FB Pixel

Prieks, ka vēlies ar mums sazināties! Stāsti, kas uz sirds, mēs vienmēr esam Tev gatavi palīdzēt!

Tēma*
Ziņojums*
Vārds*
E-pasts*
Tālrunis
captcha
  • PIEZĪMES
  • VĒSTULES

Laulības līgums - normāla laulības dzīves sastāvdaļa

image

Laulība no kopdzīves atšķiras ne tikai ar to, ka tā noslēgta likumiski, bet arī ar to, ka tā laulātajiem uzliek savstarpējus pienākumus, no kuriem nevar vienpusēji atteikties.

Laulības līgums - skaidrība spēles noteikumos

Laulības līgums ir īpaša veida līgums, ar kuru var nodibināt, grozīt un izbeigt laulāto mantiskās attiecības. Daļai pāru, dodoties laulībā, mīlestība un manta šķiet divi dažādi un savstarpēji nesaistīti jēdzieni. Tomēr pieredze liecina, ka ikvienā cilvēka rīcībā ir daļa no aprēķina - tātad arī laulības noslēgšanā. Zināmam aprēķinam ir pamats, jo laulībai jābūt noslēgtai uz līdztiesīgiem pamatiem. Turklāt dzīvē iespējamas dažādas situācijas - viena laulātā bizness var ciest neveiksmi un izputēt, kāds no laulātajiem var krist azartspēļu vai citu postošu atkarību gūstā, galu galā - laulība var būt neveiksmīga, un tikt šķirta.

Visus riskus, slēdzot laulību, nav iespējams paredzēt, tādēļ arvien vairāk cilvēku uzskata, ka laulības līgums ir normāla laulības dzīves sastāvdaļa.
Civillikums nedod skaidru laulības līguma definīciju, tomēr paredz, ka līgums plašākā nozīmē ir vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Šaurākā nozīmē tas ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.
Līgums laulāto mantiskajās attiecībās ievieš skaidrību. Ja uz laulības institūtu neraugās vien caur rozā brillēm, tajā var saskatīt zināmas uzņēmējdarbības pazīmes - laulātie nāk katrs ar savu ieguldījumu (kapitālu), lai kopā veidotu stabilu pamatu.

Praktiskā pieredze strīdu risināšanā ģimenes tiesību jomā liecina: laulības līguma noslēgšana sevišķi svarīga arī tiem cilvēkiem, kuri precas atkārtoti. Piemēram, lai izvairītos no situācijas, kad uz mantojumu pretendē iepriekšējās laulības bērni, kuri par vienu no vecākiem nav interesējušies gadiem.

Kredīts laulības laikā un šķiršanās

Kādēļ par laulības līgumu svarīgi domāt tieši tagad? Laulības līgums dod iespēju izvairīties no strīda par mantu laulāto starpā un atvieglo mantas dalīšanu laulības šķiršanas gadījumā, kas īpaši svarīgi ir laikā, kad vairums īpašumu tiek iegādāti kredītā.
Daudzos laulības šķiršanas gadījumos rodas problēmas tieši ar kredītā iegādāta īpašuma dalīšanu. Īpaši tad, ja viens no laulātajiem ikmēneša kredīta maksājumos tiešā veidā nav piedalījies, bet otrs uzskata, ka īpašumu ieguvis tikai ar saviem līdzekļiem un pirmajam nekas nepienākas. Šāda mantas dalīšana tiesas ceļā saistīta ar lieliem finansiāliem tēriņiem - jāapmaksā valsts nodeva, jurista pakalpojumi, kā arī jārēķinās ar ilgstošu tiesvedību vairāku gadu garumā.

"Laulības līgums dod iespēju izvairīties no strīda par mantu laulāto starpā un atvieglo mantas dalīšanu laulības šķiršanas gadījumā."

Kā šāda tiesvedība var beigties, ja nav laulības līguma? Mantas iegūšanas fakts laulības kopdzīves laikā pats par sevi vien nedod pamatu uzskatīt šo mantu kā laulāto kopīgu mantu, jo pastāv arī laulātā atsevišķi iegūta manta. Atbilstoši Civillikumam attiecīgā manta atzīstama par piederošu abiem laulātajiem vienādās daļās vienīgi tad, ja nav iespējams pietiekami precīzi noteikt katra laulātā ieguldījuma apmēru. Faktiski, tas nozīmē: ja laulības līgums nav noslēgts, strīdus gadījumā tam laulātajam, kurš nav piedalījies nekustamā īpašuma kredīta maksājumos, laulības šķiršanas gadījumā var būt diezgan sarežģīti pretendēt uz daļu no laulības laikā kredītā iegādātā nekustamā īpašuma. Ja otrai pusei izdosies pierādīt, ka kredīta maksājumi bankai tika veikti no viņa atsevišķi iegūtās mantas, īpašums var tikt viņam vien.
Lai no šādām un līdzīgām nepatīkamām situācijām izvairītos, ir vērts slēgt laulības līgumu. Tajā laulātie ir tiesīgi likumisko mantisko attiecību vietā noteikt visas laulāto mantas šķirtību vai visas laulāto mantas kopību.

