FB Pixel
e-veikals Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Precos ar ārzemnieku!

Autors:Andra Karnīte / PRECOS
Laikā, kad plašā pasaule kļūst arvien pieejamāka un multikulturālāka, mīlestība pavisam viegli uzplaukst arī starp dažādu tautību pārstāvjiem. Ja esi šādās attiecībās un esat gatavi spert nākamo soli, iestūrējot laulības ostā, noteikti būs noderīgi zināt, kas jāņem vērā, plānojot kāzas ar ārzemnieku, un kādas formalitātes jānokārto, lai viss būtu oficiāli.

Ar ko sākt, ja vēlaties precēties Latvijā

Tiklīdz esat izvēlējušies kāzu datumu, pirmais solis, kas veicams saistībā ar dokumentu noformēšanu, ir kopīgs iesniegums par laulības noslēgšanu dzimtsarakstu nodaļā klātienē vismaz mēnesi iepriekš, bet ne ātrāk kā sešus mēnešus pirms kāzām.

Papildus tam ārvalstu pilsoņiem jāiesniedz dokuments par ģimenes stāvokli, kas apliecina, ka persona nav precējusies, ir šķīrusies vai ir atraitnis un drīkst stāties laulībā (izziņa derīga sešus mēnešus). Ja ārzemnieks dzīvo valstī, kurā nav tās pilsonis, tad šāda izziņa nepieciešama no abām valstīm – gan no tās, kurā dzīvo, gan no tās, kuras pilsonis viņš ir.


FOTO: Klaids Lielbiksis

Ja persona iepriekš bijusi precējusies, jāuzrāda šķiršanās dokumentu oriģināls; ja iesniedzējs ir atraitnis, tad jāuzrāda bijušā laulātā miršanas apliecības oriģināls. Visiem ārvalstu dokumentiem jābūt notariāli apstiprinātam tulkojumam, kā arī derīgiem Latvijā, tas ir, apliecinātiem ar Apostille vai legalizētiem.

Lai Latvijā izdota laulības apliecība tiktu atzīta par derīgu ārzemēs, tā jāapstiprina ar Apostille pie notāra Latvijā.

Savukārt visi ārvalstu dokumenti, kam nepieciešams apliecinājums ar Apostille, jāsagatavo attiecīgajā valstī, jo Latvijā to izdarīt nevarēs. Dokumentu legalizācija nozīmē amatpersonas paraksta un zīmoga īstuma apliecināšanu, lai vienā valstī sastādīti publiski dokumenti iegūtu juridisku spēku citviet.

Pastāv daudzas nianses, kas var mainīties un ir atkarīgas no attiecīgās valsts, tāpēc noteikti sazinieties ar Ārlietu ministriju, lai precizētu, kuras prasības attiecas tieši uz jums. Ir atsevišķas Eiropas Savienības (ES) valstis (Beļģija, Dānija, Francija, Igaunija, Īrija, Kipra un Itālija), no kurām pietiek tikai ar dokumentu tulkojumu, tāpēc iepriekš tomēr jāprecizē, vai nepieciešams legalizēt vai apliecināt ar Apostille, vai pietiek ar ES daudzvalodu standarta veidlapu.

Jāņem vērā: ja vēlaties noslēgt laulību nevis tajā dzimtsarakstu iestādē, kurā iesniedzāt iesniegumu, bet gan citā dzimtsarakstu nodaļā vai vietā, attiecīgā dzimtsarakstu nodaļa (kurā iesniedzāt iesniegumu) izsniedz izziņu par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi.

Ja otra puse ir pakļauta vīzu režīmam un Latvijā būsiet ilgāk par 90 dienām, tad, protams, papildus iepriekšminētajiem dokumentiem ir jābūt derīgai vīzai vai uzturēšanās atļaujai.

Laulību reģistrācija notiek valsts valodā, bet tulkošanu nodrošināt jūs paši. Tulks nav obligāta prasība.


FOTO: Krista Bumbiere

Laulības baznīcā

Lai laulātos baznīcā nepieciešama izziņa no dzimtsarakstu nodaļas par dokumentu pārbaudi. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā būs jāiesniedz visi dokumenti dzimtsarakstu nodaļā un jāiet cauri augstāk minētajām procedūrām. Pēc tam jādodas uz baznīcu ar izziņu, kas apliecina, ka laulībai nav juridisku šķēršļu. Papildus šai izziņai nepieciešama kristības apliecība un draudzes un mācītāja apliecinājums, ka drīkstat laulāties, jo baznīcā to drīkst darīt tikai vienu reizi, tāpēc šis apliecinājums dod pārliecību, ka netiek pārkāpts baznīcas likumu kodekss. Lai noslēgtu laulību baznīcā, būs jāapmeklē saderināto kurss.

