FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Evitas bildinājuma stāsts

Pajūsmoju par skatu, grasos iet jau lejā, bet tad viņš izvelk gredzentiņu un jautā liktenīgo jautājumu! Visa trīcēju, apjukumā nesapratu, uz kura pirksta jāvek gredzens...

Mans stāstiņš, salīdzinot ar citiem, būs īsāks un ne tik piesātināts ar skaistiem mirkļiem, bet man, pats pats mīļākais. :)


Mēs ar puisi pirms kāda laika pārvācāmies uz laukiem, palīdzam viņa vecākiem saimniecībā. Dienas kopumā visas ir vienādas, vienu dienu, kārtējo reizi braucot uz pilsētu, ieejot veikalā, puisis saka, ka jānopērk Martini, es tiešām nesapratu, kāpēc, bet, par cik ļoti garšo, domāju, lai jau ir parastā darba dienā kāds prieciņš. Braucot mājās neko nenojauzdamai, puisis piedāvāja uzkāpt kalnā, kur ir parasts piemineklis, bet paveras burvīgs skats uz ezeru. Pajūsmoju par skatu, grasos iet jau lejā, bet tad viņš izvelk gredzentiņu un jautā liktenīgo jautājumu! Visa trīcēju, apjukumā nesapratu, uz kura pirksta jāvek gredzens, pats arī satraucies, rokas trīc. Veiksmīgi uzvelkot gredzenu, abi mazliet nomierinājāmies un uzreiz izdomājām, ka precēsimies nākamā gada augustā ap ražas laiku. :)


Varbūt man nebija klēpis ar rozēm, publisks bildinājums kafejnīcā vai kur citur, toties tas mirklis ir tikai mūsu, un tas paliks tikai starp mums abiem uz visu mūžu! :)


Dainis un Evita