Nu interesants jautājums!!! Tāpēc, ka negribu bez viņa nevienu rītu pamosties un bez viņa nevienu vakaru aiziet gulēt! Pirms kāzām kopā nedzīvojām, ja neskaita pēdējos 2 mēnešus, kad dzīvojām pie maniem vecākiem.

Muusu paarlieciiba- beerniem jaadzimst gjimenee. Kad noleemaam, ka esam gatavi beerniem, sanjeemu bildinaajumu. Nu esam gjimene un varam saakt censties tikt pie mazajiem :)

dzīvojām 3 gadus,kopā esam 4 gadus

Bildināja mani un grūti bija atteikt... :) dzīvojām kopā vairāk kā 4 gadus.

Pirms kāzām kopā nodzīvojām 2,5 gadus, nolēmām precēties, jo gribējām izveidot savu ģimeni un domāt par pēcnācējiem.

Bijām pazīstami aptuveni 2,5 gadus no kuriem kopā dzīvojām nedaudz vairāk kā gadu. Sapratām, ka esam viens otram īstie un savā dzīvē nespējam iedomāties kādu citu cilvēku.

Gribējām īstu ģimeni. Pirms kāzām kopā dzīvojām ~ 5 gadus.

Pirms pusotra gada saņēmu bildinājumu, līdz kāzām kopā bijām nepilnus 4 gadus no tiem kopā dzīvojām 2,5 gadus.

Bija pienācis īstais brīdis. Pirms kāzām dzīvojām kopā 3,5 gadus.

Mēs nolēmām precēties,jo mīlam viens otru, līdz kāzām dzīvojām kopā un esam 2,5 gadus kopā

dzīvojām kopā aptuveni gadu

Tāpēc, ka gribējās īstas ģimenes sajūtu. Pēc kāzām nākamajā dienā bija mūsu 5 gadu jubileja.

Tas likās loģisks nākamais solis. Pirms kāzām kopā bijām nedaudz ilgāk kā 5 gadus.

Līdz kāzām kopā dzīvojām 4 gadus. Nolēmām precēties, jo pieteicās mazais.

Mēs esam kopā vairāk kā 3 gadus, dzīvojām kopā nedaudz vairāk kā 2 gadus. Nolēmām precēties, jo mīlam viens otru, sanāca padzīvot vairāk kā mēnesi atsevišķi-lūk arī nolēmāk, ka ir laiks.

Labu laiku dzīvojam kopā, viens otru esam iepazinuši un kas arī būtiski - vēlējāmies sarīkot skaistu pasākumu saviem draugiem un radiem.

Vēlējāmies dot svētību savai kopdzīvei. Līdz kāzām kopā dzīvojām nepilnu gadu.

Tas likās pareizi. Mēs viens otru mīlam, un nebija iemesla, kāpēc gaidīt. Līdz kāzām nedzīvojām kopā. Tā bija mūsu abu pārliecība.

Tas likās pašsaprotami pēc 4 gadu kopdzīves.

Līdz kāzām kopā dzīvojām nepilnus 3 gadus. Nolēmām precēties, jo jutām ka tas ir nākamais solis, kas jāsper.

Nolēmam precēies, jo vēlējāmies būt kopā visu dzīvi :) Līdz kāzām kopā nedzīvojam. :)

Jo sapratām, ka esam viens otram radīti un kāzas ir mūsu attiecību nākošais līmenis. Pirms tam dzīvojām kopā 1,5 gadu.

Lai izveidotu ģimeni :) Nodzīvojam 1 gadu, kopā esam 2 gadus.

Jo gribējām būt kopā un bijām gatavi to noformēt juridiski. Līdz kāzām pa darbdienām nedzīvojām kopā, jo katrs strādājām savā valstī.

Nolēmām precēties, jo ir abpusēja mīlestība un pārliecība, ka vēlamies pavadīt kopā visu mūžu. Līdz kāzām bijām nodzīvojuši kopā 1 gadu un 4 mēnešus.

Kopā dzīvojām neilgi 1.8 mēnešus, mums ir labi... Mīlam viens otru, mums ir 2 meitas, kāpēc gan neprecēties :))

Vīriņš bildināja pēc 5 gadu ilgas kopā būšanas :)

Man jau visu laiku šī doma nelika mierā. Un vīrs to zināja, ka man nepatīk tā vienkārši dzīvot kopā. Bijām mazliet ar to pasteigušies. Dzīvojām kopā gadu... Vīram jau pašam arī nepatika tā situācija, tāpēc viņš mani arī bildināja.

Kopā dzīvojām jau 8 gadus un nolēmām, ka jāiet uz priekšu

Precējāmies jo mīlam viens otru, līdz kāzām dzīvojām kopā jau gandrīz sešus gadus.

Precējāmies, jo mīlam :) Līdz kāzām dzīvojām kopā apmēram 3.5 gadus, vispār kopā 4,5 gadus pirms tam :)

Līdz kāzām kopā dzīvojām pusotru gadu un kāzas bija loģisks turpinājums mūsu attiecībām :)

Mīlam viens otru un pēc kopējiem 4 gadiem nolēmām, ka laiks „spert nākošo soli” - salaulājoties.

Dzivojām kopā 3 gadus, nolēmām, jo vēlējāmies būt vīrs un sieva.

Milestības deļ,kopā jau 5 gadi

Par to, ka mums ir nopietnas attiecības, kuras būtu jābeidz ar kopīgu ģimeni - abi zinājām jau no paša sākuma. Pirms kāzām bijām kopā 3,5 gadus.

Trīs gadus dzīvojām kopā un nolēmām, ka gribam būt oficiāla ģimene:)

esam kopā jau 5 gadus, dzīvojām kopā aptuveni 2 gadus. Nolēmām precēties, jo ļoti velējāmies klūt par vienu gimeni un apliecināt mūsu mīlestibu

Kopā bijām jau 4 gadus. Dzīvojām kopā kādus 3 vai pat drusku vairāk... Gribējās apprecēties :)

Kopā esam 3,5 gadus (no tiem kopā dzīvojām pēdejos 2 gadus), bet sipmātijas vienam pret otru jau ir nepilnus 10 gadus (no skolas laikiem), tāpēc doma par kāzām bija pati par sevi saprotama.