FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Maijas bildinājuma stāsts

Es atveru logu un ieelpoju reibinošu ziedu smaržām piepildītu gaisu, pagriežos un tur viņš ir, uz ceļa, nesakot neko, jo nespēj...

Atverot acis, Tu nodomā, cik šī diena būs ideāla, pat nenojaušot, ka šī siltā augusta diena kļūs par neaizmirstamāko dienu mūžā.


Kopīgas brokastis ar pankūku baudīšanu un karstu kafiju. Bez vārdiem, mēs brokastojām klusējot, tikai apmainījāmies skatieniem un smaidiem.


Laiks doties ceļā, ceļā uz mūsu jauno un skaisto mājvietu. Es biju patīkami satraukta. Paskatījos sava mīļotā sejā, kurā rotājās rīta saule, viņš bija nosvērts un kluss. Viņš pavērās manī un teica: „Es esmu laimīgs, ka virzāmies uz augšu, ka kopā augam un cīnāmies, ka kopā mēs sasniegsim daudz.”


Es pasmaidīju un viņu maigi noskūpstīju.


Tālāk viss notika ātri – līgums, atslēgas un paliekam mēs divi mūsu jaunajā mājvietā.


Es atveru logu un ieelpoju reibinošu ziedu smaržām piepildītu gaisu, pagriežos un tur viņš ir, uz ceļa, nesakot neko, jo nespēj.


Man sareiba galva, es jutu tirpas un smaidīju, nevarēju pateikt neko, prieka asaras mani pārņēma. Manā galvā riņķoja tik daudz domas. Un tā klusējot mēs stāvējām apkampušies, jo sapratāmies bez vārdiem. Es tikai jutu, cik satraukti viņš elpo un ir mani saspiedis savās rokās un saka: „Es mīlu Tevi un vēlos būt ar Tevi. Ko teiksi?”


Un prātā neienāca nekas cits, kā – Jā!