Mantas šķirtība nozīmē katram savu mantu

Ja laulības līgumā noteikta visas laulāto mantas šķirtība, katrs laulātais ne vien patur viņam pirms laulības piederējušo mantu, bet arī laulības laikā var to patstāvīgi iegūt, lietot un ar to rīkoties neatkarīgi no otra laulātā, proti, katrs ir savas kustamās un nekustamās mantas īpašnieks.

Svarīgi atzīmēt, ka mantas šķirtības objekts ir visa abu laulāto manta, bet šo līgumu nevar slēgt par kādu laulāto mantas daļu: dzīvokli, transportlīdzekli, mājturības priekšmetiem utt. Protams, laulātajiem, kas noslēguši līgumu par visas mantas šķirtību, var būt kopīpašuma tiesības uz konkrētu īpašuma objektu, piemēram, uz dzīvojamo māju vai citu nekustamo īpašumu, komercuzņēmumu, zemnieku saimniecību u.tml. Tomēr šajā gadījumā tas nebūs viņu kā laulāto kopīpašums.

Slēdzot laulības līgumu par mantas šķirtību, katrs laulātais ar savu mantu var rīkoties neatkarīgi no otra laulātā - pārdot, dāvināt, mainīt, apgrūtināt ar lietu un saistību tiesībām. Gadījumos kad laulātie noslēguši līgumu par visas mantas šķirtību, mantas nodošana otra laulātā pārvaldīšanā, kā arī piekrišana rīkoties ar šo mantu pamatojas uz vispārīgiem darījuma noteikumiem. Tāpēc arī laulātais - mantas īpašnieks - var prasīt visus norēķinus par mantas pārvaldīšanu un rīcību ar mantu no otra laulātā - pieprasīt no viņa attiecīgus dokumentus utt.

Mantas kopība nozīmē mantas apvienošanu

Ja laulības līgumā noteikta laulāto mantas kopība, laulātajiem pirms laulības piederējusī, kā arī laulības laikā iegūtā manta, izņemot atsevišķo mantu, ir apvienota vienā kopīgā nedalāmā masā, kura laulības laikā nepieder nevienam laulātajam atsevišķā daļā. Ar šāda līguma noslēgšanu laulāto manta tiek apvienota. Līgumā nav jānorāda atsevišķi objekti, kas iekļaujami mantas kopībā, bet ir jānorāda tā manta, kas kā atsevišķa manta paliek ārpus mantas kopības.
Laulāto mantas kopības režīmā katrs laulātais par daļu savu saistību (piemēram, par tādām saistībām, ko uzņēmies ar laulātā ziņu) atbild tikai ar savu atsevišķo mantu, bet, ja tās nepietiek, - arī ar mantas kopībā ietilpstošo mantu. Savukārt tikai ar savu atsevišķo mantu laulātais atbild, piemēram, par saistībām, ko viņš noslēdzis tikai uz savu rēķinu, vai bez otra laulātā piekrišanas.

Civillikums paredz, ka par otra laulātā parādiem ģimenes un kopīgās mājsaimniecības labā laulātais atbild arī ar savu atsevišķo mantu, bet tikai tad, ja mantas kopībā ietilpstošās un otra laulātā atsevišķās mantas nepietiek.

"Līgumam jābūt sastādītam tā, lai konfliktu gadījumā nevienai no pusēm nebūtu iespējams līguma tekstu interpretēt dažādi."

Noslēdzot šādu laulības līgumu, pusēm ir obligāti jāvienojas par to, kā notiks mantas kopības pārvalde, t.i., kas būs mantas kopības valdītājs. Mantas kopību var valdīt abi laulātie kopīgi vai arī viens no laulātajiem. Līguma spēkā esamības laikā laulātie var sākotnēji noteikto kārtību grozīt. Ja laulības līgumā paredzēts, ka abi laulātie ir mantas kopības valdītāji, tad mantu lietot un ar to rīkoties var tikai abi un visi darījumi jāslēdz abu vārdā, arī tad, ja manta ir reģistrēta tikai uz viena laulātā vārda. Turpretī, ja mantas kopību valda tikai viens no laulātajiem, tad viņam ir tiesības mantu lietot un rīkoties savā vārdā.

Laulības līgums - tikai rakstveidā

Laulības līgumu var noslēgt tikai laulātie personiski, tātad laulātajiem obligāti ir jābūt personīgi klāt līguma noslēgšanas brīdī, turklāt līdzēju gribai jābūt izteiktai vienlaikus. Šo līgumu nevar parakstīt vispirms viens no laulātajiem un pēc tam nosūtīt to parakstīšanai otram, kā tas būtu iespējams, slēdzot citus līgumus.
Laulības līgumi obligāti slēdzami rakstveidā. Ja laulātie vēlas piešķirt līgumam spēku attiecībā pret trešajām personām, tad līgums jāieraksta laulāto mantisko attiecību reģistrā, lai jebkura trešā persona zinātu, ka laulātie ir atcēluši likumisko mantisko attiecību režīmu un to, kādu līgumisko režīmu viņi ir noteikuši. Līgumi, kuros laulāto mantas sastāvā ir nekustamā manta, jāieraksta arī zemesgrāmatā - tā to paredz Civillikums.

