FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Agitas bildinājuma stāsts

Tā bija parasta vasaras diena, nedēļas vidus, biju darbā, bet draugs mājās, gatavojās bakalaura darba aizstāvēšanai, diena nelikās īpaša...

Vakarā gatavojos doties uz mājām. Tā kā biju ļoti nogurusi un dzīvoju patālu no darba, vēlējos, lai draugs pabrauc man pretī, uz ko viņš atbildēja man: "Ai, minc, man slinkums, man daudz darbu utt." Es apvainojos, vēl sadusmojos.


Tāda sapūtusies braucu mājās, nogurusi, izspūrusi, vēl braucot galvā pazibsnīja doma, kad tad būs tas bildinājums, varbūt šodien? Jo šī doma man jau ilgi galvā bija!


Tātad atbraucu mājās, veru vaļā durvis, istabās tumšs, smaržo māja, skan mūzika, ieraugu savu mīļoto, viņš tāds saposies, ziedi, šampanietis, torte, sākumā domāju, kas par svētkiem, tad man pieleca, es paliku mēma. Viņš mani nosēdināja, pats pietupās ceļos, un uzdeva šo liktenīgo jautājumu. Es biju tā apmulsusi un patīkami pārsteigta, ka pusi pat neatceros no viņa teiktā, sāku raudāt, smieties, apķēru viņu un, protams, Jā!!!


Izrādās, viņš nebija noguris, lai pabrauktu man pretī, viņš gatavoja man lieliskāko pārsteigumu, jo, pēc viņa vārdiem, viņš no rīta pamodās ar domu "šodien ir tā diena!"


Tagad gatavojamies kāzām, kopā esam jau 7 brīnišķīgus gadus!:)