FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Kārļa un Alises iepazīšanās stāsts

Alises stāsts


Vidusskolā mācījāmies vienā klasē, tomēr gadu nepievērsām viens otram uzmanību. Tas bija 15.decembris, kad bijām sarunājuši ar klasesbiedriem braukt slidot uz Lido atpūtas centru. Tikšanās vietā ieraudzīju tikai Ievu un Kārli. Nodomāju – nu, jā, trešais liekais atbraucis. Paskatījos Kārlim acīs, dzirkstelīte pārskrēja pār mani un sāka snigt sniedziņš lielām, gaisīgām pārslām. Sapratu, ka esmu iemīlējusies.

 

Kad slidošanas prieki beidzās, gājām uz kafejnīcu sildīties. Sarunas gaitā uzliku roku Kārlim uz ceļa (pati nemaz to nepamanot) un viņš sāka glāstīt manu roku. Mūsu skatieni saskrējās. Laikam tad arī sapratu, kad simpātijas ir abpusēja.


Mūsu pirmajā randiņā satikāmies pie Stockmann veikala, Kārlis teica: „Man makā ir 20 lati. Nu ko mēs tagad darīsim?” Sapratu, kad šis cilvēks vienmēr man uzticēsies un nebaidīsies no iznākuma.


Pēc divu nedēļu attiecībām sākām dzīvot kopā, nevarējām viens bez otra. Pirmoreiz par kāzām sākām runāt pēc triju mēnešu kopdzīves, bet sapratām, ka finansiāli nepavilksim. Nākamā gada sākumā paliku stāvoklī, negribējās kāzās būt ar lielu punci, nācās atlikt vēl vienu gadu. Bet šogad nolēmām - ja ne vasarā, tad nekad.


Tas bija rudens sākums, gājām pa ielu, kad pēkšņi Kārlis nokrita uz viena ceļa, izvilka kastīti ar saderināšanās gredzenu. Sākumā apmulsu un nosarku, uz sejas man laikam bija smaids līdz ausīm, atbildēju: „Jā!”


2008. gada 26. jūlijā kāzas svinējām kopā ar 70 tuvākajiem radiem un draugiem. Neparasti, kā Kārlis nesa mani pāri likteņa tiltam - nevis uz rokām, bet uz pleciem, kas bija ļoti uzjautrinoši. Ciemiņi bija sarīkojuši īpašus vārtus - lika Kārlim zāģēt un cirst malku, bet man mizot kartupeļus.

Kārļa stāsts


Atnācu mācīties uz Natālijas Draudziņas ģimnāziju, un tur arī iepazinos ar Alisi. Sākumā gan īpašu uzmanību viens otram nepievērsām.


Kad mācījos 11. klasē, viena no klasesbiedrenēm piedāvāja visiem kopā braukt slidot uz Lido. Atsaucība nebija liela, tomēr nolēmām, ka jābrauc kaut vai divatā. Pa ceļam uz slidotavu man atnāca īsziņa no Alises, kura teicās pievienoties. Beigu beigās mēs bijām trīs slidotāji. Kaut kā sanāca, ka klasesbiedrene atdalijās no mums, slidojām ar Alisi divatā. Lai nenokristu, protams, sadevāmies rokās. Tajā brīdī mani pārņēma patīkams satraukums! Pēc slidošanas devāmies iestiprināties. Visi trīs norunājām vairākas stundas, ar Alisi vēl joprojām bijām sadevušies rokās. Man šķita, ka tas bija labākais vakars manā mūžā.


Sagaidijām viņas tramvaju un nu bija ideāls mirklis skūpstam, bet es sabijos. Viss notika ļoti ātri - spēcīgas simpātijas nemanot pārauga spēcīgā mīlestībā. Pēc vakara Lido biju kā bez prāta, nevarēju sagaidīt nākamo tikšanos.


Visinteresantākais, ka vienreiz vilcienā iedomājos, ka gribētu Alisi precēt, un viņa arī par to iedomājās, kaut gan bija pagājuši tikai trīs mēneši kopš bijām kopā. Mans draugs brauca uz Arābu Emirātiem. Sarunāju, ka tur nopirksim gredzenu. Biju plānojis, ka bildināšu ļoti romantiski, taču, saņēmis gredzenu, bildināju Alisi tajā pašā dienā, kad gājām uz veikalu Elis skatīties grīdai kavrolīnu.


Kāzās 26.07.2008 neparasta bija līgavas zagšana. Līgavas omes sagrāba manu sievu un aizvilka prom. Neviens neko tādu nebija gaidījis no 70 gadīgām omēm! Nu un tā man nācās atdot visu, kas man bija, arī drēbes. Bija jāizdancina omes, lai dabūtu atpakaļ Alisi. Es Alisi vienkārši ļoti mīlu, un bijis ļoti daudz tādu mirkļu, ka asaras saskrien acīs no laimes un prieka, ka esmu atradis tieši šo cilvēku.