FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Ilzes bildinājuma stāsts

Skaistākā diena manā mūžā. Tas notika 11.11.2006 Īrijā, Dublinā. Ilze un Kosmas. Iepazināmies 14.02.2006.

Pie mums bija atlidojis mans brālis ar sievu. No rīta mani draugs pamodināja ar milzīgu ziedu pušķi un piebilda: "Esi, mīļā, gatava uz 11:00!" Es to neuztvēru nopietni, jo viņš vienmēr un visur kavē, tāpēc devōs gatavot brokastis ciemiņiem. Mīļais pazuda, bet tad sāka ik pa laikam zvanīt un taujāja, vai es jau taisoties, tad arī brālis ar sievu sāka mani mudināt taisīties. Nu, labi, sataisījos. Kosmas zvana un saka: "Nāc ārā taksis tevi gaida, sēdieties visi iekšā un brauciet. Taksis pats zinās kur apstāties..." Labi. Pabraucām gabaliņu uz priekšu, un tur mūs sagaidīja balts limuzīns. Iesēdāmies. Arī mīļais tur bija. Braucām tālu, ārpus Dublinas, bet laiks paskrēja ātri. Ar mums bija kopā arī viens īru pārītis. Un tad sekoja labākais. Braucām pa šauru zemes ceļu, un tad pavērās pasakaina aina - skaists ūdenskritums. Pie mums saskrēja cilvēki, jo laukos ne katru dienu atrauc limuzīns. Jutos nedaudz kā zvaigzne. Mēs piegājām pie ūdenskrituma fočēties un izbaudīt šo brīnišķīgo skatu. Mīļotais sāka tad traki rosīties, iedeva videokameru limuzīna šoferim, paņēma skaistas, krāsainas glāzes un lika mums visiem nostāties aplī. Pirmais viņš ielēja zilās krāsas glāzē un iedeva to man un tad viņš paņēma sarkano, un es noteicu: "Maināmies ar glāzēm, es negribu no zilās glāzes dzert." Mīļais samainīja glāzes. Salēja visiem, saskandinājām, un tad manā kaklā iesprūda gredzens. Es vairs nespēju savaldīt emocijas. Kosmas aizmeta mūsu glāzes pār plecam, tās atsitās pret akmeņiem, bet nesaplīsa. Neticami! Kosmas nometās uz ceļiem un sāka skaitīt dzeju latviešu valodā. (Ik dienā mēs runājām tikai krievu valodā - izrādās, šo garo dzejoli viņš bija skaitījis 2 mēnešus darbā. Īri bija teikuši, ka viņi tā pat neko nesaprotot, bet skanot labi). Viņš vēlās, lai es kļūstu par viņa sievu, par bērnu māti, mīļāko un labāko draugu. Es teicu "JĀ". Tajā dienā nebija īpaši labi laikapstākļi, bet mīļais vēl esot bijis iepānojis holihopteri. Gaisā gribējis mani bildināt. Bet viņam esot atteikuši, sliktu apstākļu dēļ. Man pietika ar to pašu. Devāmies tad uz restorānu un vakarā uz klubiņu. Super diena.


P.S. Atceroties šo dienu, vēl joprojām pārņem emocijas, cik tas bija skaisti. Bet labākais tas, ka es tik tiešām to negaidīju negaidīju bildinājumu, nemaz, pat domas tādas nebija. Tikai, kad gredzens iesprūda kaklā, tad sapratu. Visi apkātesošie zināja, tikai es neko nenojautu. Man šobrīd nav pie rokas šīs dzejas rindas, bet ir saglabāta šī lapiņa. Viņš vienmēr ir mācējis mani pārsteigt, romantiķis.


Pēc gada atgriezāmies Latvijā, sarakstījāmies, piedzima dēļiņš pirms 4,5 gadiem, un tagad pēc esam uz šķiršanās robežas. Bet es neko nenožēloju, es tiešām biju laimīga.


Vēl viss priekšā.

 

bildinajums-02.jpg - 32.85 KB 

 

bildinajums-01.jpg - 36.75 KB