Saderināšanās tradīcija

Kā notiek saderināšanās, – nosaka sena tradīcija. Tiek uzskatīts, ka tā nākusi no tālā 13. gadsimta, kad vecāki, cenšoties cīnīties pret slepenām bērnu mīlas gaitām, ieviesa šo tradīciju. Saderināšanās nozīmēja, ka jaunajai “savienībai” ir jābūt apstiprinātai baznīcā.

Saderināšanās bija līgavaiņa izraudzīts brīdis, kad viņš pasniedza dāvanu savai izredzētajai līgavai, bet līgavas ģimene noteica pūra lielumu. Tā bija kā līguma noslēgšana un vienošanās par laulības nosacījumiem, savukārt kāzas – šī līguma izpilde.

Arī senlatviešu tradīcijas liecina par tradīciju pirms kāzām – saderināšanos.  Atliek vien atcerēties filmu Pūt, vējiņi! un iztēlē varam skaidri iedomāties, kā mūsu senči braukuši sev līgaviņas lūkoties.

Senos laikos līgavas visbiežāk tika zagtas, vēlāk tās tika izpirktas no tēva sētas. Līgavas un līgavaiņa radinieki, līgavainis pats vai viņa vecāki vienojās par naudas daudzumu, kas būtu maksājams. Pēc bildinājuma visi kopīgi sadzēruši precinieku līdzi paņemto alu vai brandavīnu un norunājuši derību dienu.

Saderināšanās gredzens

Saderināšanās galvenais simbols ir saderināšanās gredzens.

Senajā Ēģiptē cilvēki gredzenu darināja no dažādiem augiem, uzskatot, ka apļa forma simbolizē mūžību. Romas Impērijas laikā priekšroka tika dota dzelzs gredzeniem. Laikam ejot, gredzenus sāka izgatavot no dārgmetāla, piemēram, zelta.

Līdz pat 860. gadam netika atdalīti saderināšanās un laulību gredzeni. Līdz ar 860. gadu pāvests Nikolajs Pirmais lika pāriem nēsāt zelta gredzenus, lai simbolizētu viņu laulību. Pēc šī lēmuma saderināšanās un laulību gredzeni tika pilnībā nodalīti.

FOTO: Arta Sermule

Tradīcija, kas nemainīga saglabājusies no Senās Ēģiptes laikiem līdz pat mūsdienām ir gredzena nēsāšana uz zeltneša.

Lasi arī: Saderināšanās gredzena izvēle

Saderināšanās mūsdienās

Mūsdienās stingrā saderināšanās etiķete ir atvieglota. Saderināšanās laiks visbiežāk pārtapis par kopā dzīvošanas laiku, saderināšanās tradīcija lielākoties ir zaudējusi savu pārdomu laika un “pieslīpēšanās” nozīmi.

Saderināšanās ilgums arī mūsdienās nereti saglabājies vēsturisks – viens gads. Tīri praktisku apsvērumu dēļ – viens gads ir ļoti optimāls laiks, lai mierīgu prātu varētu sagatavoties kāzām. Tomēr to, cik ilgi dzīvot saderināto statusā, brīvi var noteikt pāris pats.

Lai cik romantisks un mīlestībā tīts nebūtu bildinājums un saderināšanās, mūsdienās arī šim sociālajam stāvoklim tiek piedēvēts savs likums – Civillikuma 1. daļas 1. apakšnodaļa – Saderināšanās. Lai arī tas nosaka, ka saderināšanās ir savstarpējs solījums savienoties laulībā, tomēr saderināšanās nedod tiesību prasīt tiesas ceļā laulības noslēgšanu. Tāpat arī nav spēkā līgumsods, kas noteikts gadījumam, ja kāds atsakās doties laulībā.

Saderināšanās svinības

Saderināšanās svinības mūsdienās parasti sakrīt ar tā dēvēto „rokas lūgšanu” līgavas vecākiem. Nekas un neviens cits neparedz saderināšanās svinību obligātumu vai vajadzību kā vien pāris pats.