Ne visi mācītāji ir tiesīgi laulāt, tāpēc noteikti izpētiet Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas mājaslapā pieejamo garīdznieku sarakstu, kurā atradīsiet tos, kam ir tiesības reģistrēt laulības ar juridisku spēku.

Ja vēlaties laulāties baznīcā, bet ikdienā dzīvojat ārzemēs, jums nav obligāti jākļūst par draudzes locekļiem baznīcā, kurā gatavojaties precēties. Šajā gadījumā svarīgākais ir apgūt saderināto kursu, pēc kura tiek dota atļauja slēgt laulību konkrētajā baznīcā. Te gan jāparedz ilgāks sagatavošanās posms, kas var aizņemt pat 2–3 mēnešus.

Latvijā ir iespējamas laulības arī starp dažādu kristīgo konfesiju pārstāvjiem, taču jāņem vērā, ka konfesijās var atšķirties laulību procesuālie nosacījumi.

Lasi arī: Laulības luterāņu baznīcā; Laulības katoļu baznīcā un Laulības pareizticīgo baznīcā 

Šī iemesla dēļ ir ieteicams laicīgi vērsties izvēlētajā draudzē un noskaidrot visus ar laulībām saistītos jautājumus klātienē. Laulību izmaksas dažādās baznīcās var atšķirties, jo tās reglamentē attiecīgās draudzes padome.


FOTO: Klaids Lielbiksis

Kāzas ārzemēs

Ja kāzas vēlaties svinēt ārzemēs, tad visus Latvijas dokumentus būs nepieciešams tulkot un apstiprināt ar Apostille.

Izziņu par ģimenes stāvokli var pieprasīt un saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Katrā valstī ir iespējami vēl papildu nosacījumi un nepieciešamie dokumenti, tāpēc par to savlaicīgi jāvēršas pie attiecīgās valsts dzimtsarakstu reģistra pārstāvjiem.

Neskatoties uz to, vai laulība ārpus Latvijas slēgta ar Latvijas vai kādas citas valstspiederīgo, personai ir pienākums par noslēgto laulību paziņot Latvijas iestādēm. Nepaziņošana nākotnē var radīt virkni problēmu ģimenes un mantojuma tiesību jomā. Ziņas PMLP jāsniedz 30 dienu laikā pēc laulības reģistrācijas.

Ja persona pēc laulības noslēgšanas tuvākā mēneša laikā neplāno doties uz Latviju, ziņas jāsniedz Latvijas diplomātiskajai un konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstīs. Nepaziņojot par noslēgto laulību, var tikt pie naudas soda. Ja dokuments izsniegts ES, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs vai Šveices Konfederācijā, nekādi papildu apstiprinājumi (legalizācija vai Apostille) nav nepieciešami laulības apliecības izmantošanai Latvijā.

Tomēr dažās valstīs izsniegtos laulību apliecinošos dokumentus vispirms vajadzēs apliecināt ar Apostille, tāpēc ieteicams savlaicīgi sazināties ar Ārlietu ministriju un noskaidrot, kādi noteikumi attiecas uz jums. Jāatceras, ka visi ārvalstīs izsniegtie dokumenti par civilstāvokļa maiņu iesniegšanai Latvijas institūcijās ir jāiztulko valsts valodā.

Uzvārda maiņa

Vairumā gadījumu sieva pēc laulībām pieņem vīra uzvārdu. Ja precaties ar ārzemnieku un pieņemat jauno (citas valsts) uzvārdu, ņemiet vērā, ka ārzemju uzvārds Latvijā izdotajos dokumentos tiks latviskots. Kurā brīdī tas notiek? Kad abu personu iesniegums par laulības noslēgšanu tiek nodots dzimtsarakstu nodaļā, tā var lūgt iesniegt arī izziņu no Latviešu valodas aģentūras par citvalodu personvārdu atveidi latviešu valodā. Izziņa tiek sagatavota nedēļas laikā, un tā ir bez maksas.

Citvalodu personvārdu atveidē latviešu valodā ir divi galvenie nosacījumi: citvalodu personvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā, ievērojot citvalodu īpašvārdu atveides noteikumus; personvārdus iekļauj latviešu gramatiskajā sistēmā, proti, tiem pievieno dzimumam atbilstošu galotni (izņemot nelokāmos personvārdus, kas beidzas ar -ā, -ē, -i, -ī, -o, -u, -ū, piemēram, Dimā, Morso).

