FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Zanes bildinājuma stāsts

23. februāris 2013.gadā - Negaidītais vakars... nemaz nenojautu, ka tiek plānots kas vairāk par romantisku nakšņošanu kādā skaistā vietiņā!

Viss sākās ar to, ka domājām braukt apciemot radus,  bet vakars izvērtās pavisam savādāks... Nolēmām, ka varētu norezervēt numuriņu viesnīcā netālu no pilsētas, kur dzīvo radi, jo gribējām pavadīt kopā romantisku vakaru... Tā nu devāmies uz skaisto vietiņu, iekārtojāmies numuriņā, ieslēdzām TV. Lai cik jocīgi neliktos, tobrīd gāja multfilma, kurā vardes princis bildināja savu mīļoto... Es tā paskatījos, bet nepievērsu tam uzmanību, jo man pat prātā nebija, ka mani pēc pāris stundām bildinās... Tālāk devāmies ārā uz Rundāles pils pusi. plkst: 01:00. Sākumā dejojām valsi ākstoties un  smejoties. Kad nonācām pils pagalmā, izdomājām, ka jādejo nopietni un, cik nu diez labi mums sanāks... Sanāca pasakaini. Tā vakara sajūtas nevaru aprakstīt vārdos... Īpašas. Jau bija diezgan vēls, devāmies atpakaļ uz mūsu viesnīciņu, izdomājām uztaisīt sev romantisko vannas vakaru - sāku laist ūdeni vannā, pārbaudot, cik karsts ūdens tek vannā, es applaucēju roku, protams, sāpīgi, bet es par to tā nesatraucos, bet, ja kāds tajā brīdī būtu redzējis mana vīrieša izmisušās acis, jo applaucēju labo roku un .... pampums arī bija iespaidīgs. Viņš man stiepa ledusspaini, tad lika ledu uz rokas , lai tik man nesāpētu un pārietu pampums. Kad jau kļuva labāk, bet roka bija sarkana kā luksafors ;), mans mīļotais vīrietis palūdza mani pieiet pie loga un paskatīties tumsā uz skaisto pili. Nodomāju, ka ar viņu notiek kaut kas dīvains, bet nu es piegāju pie loga, jutu ka viņš man tuvojās, pabrīdinot, lai neskatos. Es pilnā pārliecībā gaidīju, ka varētu būt ziedi vai kāda dāvaniņa, bet tad, kad sajutu, ka mans mīļotais vīriets krīt uz ceļa, sajutu, kā mana sirds met kūleņus un prieka, satraukuma asaras rit pār vaigiem  un nespēju tās apturēt. Viņš tik ļoti drebošām rokām vilka man to gredzentiņu pirkstā ar bailēm, ka dēļ pampuma varētu nederēt, bet derēja. Varbūt bija drusku ciešāk, nekā paredzēts, bet derēja. Tādā brīdī par visām sāpēm aizmirsu... Tā bildināja mani!!!