FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Jeļenas un Raivja bildinājuma stāsts

Mūsu bildinājuma stāsts sākās ļoti neierasti! Mums nevajadzēja būt vairākus gadus kopā, lai "VISS BŪTU SKAIDRS"!

Iepazināmies kopīgo draugu kompānijā - viņš bija aizņemts vīrietis, bet es brīvību baudoša sieviete. Tas bija aprīlis, un ar pavasari sirdī baudīju daudzās ballītes un citu vīriešu uzmanību!


Tāda tipa vīrieši kā Raivis man galīgi negāja pie sirds - viņš bija daudz garāks par mani, slaids un ļoti īsiem matiem. Bet tāda kā es - viņam uzreiz iekritu sirdī - maza auguma, lielām acīm un vasarsraibumiem! Tajā vakarā tikai uzzinājām viens otra vārdus un nedaudz pacienājāmies no vienas čipsu pakas. Tas arī viss! Otrā rītā abas ar māsu aizbraucām atpakaļ uz Rīgu un jau pusceļā biju aizmirsusi par puisi vārdā Raivis. Savukārt Raivis otrā dienā ar savu labāko draugu līdz pat vēlam vakaram sēdēja pie ezera uz soliņa un gaidīja, kad mēs iesim pastaigāties pa mazo miestiņu. Vēl tagad viņš stāsta, cik ļoti bija noskumis, kad visu dienu cerībā bija gaidījis mani, bet vakarā uzzinājis, ka jau agri no rīta manis tur vairs nebija. Raivim prātā biju tikai un vienīgi mans veidols un lielās acis (kā viņš tagad pats saka).


Es turpināju savu brīvās meitenes dzīvi un ballējos uz nebēdu. Bet Raivis saprata, ka jāķeras vērsim pie ragiem un jāmēģina vēlreiz ar mani satikties! Viņš pārtrauca savas tā brīža attiecības, dabūja manu telefona numuru un tad tik sākās! Pirmo zvanu no Raivja saņēmu savā dzimšanas dienā - 19.maijā! Toreiz vēl biju neapmierināta, kādā sakarā viņam ir mans numurs un kurš bez manas ziņas viņam to iedeva! Protams, tas bija mūsu kopīgo draugu pāris - mana labākā draudzene un Raivja bijušais klasesbiedrs.


Raivis jau tajā dienā visādi mēģināja mani pierunāt satikties ar viņu un vēl pie reizes nosvinēt dzimšanas dienu! Bet man ne prātā nenāca ar viņu tikties! Tā tas turpinājās visu vasaru! Viņam nāca lielie telefona rēķini, jo tā arī ne reizi es neaizbraucu ar viņu tikties un visas sarunas un vēstulīšu rakstīšana notika caur telefonu! Es protams izmantoju interneta starpniecību sms sūtīšanā! Mani tas viss ļoti uzjautrināja, jo, ja nebija, ko darīt, bija tāds Raivis, kuram var uzrakstīt un kurš momentā atbildēs un vēl pie tam ļoti mīļas un skaistas vēstulītes. Viņš vienmēr sms centās rakstīt ar garumzīmēm, komatiem un vienmēr "tu" rakstīja ar lielo burtu! Viņš bija ļoti akurāts un uzmanīgs, vienmēr atcerējās visu, ko biju stāstījusi, līdz pat sīkumam.


Un tad pienāca septembris, manai labākajai draudzenei, kura pavasarī bija pacentusies, lai Raivim būtu mans telefona numurs, plānoja savu dzimšanas dienas ballīti, tajā pašā mazajā ciematiņā, kur ar Raivi iepazināmies! Protams, gan es, gan Raivis arī bijām ielūgti!


Atceros, ka mēs ar draudzenēm bijām ļoti laicīgi atbraukušas, bet Raivis kā nebrauca, tā nebrauca. Bija jocīgi, bet tajā dienā viņš man neuzrakstīja un vispār nelikās ne ziņas (laikam bija liels satraukums, ka beidzot mani satiks). Un tad ap plkst. 23 vakarā, kad es jau Raivi biju "ierakstījusi" tipisko vīriešu sarakstā, kuri baidās tikties ar sievietēm utt., viņš atbrauca! Viņš staroja, kad ieraudzīja mani! Un ne brīdi neminstinoties, viņš uzreiz pienāca man klāt, sasveicinājās un apsēdās man blakus uz dīvāna! Visas trīs turpmākās dienās viņš ne soli neatgāja no manis! Pat tad, kad viņam nebija vietas, kur gulēt (tieši man blakus), viņš bija notupies man blakus uz grīdas un pļāpājām tik ilgi, līdz abi aizmigām - es uz dīvāna, Raivis uz grīdas un, cik vien iespējams, viņš bija apķēris mani! Tikai lai "neizlaistu" mani no rokām! Tajās dienās viņš ne tikai mani aplidoja un visādi pievērsa uzmanību, bet pat uz mašīnu nesa uz rokām, jo visapkārt bija dubļi!


