FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Baibas bildinājuma stāsts

Izlēmu, ka laiks mosties un pagriezos uz viņa pusi... Nevarēju īsti saprast, vai joprojām snaužu! Tur viņš bija, nogūlies uz sāna, turot rokās atvērtu gredzena kārbiņu, uzdeva jautājumu. Tik vienkārši.

Bija februāra sestdienas rīts. Mūsu gadadiena, kopš bijām kopā. Pagājis tieši gads, kopš sapratām, ka no vienkāršiem draugiem, kuri desmit gadus bija turpat viens otram blakus, esam kļuvuši par kaut ko daudz vairāk. Šad un tad viss norit vienkārši, kad tā padomā. Mums laikam vienkārši vajadzēja izaugt un paskatīties apkārt, lai atskārstu, ka viss ko meklējam, ir turpat blakus.

Sapratusi, ka viņš vēl guļ, pagriezos uz otriem sāniem un iesnaudos. Tā kā pārsvarā neatzīmējam kaut kādas laika atskaites mūsu attiecībās, no šodienas neko negaidīju. Jā, biju viņam lūgusi kaut ko nedaudz ieplānot, taču parasti tas beidzās ar :"Es neko nevarēju izdomāt".

Sajutu, ka kaut kas sakustas man aiz muguras, tad dzirdēju soļus uz parketa, un visbeidzot kāds atkal ierāpās gultā. Izlēmu, ka laiks mosties un pagriezos uz viņa pusi... Nevarēju īsti saprast, vai joprojām snaužu! Tur viņš bija, nogūlies uz sāna, turot rokās atvērtu gredzena kārbiņu, uzdeva jautājumu. Tik vienkārši. Es laikam histēriski iesmējos, prāta muklājā zibens ātrumā izšāvās miljons domu, sapņu, ieceru. Atbildi es zināju, taču , lai cik ikviena sieviete sapņo par šo mirkli, kad tas nāk tik negaidīti, kaklā saķeras neliels kamols. Lieki sacīt, ka miegs bija kā ar roku atņemts.

Bildinājums bija vienkāršs, negaidīts un mīļš. Tāds pats kā mūsu attiecības un to sākums. Tāda bija arī turpmākā diena, paziņojot to vecākiem un draugiem, kopā apmeklējot sporta zāli un tad ieturot vakariņas mūsu mīļākajā restorānā.  Un pats galvenais - šoreiz viņš bija izdomājis un kā vēl izdomājis!