FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Dagnijas iepazīšanās stāsts

Tas notika pagājušajā gada tieši 2. janvārī, kad mūsu acu skati pirmo reizi satikās, un tā bija mīlestība no pirmā acu skatiens, lai gan neticēju, ka tāda vispār eksistē.

Man brālis piedāvāja braucienu uz Parīzi kopā ar saviem darba kolēģiem, no sākuma jau negribēju braukt, jo augstskolā tad sākās sesija. Bet aprunājoties ar pasniedzējiem un kursabiedrenēm nolēmu tomēr braukt. Bija tāda nedaudz dīvaina sajūta, ka tur būšu starp tik daudziem svešiem cilvēkiem, jo pēc dabas esmu klusa un nedaudz kautrīga. Bet tad saņēmu drosmi, kad man vēl būs iespēja aizbraukt uz šo burvīgo pilsētu... Tā brālim pateicu, ka braukšu un sāku kravāt mantas, lai gan sirsniņa mazliet liedzās eksāmenu dēļ...


Un tā pienāca 2. janvāra rīts, kad visiem bija noteikts, ka jāsatiekas Jelgavā pretī Rimi veikalam - Raiņa parkā. Tad man brālis izteica burvju vārdiņus, kuri man iesēdās atmiņā un negribēja iet laukā: "Re, kur Aivariņš arī jau klāt!" Man gribējās ar viņu pēc iespējas tuvāk iepazīties, jo sirsniņa dauzījās kā negudra, kad viņu pirmo reizi ieraudzīju. :) Mēs dabūjām kādu laiciņu pastāvēt ārā, kur bija ļoti auksts un drēgns laiks, bet viņa acu skatiens kaut mazliet spēja mani sasildīt. Tad krustojumā parādījās mūsu autobuss, mēs visi bijām ļoti priecīgi, jo beidzot varēsim kaut nedaudz sasildīties. Sakāpuši visi autobusā sākām mūsu garo ceļa braucienu uz mīlestības un romances galvaspilsētu PARĪZI!

 

Ceļā pavadījām apmēram divas dienas un katras dienas vakarā gribējās uzzināt kurā istabiņā viņš ir apmeties, lai nejauši varētu aiziet kaut ko paprasīt. Kad bijām apmetušies Vācijas viesnīcā, izgāju no istabiņas, lai aizietu pie sava brāļa no blakus istabiņas iznāca Aivars, mūsu acu skatieni satikās mēs nedaudz parunājām, bet pēc kāda laika viņš mani uzaicināja uz tasi tējas, lai būtu siltāks. Un no trešās ceļojuma dienas mēs sākām visur iet kopā, no sākuma slēpām savas intereses no pārējiem, lai tas paliktu tikai pagaidām starp mums, bet vēlāk jau tik un tā pārējie to nojauta, bet skaļi neviens neko neteica. Parīzi mēs izbaudījām staigājot rociņās, jo rokas viena pie otras gāja pašas. :)


Kad jau ceļojums gāja uz beigām, un mēs tuvojāmies Latvijas robežai, mēs apmainījāmies ar telefona numuriem, un turpinājām mūsu burvīgo attiecību ceļojumu arī tepat Latvijā.

 

Tagad mēs esam jau laimīgi precējušies, un plānojam ģimenes pieaugumu. Aivars ir pats labākais, kas ar mani varēja notikt manā dzīvē :)