Un jau šoreiz, braucot mājās uz Rīgu - es domāju tikai par Raivi! Pēc nedēļas viņš vēlreiz mēģināja mani aicināt uz tikšanos, un šoreiz es piekritu, jo man patika viņa laipnība, gādība un uzmanības izrādīšana.


Norunātajā dienā un laikā Raivis mani sagaidīja autoostā, viņam rokās bija orhidejas ziedi, acīs prieks un plats, patiess smaids! Visu vakaru pavadījām Double Coffee dzerot kokteiļus un jautri čalojot! Viņš patiešām bija ļoti uzmanīgs, gādīgs, akurāts! Viņš izturējās tā, it kā viņam tika uzticēts kāds ļoti dārgs un rets dārgakmens. Un jau tagad man netraucēja nedz viņa garais, slaidais augums, nedz arī īsie mati! Viņš bija ļoti mīļš un sirsnīgs!


Kopš tās dienas mēs tikāmies un kopā pavadījām katras brīvdienas (piektdienas, sestdienas un svētdienas), jo viņš dzīvoja un strādāja Rīgā, bet es aiz Jūrmalas! Tā pagāja trīs nedēļas nogales kopš pirmā randiņa un ceturtajā nedēļas nogalē, precīzāk ceturtdienas vakarā, kad satiku Raivi, viņš man piešķīra sava īrētā dzīvokļa atslēgas, piebilstot, ka tas ir arī mans dzīvoklis un es te varu braukt kad vien gribu! Piektdienas rītā viņš aizbrauca uz darbu, bet man tā bija brīvdiena un tāpēc visu dienu pavadīju viena pati viņa dzīvoklītī! Vakarā, gaidot Raivi pārrodamies no darba mājās, biju iemigusi, jo viņam darba diena var ievilkties līdz pat vēlam vakaram!


...un tad es pamodos!!!!! Pie dīvāna uz abiem ceļiem bija notupies Raivis, viņš vēl joprojām bija darba kombinezonā, rokās viņam bija sarkanas, garas rozes, šokolādes konfektes Geisha un maza balta kastīte Gulbīša formā! Viņš atvēra kastīti un jautāja: "Vai es kļūšu par viņa sievu?!" Tur bija skaists zelta gredzentiņš, sirsniņas formā! Es biju pārsteigta un negaidīju, ka Raivis mani tik ātri bildinās! Vēl nodomāju, varbūt tā ir tikai tāda izrādīšanās utt... Pateicu viņam "jā" vārdu! Bet pati to neuztvēru pilnīgi nopietni!


Tā Raivis mani bildināja mēnesi pēc draudzības sākuma! Kā viņš tagad pats saka - tajā brīdī man viss bija skaidrs ar tevi!


Mēs sākām dzīvot kopā, iegādājāmies kopīgu auto un kopā plānojām mūsu nākotni! Tā nodzīvojām tikai vienu gadu, kad pienāca diena un Raivim nācās doties peļņā uz Angliju, bet es paliku Latvijā, jo man bija labs un stabils darbs. Tā pagāja divas vasaras, kad Raivis strādāja UK, bet pa ziemu viņš bija pie manis Latvijā. Pēc otrās nostrādātās sezonas Raivis no Anglijas atgriezās ar vēl vienu skaistu sarkanu kastīti un zelta gredzentiņu tajā. Viņš mani bildināja otro reizi. Kopš pirmā bildinājuma bija pagājuši precīzi trīs gadi. Šoreiz "jā" vārdu es viņam pateicu ļoti pārliecināti un ar pilnu nopietnību. Bet kāzu datumu arī šoreiz neizvēlējāmies un tā tas arī palika tikai nākotnes plānos. Lai gan Raivis visu laiku tirdīja mani, ka vajag apprecēties!


Pagāja vēl divi gadi un Raivis atkal saprata, ka viņam jāņem viss savās rokās un jāsāk rīkoties, tieši tāpat, kā viņš savulaik bija nostādījis par mērķi mani vēl kādu reizi satikt. Un kādu dienu.... Pagatavoju mums pusdienas, aicināju Raivi pie galda, bet viņš kā nenāk, tā nenāk no istabas. Pamanīju, ka viņš cītīgi skatās datora monitorā un pat nedzird, ka viņu saucu. Pienākot klāt, redzu, ka viņš meklē viesu namu kāzu dienai!!! Šķiet, viņam bija apnicis gaidīt, kad es pilnībā piekritīšu precībām un ķērās "vērsim pie ragiem"! Tās nedēļas laikā izlēmām beidzot apprecēties un nolikām pat datumu - 2013.gada 17.augusts. Un sākām gatavoties Mūsu dienai!!!!


Tagad jūtos ļoti, ļoti laimīga, septītajās debesīs, kā sapnī..... Saku Raivim milzīgu paldies, ka viņš ir tik izlēmīgs un mērķtiecīgs! Esmu ļoti laimīga ar viņu, viņš ir katras meitenes sapnis! Pēc kāzām, jau šā gada septembrī, apritēs seši gadi, kā esam viens otram! Un mēs abi esam ļoti, ļoti laimīgi!