FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Zanes iepazīšanās stāsts

Ar savu, nu jau mīļo vīriņu, iepazinos pirms 4 gadiem, 11 mēnešiem un 28 dienām. Šī gada 6. novembrī būs 5 gadu draudzības jubileja. Laulības ostā iestūrējām šī gada 11. jūlijā.

 

Viss sākās klubā „KABATA”, kur diezgan bieži ar draudzenēm gājām izdejoties. Šajā laikā man jau bija puisis, ar kuru biju kopā tikai pāris nedēļas, bet nu kaut kas mums neštimmēja un tajā vakarā sanāca, ka katrs aizgājām izklaidēties ar saviem draugiem, katrs uz savu klubiņu.


Ar meitenēm, kā jau vienmēr, dejojām savā bariņā, jautri pavadījām laiku. Tad vienā brīdī pie mums pienāca puiši un sāka dejot kopā ar mums. Viens no puišiem sāka uz mani „mest aci”, dejojām divatā (viņš ļoti labi dejoja, un labi dejo arī tagad), izdancināja mani ne pa jokam. Kā jau meitenēm pienākas, mēs visas aizgājām uz tualeti uzkrāsot lūpas un nopūderēt degunus. Atnākam atpakaļ un šie jau ar citām meitenēm koķetē…mēs kreņķi neķērām, jo visām jau bija savas otrās pusītes, par to visu tikai pasmējāmies un dancojām tālāk. Bet nez no kurienes atkal VIŅŠ man stāv priekšā un aicina dejot….šādi pie vienas, pie otras VIŅŠ mētājās vairākas reizes, bet visu laiku  atgriezās pie manis! :)


Tā nu sākām dejot kopā…kā jau puisis, mēģināja mani vairākas reizes noskūpstīt, bet es to neļāvu (jo kā jau atceramies, tad man šajā laikā jau ir puisis), bet VIŅA uzstājība tomēr uzvarēja. Pirmais, ko iedomājos, kad mūsu lūpas saskārās: „Cik šim puisim ir maigas lūpas” un tādas viņas ir arī šodien! :)


Sākām draudzēties un jau pēc pāris randiņiem abiem bija sajūta, ka esam pazīstami mūžību….simpātijas pārauga nopietnā mīlestībā….sākām dzīvot kopā….pēc divu gadu kopdzīves mani bildināja (bez gredzentiņa)….šajā vakarā emocijas bija ļoti sakāpinātas, mēs runājām par mūsu pagātni un nākotni, par greizsirdību…un vienā brīdī VIŅŠ nometās uz viena celīša un lūdz manu roku un teica: „Es nekad neesmu bijis tik ļoti satraucies kā tagad, paklausies kā pukst mana sirds!”, un pielika manu roku pie savas sirsniņas. 3 gadu draudzības jubilejā man uzdāvināja gredzentiņu un viss bija lieliski.


Pagājušā gada vasaras nogalē aizbraucām uz Odesu atpūsties, bija jauks vakars un atkal sākām runāt par attiecībām un to, ka gribētu pāriet jaunā statusā….vīra un sievas statusā….tā nu mēs nolēmām, ka gribētu apprecēties…sākām krāt naudu un domāt kādas kāzas vēlamies…tā nu pienāca mūsu īpašā diena - 11. jūlijs, kuru atzīmēsim katru gadu, tāpat kā katru gadu esam atzīmējuši un turpināsim atzīmēt mūsu iepazīšanās datumu – 6. novembri.