Piemērs. Ja vīru sauc David McBride un pāris laulājas Latvijā, tad laulības apliecībā vīra vārds un uzvārds saskaņā ar angļu īpašvārdu atveides noteikumiem tiks ierakstīts šādi: Deivids Makbraids, iekavās norādot oriģinālformu slīprakstā (David McBride). Sievas uzvārds pēc laulībām – Makbraida (McBride). Uzvārds Makbraida tiks rakstīts arī Latvijas pasē.

Piemērs. No fraču valodas uzvārds Baussand Latvijas pasē sievai tiks atveidots latviešu valodā saskaņā ar franču īpašvārdu atveides noteikumiem un tiks rakstīts šādi: Bosāna. Latvijas pases 3. lappusē ir iespējams norādīt uzvārda oriģinālformu. Personvārdu rakstību latviešu valodā regulē Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumi Nr. 114 Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju.

Personvārdu atveidei iespējams lietot citvalodu personvārdu atveides datubāzi (www.personvarduatveide.lv), kā arī vērsties Latviešu valodas aģentūrā (konsultacija@valoda.lv).

Ja uzreiz pēc kāzām plānojat doties ceļojumā vai atpakaļ uz valsti, kurā dzīvojat, tad rūpīgi jāpārdomā, vai uzvārdu pieņemt jau kāzu dienā vai tomēr atlikt uz vēlāku laiku. Jo tiklīdz tiek mainīts uzvārds, personu apliecinošie dokumenti kļūst nederīgi.

Pieredzes stāsts

Mona un Džeimijs

Mona ar savu otru pusīti – īru tautības vīru Džeimiju – ir kopā jau 13 gadus. Vēl tikai sapņojot par savām kāzām, pāris bija vienisprātis, ka rīkot tās Īrijā būtu neprāts, jo Džeimijs, kā jau īsts īrs, var lepoties ar patiešām milzīgu radu pulku. Apsverot par un pret, pāris bija nolēmis kāzas svinēt Maltā, taču, kad ķērās pie plānošanas, sākās pandēmija. Tā kā izraudzītā vieta vairs nebija pieejama, pāris sāka lūkoties uz citām siltajām zemēm, galu galā nonākot Monas dzimtajā Latvijā.

“Kādā dienā saņēmu e-pasta vēstuli no vietas Itālijā, kas pēc skata un akmens mūriem man atgādināja kādu senlatviešu muižu vai dzirnavas. Tā nu dzima ideja par kāzām Latvijā,” stāsta Mona.

Pāris vēlējās kāzu ceremoniju ārpus telpām, tāpēc nācās mazliet iespringt, lai to noorganizētu, taču viss izdevās lieliski. Ceremonija notika turpat svinību vietā – Nītaures dzirnavās.


FOTO: Ieva Andrupe

“Vienīgais, kas mazliet sarežģīja procesu bija tas, ka nācās pārtulkot un legalizēt visus īru dokumentus. Pēc laulībām viss atkal bija jāpārtulko atbilstoši īru dzimtsarakstu sistēmai. Runājot par valodām, mēs kategoriski negribējām tulku, jo uzskatījām, ka tas sabojātu svētku atmosfēru.

Ceremonija notika angļu valodā, to vadīja Lidija Terlanova-Dreiska, bet vecākiem cilvēkiem, kas neprot angļu valodu, ceremonijas tekstu bijām izprintējuši latviešu valodā. Vakara vadītājs Nils Altroks-Eltermans lieliski novadīja vakaru, miksējot abas valodas un mūsu valstu tradīcijas, izklaidējot gan īru, gan latviešu viesus ar vienlīdz mīļu attieksmi. Svinēt kāzas Latvijā bija ļoti īpašs notikums, īpaši man, atgriežoties dzimtenē, kur nebiju bijusi pusi no savas dzīves.


FOTO: Ieva Andrupe

Precoties ar ārzemnieku, grūtākais ir atrast balansu valodai un kultūrai. Īpaši jāpiedomā par ceļošanu un instrukciju tiem cilvēkiem, kas nav bijuši Latvijā. Mēģinājām saglabāt līdzsvaru tradīcijās. Latviešiem bija interesanti sekot citādākam dienas formātam, savukārt īriem elpu aizraujošs rituāls šķita mičošana. Priecājamies, ka mūsu kāzu viesiem bija iespēja izjust mūsu kultūras un tradīcijas,” atmiņās dalās Mona.


FOTO: Ieva Andrupe


Konsultēja: Siguldas Jēzus sirds draudzes diakons Gatis Avotiņš, Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas galvenā lingviste Evelīna Zilgalve un Rīgas pilsētas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļas vecākā inspektore Ilze Vēbere.

Raksta titulfoto: Klaids Lielbiksis