Līgumam jābūt sastādītam tā, lai konfliktu gadījumā nevienai no pusēm nebūtu iespējams līguma tekstu interpretēt dažādi. Laulības līgums slēdzams pie zvērināta notāra.

"Ja uz laulības institūtu neraugās vien caur rozā brillēm, tajā var saskatīt zināmas uzņēmējdarbības pazīmes."

Nereti, sastādot laulības līgumu, tajā nosaka ne tikai mantisko režīmu, bet iekļauj punktus par laulātā saistībām pēc šķiršanās, piemēram, pie kā dzīvos bērni un maksājamo uzturlīdzekļu apmēru. Likums neaizliedz vecākiem jebkādā veidā panākt vienošanos par materiālās palīdzības nodrošināšanu bērna audzināšanai, un tas nav pretrunā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma normām. Tādēļ uzskatāms, ka šādam vienošanās aktam ir tiesiska nozīme neatkarīgi no tā, vai šī vienošanās ir ietverta laulības līgumā, kas nosaka laulāto mantas tiesisko statusu, vai arī tāda vienošanās tiek noslēgta kā atsevišķs akts.

Laulības līgumā var iekļaut arī noteikumus, kas satur rīkojumu laulātā nāves gadījumā. Slēdzot šādu līgumu, jāievēro noteikumi par mantojuma līgumiem. Laulātie līgumā var paredzēt atsevišķus nosacījumus par mantošanas kārtību gadījumā, ja viens laulātais mirst laulības laikā, kā arī gadījumā, kad laulātie vēlas ne vien visas mantas šķirtību, bet arī paturēt sev brīvas izvēles tiesības, kam novēlēt savu mantu. Tāpēc līgumā var iekļaut abpusēju atteikšanos pretendēt uz otra laulātā mantojumu.

Kādus līgumus vēl laulātie var noslēgt?

Līdztekus laulības līgumiem laulātie var slēgt arī citus līgumus par laulāto vai viena laulātā mantas pārvaldīšanu, konkrētu īpašumu sadali, apvienošanu, visas konkrētā brīdī esošās mantas sadali starp laulātajiem utt.

Tātad laulātie var noslēgt līgumu, kas regulē laulāto mantiskās attiecības, bet nav uzskatāms par laulības līgumu, piemēram, laulāto vienošanās par laulāto mantas sadali laulības šķiršanas gadījumā. Tajā paredz, kura manta laulības šķiršanas gadījumā paliks katra laulātā īpašums. Tāpat laulātie var noslēgt savstarpēju vienošanos par laulības šķiršanas noteikumiem. Vienošanās paredz gan laulāto mantas sadali, gan uzturlīdzekļus bērna audzināšanai.

Civillikumā ir noteikts, ka mantiskās attiecības laulātie var nodibināt, pārgrozīt un izbeigt ar laulības līgumiem gan laulības laikā, gan arī pirms došanās laulībā. Otrajā gadījumā līgums stāsies spēkā tikai ar laulības noslēgšanas brīdi. Tas varētu būt gadījumos, kad starp nākamajiem laulātajiem jau pirms laulības ir izveidojušās faktiskas kopdzīves attiecības. Mūsdienās tas nav retums un bieži ir tā, ka neprecētie pāri nodzīvo kopā daudzus gadus un, protams, pa šiem gadiem viņiem ir kopīgi iegūta manta.
Pārpublicēts no LV portāla "Par likumu un valsti".

Pārpublicēts no LV portāla "Par likumu un valsti".

Foto: hochzeitswahn.de, Jānis Romanovskis

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties
SAISTĪTIE RAKSTI
  • Bildinājums ir pieņemts, un laimes skurbinātais jaunais pāris sāk rosīgi gatavoties savai lielajai dienai. Rodas tūkstoš jautājumu un vēl neizzinātu apstākļu, kas jānoskaidro pirms došanās pie altāra. Kad pirmais eiforijas vilnis ir pierimis, rodas jautājums: ar ko sākt? Vēl pirms svinību vietas izvēles un līgavas kleitas pielaikošanas būtu praktiski vienoties par to, vai savas laulības saites nostiprināsiet dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā, jo no šī lēmuma izriet visas pārējās organizatoriskās darbības.

  • Latvijas valstspiederīgie, dzīvojot un strādājot ārpus Latvijas, ārvalstīs dibina ģimenes un reģistrē oficiāli savas attiecības, slēdzot laulību. Popularitāti iemantojuši arī tūrisma firmu piedāvātie pakalpojumi – kāzu ceremonijas eksotiskās pasaules vietās.

  • Nav šaubu – laimīgas laulības pamatā ir mīlestība un uzticība, bet vai var apgalvot, ka laulību līgumi ir domāti tikai tiem, kas par savām jūtām nav pārliecināti?