FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Zanes bildinājuma stāsts

Pie skolas viņš mani sagaidīja, uzpucējies uzvalkā, un biju jau absolūti pārliecināta, ka apmeklēsim kādu saviesīgu pasākumu. Samulsināja mani tas, ka, iekāpjot mašīnā, uz aizmugurējā sēdekļa redzēju čemodānu un kā jau ziņkārīga sieviete sāku lielo izjautāšanu, kur mēs brauksim, kur mēs braucam?

Ar savu draugu esam kopā jau devīto gadu un vienmēr atzīmējam mūsu iepazīšanās gadadienu, kas ir jūnijā, tāpēc biju absolūti pārliecināta, ka, ja saņemšu bildinājumu, tad viennozīmīgi kādā no mūsu gadadienām. Bet mans mīļotais bija nolēmis rīkoties citādāk.

Šā gada februārī tieši uz savu vārda dienu biju saaukstējusies un pavadīju divas nedēļas mājās slimojot, tāpēc nedēļas nogalei neko neplānojām, domāju apmeklēt skolā lekcijas un pavadīt mierīgas brīvdienas mājās. Sestdienas rītā, kad posos uz skolu, mans draugs samiegojies teica, ka man šodien ir jāvelk kleita – es samulsu un jautāju, kas viņam ir padomā, bet atbildē saņēmu tikai to, ka vakarā iesim kaut kur ārpus mājas, jutos iepriecināta, jo domāju, ka dosimies uz teātri vai operu (mans mīļotais arī iepriekš man ir sagādājis šādus pārsteigumus, piekodinot, kas jāvelk mugurā, un vakarā kopīgi apmeklējam kādu koncertu vai dodamies izbraukumā ar kuģīti), domāju, ka šoreiz mani sagaida kaut kas līdzīgs. Paņēmu uz skolu kosmētikas maciņu, lai pēc lekcijām varu atsvaidzināt kosmētiku un doties izklaidēties.

Pēc lekcijām mans mīļotais man zvanīja un steidzināja, ka ir jau atbraucis man pakaļ un lai es lieki nekavējos, šīs steigas dēļ nepaspēju atjaunot kosmētiku, bet patiesībā, labi ka tā, jo tas atviegloja manam vīrietim uzdevumu…

Pie skolas viņš mani sagaidīja, uzpucējies uzvalkā, un biju jau absolūti pārliecināta, ka apmeklēsim kādu saviesīgu pasākumu… samulsināja mani tas, ka iekāpjot mašīnā uz aizmugurējā sēdekļa redzēju čemodānu un kā jau ziņkārīga sieviete sāku lielo izjautāšanu, kur mēs brauksim, kur mēs braucam?

Mēs devāmies uz Skrundu – mans draugs tur bija rezervējis greznu saulrieta numuriņu – ieejot iekšā, mīļotais atkal man piekodināja, ka mums ir maz laika, jo ir jādodas tālāk, es aši iespruku vannas istabā, lai atsvaidzinātu kosmētiku, kopumā tur pavadīju nu ne vairāk kā 10 minūtes, bet iznākot no telpas man aizrāvās elpa – man mīļotais bija sadedzis visā istabā sveces, uz galda stāvēja rožu klēpis, mans mīļākais "Proseco" šampanietis, šampanieša glāzes ar iegravētām sirsniņām, augļu plate, pat salvetes ar sirsniņām… datorā uzlikta mūsu dziesmu izlase un mans dārgais aicināja mani uz deju… dejojot viņš stāstīja cik ļoti novērtējot mani un kā ir gatavojies šim brīdim, pat šobrīd atceros visus tos skaistos vārdus, kādus saņēmu, un acīs sariešas asaras… un visu beidzot mīļotais pasniedza man saderināšanās gredzenu un lūdza kļūt par viņa sievu. Biju aizkustināta līdz sirds dziļumiem, bet ar to mūsu piedzīvojumi nebeidzās, jo devāmies uz Skrundas restorānu ieturēt romantiskas vakariņas sveču gaismā atsevišķi rezervētā telpā. Mīļotais bija izplānojis arī nākamās dienas maršrutu ar dažādu interesantu vietu apskati un pat atcerējies paņemt man līdzi brīvā laika apģērbu nākamajai dienai. Mani iepriecina gan pats romantiskais, īpašais mirklis, saņemot gredzentiņu, gan arī tas, ka visu mīļotais bija organizējis pats, neradot manī nemazākās aizdomas vai nojautu. Priecājos, ka arī pēc 9 gadiem viņš spēj vel mani tik ļoti pārsteigt.

Tagad kopīgi izbaudām gatavošanās procesu mūsu kāzu dienai un ceru, ka tā būs tikpat īpaša, mīļa, pārsteigumiem pilna un atmiņā paliekoša kā mūsu saderināšanās.