Saderināšanās svinības var notikt divvientulībā, ieplānojot kādu romantisku vai jautru aktivitāti. Tikpat labi tā var būt saderināšanās fotosesija, ko pēcāk papildināt ar vakariņām kopā ar vecākiem vai jautru ballīti ar draugiem.

Lai arī ārzemēs, it sevišķi Amerikā, saderināšanās svinības nereti izvēršas vēl greznākas par kāzām, Latvijā šāda paraduma nav.

Viesi parasti saderinātajiem dāvanas nepasniedz, vien ziedus vai laba dzēriena pudeli un novēlējumus, taču arī šī ir brīva viesu izvēle – vai un ko dāvināt.

Saderināšanās fotosesija

Saderināšanās fotosesija kļūst arvien populārāka, jo arvien vairāk pāru piedomā pie tā, lai ne tikai kāzas, bet arī saderināšanās laiks paliktu atmiņā un tiktu iemūžināts bildēs. Tā ir ne vien iespēja iemūžināt jūsu abu kopdzīves mirkļus, bet arī lieliska izklaide un kopā pavadītais laiks.

FOTO: Sandija Veikša

Biežāk saderināšanās fotosesija notiek ar jau izvēlēto kāzu fotogrāfu. Tā ir iespēja tuvāk iepazīt fotogrāfu, saprast viņa darba stilu, kā arī fotogrāfs iepazīst jūs kā pāri. Nereti saderināšanās fotosesijas bildes tiek izmantotas kāzu ielūgumu veidošanā vai kāzu dienas dekorāciju elementos, vai tikpat labi – kā brīnišķīga kāzu dāvana saviem vecākiem vai vecvecākiem.

Uz kuras rokas nēsā saderināšanās gredzenu?

Mūsdienās ne vienmēr tiek ievēroti kādi stingri tradīciju principi – līgavas izvēlas nēsāt saderināšanās gredzenu uz tās rokas zeltneša, kas šķiet ērtāk.

Nereti saderināšanās gredzens tiek likts uz labās rokas zeltneša, jo tieši zeltnesis vēsturiski tiek uzskatīts par Saules pirkstu, kā arī tieši šis pirksts simbolizē ģimenes stāvokli. Tāpat lasāmi viedokļi, ka zeltnesī paslēpta mīlestības artērija, kas caur asinīm kaisli pumpē tieši uz sirdi. Tas tiek skaidrots arī fizioloģiski – zeltnesī atrodas punkti, kas ir atbildīgi par orgāniem, kas darbina seksuālo dzīvi.

Ierastāk sievietes Latvijā saderināšanās gredzenu nēsā uz labās rokas zeltneša, kāzu dienā to pārvietojot uz kreisās rokas, tādējādi atbrīvojot vietu laulību gredzenam, ko Latvijā pieņemts nēsāt uz labās rokas.

Tāpat arī iespēja ir turpināt nēsāt saderināšanās gredzenu uz labās rokas zeltneša, kāzu dienā tam blakus pievienojot laulību gredzenu.

FOTO: Emīlija Bogdānova

Daļa sieviešu labprātāk pieturas pie tradīcijas nēsāt saderināšanās gredzenu uz kreisās rokas pirksta, gluži kā tas ir Anglijā, Kanādā, Francijā un vēl citās valstīs.

Nelielai atkāpei. Prātojot par to, kam pieder saderināšanās gredzens līdz kāzām, – joprojām tiek uzskatīts un pieņemts, ka saderināšanās gredzens līdz pat kāzām pieder līgavainim, ko tas dāvājis savai līgavai kā solījumu doties laulībā. Kad laulība ir noslēgta, tiek pabeigta dāvanas nodošana un tas pāriet sievas īpašumā.

Raksta titulfoto: Arta Uma Upmale