FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Evitas bildinājuma stāsts

Bija tik daudz visa kā, ko viņš man teica, bet lielāko daļu es nespēju pat atcerēties, jo biju pārņemta ar prieka asarām. Raudāju kā tāda maza meitene.

Mans tagadējais līgavainis izlēma mani bildināt 2014. gada 4. augustā. To dienu atcerēšos mūžīgi, jo tā bija mana 21. dzimšanas diena. Bija agrs rīts, piecēlos agrāk nekā citos rītos,jo zināju, ka ar draugu visu dienu pavadīsim divatā un viņš mani vedīs pusdienās uz restorānu.

Kā jau katru rītu, vispirms iegāju interneta portālā Draugiem.lv, lai paskatītos vai nav kādi apsveikumi no draugiem un radiem. No rīta biju ieplānojusi cept pankūkas, bet nepagāja ne brīdis, kad pie manis pienāca Jānis (tā sauc manu līgavaini) un prasīja, vai mājās ir visi nepieciešamie produkti pankūkām. Viņš mani bija paņēmis aiz rokas, man pat prātā neienāca doma par to, kas sekos tālāk. Viņš aizveda mani līdz virtuvei un es jau grasījos iet pie ledusskapja, bet nepaspēju, jo viņš pagriezās pret mani un manā acu priekšā nostājās uz vienu celi, kamēr rokās turēja sarkanu kārbiņu.

Viņš turēja manu roku un teica tiešām mīļus vārdus par to, ka viņš jūtas laimīgs, esot kopā ar mani, un vēlas visu savu dzīvi pavadīt kopā. Bija tik daudz visa kā, ko viņš man teica, bet lielāko daļu es nespēju pat atcerēties, jo biju pārņemta ar prieka asarām. Raudāju kā tāda maza meitene. Un tad viņš jautāja, vai kļūšu par viņa sievu. Atbilde man jau bija zināma, es teicu jā, pēc kura sekoja saderināšanās gredzena uzvilkšana manā pirkstā!

Vēlāk devāmies pusdienās, bija daudz zvanu no radiem, kuriem paziņoju arī par mūsu saderināšanos. Un šogad 22. augustā ir gaidāmas mūsu kāzas. Tieši pēc manas 22. dzimšanas dienas. Katru gadu 3. decembrī svinam savu kopbūšanas jubileju, un šogad mums apritēs 7 gadi, kopš esam kopā.