FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Aijas un Artūra bildinājuma stāsts

Protams, abi sagatavojāmies atpūtas braucienam uz... Saulkrastiem! Draugs gribēja mani pārsteigt. Viņš bija iegādājies atpūtu diviem viesnīcā "Medzābaki".

Mūsu bildinājuma stāsts ir tik skaists, es to varētu stāstīt kaut tūkstošiem reižu...


Bija 14. septembris - visīstākā rudens diena kartupeļu ražas novākšanai. Mans vīrietis ar kombainu novāca no lauka kartupeļus, un, kā jau ierasts, tos izbēra saulītē sildīties un žāvēties. Protams, ka šādā dienā prāts nemaz nenesas uz izklaidēm un skaidrs, ka būs jāstrādā un kartupeļi jāpārlasa, kad tie būs tik sausi, lai varētu tos vest iekšā pagrabā.


Tā kā debesis bija nedaudz apmākušās un saulīte paslēpusies aiz mākoņiem, draugs teica, ka kartupeļi žūs vismaz dienu vai divas, tāpēc tagad būtu īstais laiks ņemt somu, un tajā likt iekšā visu, kas nepieciešams aktīvai atpūtai, pirtij un pavakariņošanai restorānā!


Es nodomāju - pārsteigums gan, bet man galvā tikai kartupeļi!!


Protams, abi sagatavojāmies atpūtas braucienam uz... Saulkrastiem! Draugs gribēja mani pārsteigt. Viņš bija iegādājies atpūtu diviem viesnīcā "Medzābaki". Netālu no šīs viesnīcas ir jūra, tādēļ pirms došanās uz turieni veikalā nopirkām šampanieti. Mums ir tradīcija - braucot uz jūru, jūras malā sagaidīt saulrietu un, kopīgi saskandinot glāzes, baudīt dzērienu un brīnišķo dabas ainavu. Tā kā Saulkrastos parasti esam bijuši tikai caurbraucot, nolēmām apskatīt pilsētu un Saulkrastu Balto kāpu. Iepriekš paskatījāmies, cikos norietēs saule, lai būtu tur tieši laikā.


Staigājot pa Baltās kāpas parku, mans līgavainis, neatlaidīgi vēlējās uzņemt neskaitāmas fotogrāfijas, jo viņš jau zināja, ko grasās darīt un gribēja iemūžināt tās dienas notikumus, mani, saulīti, jūru! Tieši pirms saulrieta kulminācijas nonācām pie liela, koka krēslu, ar vēdekļveida atzveltni - nedaudz atgādināja zivs spuru. Brīnišķīgs skats pavērās mūsu acīm. Kā jau tādā reizē pienākas, man par visām varītēm gribējās attaisīt šampanieša pudeli, kamēr saulīte vēl zaigojās. Šo uzdevumu, protams, uzticēju draugam.


Viņš aizgriezās, lai varētu paņemt šampanieša pudeli. Pa to laiku, nemanot, no kabatas izņēma sirsniņu, kurā bija mans bildinājuma gredzens!!


Tā kā gaidīju attaisītu pudeli, liels bija mans pārsteigums, redzot viņa rokā sirsniņu.


Viņš skatījās uz mani, ietupās uz viena celīša, izstiepa roku, atvēra kastīti un jautāja: "Vai Tu kļūsi par manu sievu?"


Es momentā atbildēju: "Jā!" No laimes lēkāju un plaukšķināju plaukstas!! Man sāka birt laimes asaras un satraukumā trīcēju!


Viņš mani apskāva, noskūpstīja un uzvilka manā pirkstā gredzenu!