FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Neparastais bildinājums ar slepkavību fonā

Kosmoss un grāmatvedis – tā joka pēc savu savienību dēvē Laura un Kārlis. Puspajokam tāpēc, ka Kārlis tiešām strādā grāmatvedības uzņēmumā, bet kā tad ar kosmosu? “Esam traki nenopietns pāris, dzīvojam vienos smieklos, bet pirms kļuvām par pāri man likās, ka nav nopietnāka cilvēka par Kārli. Par laimi, izrādījās, ka viņam ir arī otra puse, kura ir galīgi ku-kū tāpat kā man,” atklāj Laura.

Laura atceras, ka bildinājums bijis visai neparasts un ne tuvu nelīdzinājies ierastajiem romantisko filmu sižetiem. “Es skatos televizoru, ienāk Kārlis – stāv, klusē un skatās uz mani ar tādu sejas izteiksmi, kas liecina, ka viņam tūdaļ paliks slikti,” Laura ieskicē neparasto ainu, “nesaprotu, kas notiek, kāpēc viņš neko nesaka, fonā savu dzīvi dzīvo seriāls – notiek slepkavība, sievietes bļauj, bet Kārlis ir pārāk koncentrējies, lai pamanītu tādus sīkumus. Viņš vairākas reizes satraukti mēģina izrunāt manu vārdu, tad apklust un dziļi ievelk elpu. Beidzot pār mani, kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, nāk apskaidrība par to, kas tagad notiks, un arī mans pulss uzkāpj neiedomājamos augstumos. Tā nu abi bāliem ģīmjiem blenžam viens otrā, līdz beidzot tiek izvilkts arī gredzens, un Kārlis svinīgā tonī uzdod liktenīgo jautājumu, lai dzirdētu manu apstiprinošo jāvārdu. Pāri vaigiem ritot laimes asarām, attopamies, fonā skanot Busuļa dziesmai Miglas rīts – mēs dejojam, es raudu, dzeram vīnu, bet aiz uztraukuma nereibstam – tikai no laimes.”

Mīlestības svētki bez princešu kleitas un vannā vīstošiem ziediem

“Tālākais jau bija tehnikas jautājums. Kāzu plānošana notika diezgan intensīvi un strauji – trīs mēnešos izplānojām visu no A līdz Z. Laura piebilst, ka viņa neesot no tām meitenēm, kas jau bērnībā sapņojušas par lielām, krāšņām kāzām: “Es skaidri zināju, ka nevēlos milzīgu princešu kleitu ar garu plīvuru, bet gan tādu, kuru
varēšu pārveidot un nēsāt arī pēc kāzām. Nevēlējāmies arī, lai tiekam iekrauti ziedu kalnos, kuri pēc kāzām jātur vannā, jo vāzēs un trīslitru burkās vairs nav vietas, tāpēc ielūgumā norādījām, ka nevēlamies saņemt ziedus un būtu jauki, ja tiem paredzēto naudu mūsu viesi noziedotu labdarībai.”

Laura un Kārlis nolēma salaulāties savas dzimtās Ikšķiles baznīcā septembra pēdējā pirmdienā, kurā laiks esot lutinājis, uzdāvinot labāko kāzu dāvanu – vasarīgi siltu un saulainu dienu. Laura nosmej, ka viņapat māņticīgi neesot iegādājusies garās zeķes, jo sirdī zinājusi, – neskatoties uz to, ka divas dienas iepriekš smagi līņājis lietus un pūtis auksts vējš, kāzu diena tomēr būs saulaina.

Ansoni atmetuši domu arī par kāzu auto, aizminoties līdz baznīcai ar saviem dzelzs rumakiem jeb, tā sacīt, simboliski iestūrējot laulības ostā ar tiem pašiem velosipēdiem, ar kuriem abi vizinājušies pirmajā randiņā. Lai gan kopējā vīzija par kāzām abiem bijusi diezgan līdzīga, par daudziem jautājumiem tomēr viņi nebijuši vienisprātis. “Skaidri zinājām, ka gredzeniem un fotogrāfam naudu netaupīsim, jo labi gredzeni un skaistas bildes ir uz mūžu paliekošas atmiņas,” ar abu viedoklī dalās Laura. “Kaut, organizējot kāzas tik īsā termiņā, stress bija pamatīgs, viss, kam pieķērāmies, izvērtās tā, kā mēs vēlējāmies. Piemēram, labus fotogrāfus parasti aizrunā jau gadu iepriekš, mēs pie savas lieliskās fotogrāfes Lindas tikām divus mēnešus pirms kāzām, jo precējāmies nestandarta dienā – pirmdienā. Savu sapņu kleitu atradu pirmajā kāzu salonā, kurā iegāju. Kaut gan vīrietim atrast stilīgas kurpes nemaz nav tik vienkārši, Kārlim superīgas kurpes arī palaimējās atrast uzreiz.”

Arī vienoties par kāzu norises vietu nebijis vienkārši: vai tikai sarakstīties dzimtsarakstu nodaļā vai laulāties zem klajas debess? Beigās laimīgā kārtā Laura un Kārlis esot izlēmuši par labu laulībām baznīcā, un, ejot pirmslaulību kursos, pārliecība par izvēles pareizību nostiprinājusies. Abi smaidot atceras, ka brīdi pirms ieiešanas baznīcā saskatījušies un, lai maskētu milzīgo satraukumu, jokojuši: „Varbūt bēgam prom?”. Ieejot baznīcā, Lauru un Kārli pārņēmis liels miers, kas pārklāja viņus gluži kā milzu sega. “Mana plauksta sakļāvās ar viņa, un es sajutos drošībā, apzinoties, ka tā būs visu turpmāko dzīvi. Mēs abi būsim viens veselums, komanda, saspēle un aizsardzība,” emocionālajai Laurai pat tagad, atceroties šo mirkli, ir grūti valdīt prieka asaras.

Lauras un Kārļa ieteikumi citiem pāriem:

• Ieklausieties viens otra vēlmēs, meklējiet kompromisus un neesiet pārāk kategoriski!
• Centieties uz kāzu rīkošanu skatīties harmoniski, netērējot plānošanas procesam visus savus nervus!
• Atcerieties, ka tā būs skaista un liela diena jūsu dzīvē, bet citas skaistākās un labākās ir vēl tikai priekšā visa mūža garumā!