FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Ivetas iepazīšanās stāsts

1994.gadā uzsāku mācības Rīgas Tirdzniecības tehnikumā. Biju šausmīgi kautrīga tīne un katrs acu skatiens, kas tika vērsts pret mani, lika man līst kaut zemē iekšā:)))) Nomācoties kādus 3-4 mēnešus, vecākie kursi protams rīkoja iesvētības, kas notika Ķīpsalā. Tur arī vairāk iepazinos ar Kārli (manu tagadējo vīru), bija pat pirmie skūpsti, par ko es ļoti brīnos, kā es ar savu kautrību atļāvu sevi skūpstīt...

Turpinājām mācības un jutu , ka šis Kārlis pievērš ļoti pastiprinātu uzmanību, bet....sapratu, ka šis cilvēks pilnībā mani nesaista, man negribējās viņa uzmanību un jāatzīst, ka bija nepatīkami, ka visi manīja, ka es ar viņu pārmiju vārdus, sasveicinos! Tas viss beidzās ar milzīgu nepatiku, ko galu galā Kārlis arī saprata.

 

Pabeidzu tehnikumu, pagāja laiks, nebijām tikušies un tad 2000.gadā SWH Radio jubilejas svinībās milzīgā ļaužu barā nejauši satikāmies. Jāatzīst, ka par tikšanos biju patīkami pārsteigta, jo Kārlis bija pieaudzis, vīrišķīgāks un jau galīgi sevī nejutu šo iepriekšējo nepatiku. Tam sekoja romantiskas dejas un atkal skūpsti.Uz jautājumu, kā man iet, es atbildēju, ka neviens mani neprec, ilgi nebija jāgaida uz atbildi "Es tevi precēšu".T ā nu arī palikām kopā, par ko esmu pateicīga liktenim, kas pavisam nejauši saveda mūs kopā.

 

Kāzas gan svinējām tikai 2007.gadā, bet kāzas bija ilgi gaidītas, jo gribējām lielas skaistas kāzas, ko mums arī izdevās piepildīt! Ejot pie altāra mūs jau pavadīja mūsu divi puikas Eduards un Adrians.