neko
Ja būtu dota vēl viena iespēja, ko darītu citādāk?
Pievienot savu pieredziNestāstītu tik ātri nevienam par gaidāmajām kāzām. Par tām paziņotu un iedotu ielūgumus ne ātrāk kā 2 mēnešus pirms kāzām. Mums nācās saskarties ar daudziem "padomdevējiem", kas tikai radīja lieku stresu.
Es kā līgava būtu izvēlējusies citu plīvuru, vai vismaz to liktu savādāk - tas man visu laiku krita sejai priekšā (bija daudz kas jāraksta). Nevilktu zeķes, jo tās ātri saplīsa un no apakšsvārkiem saraustījās, vasarā bez zeķēm daudzreiz vieglāk un patīkamāk. Pārbaudītu ko otrajā dienā pavāre sadod līdz no pārtikas. Tā kā mums palika tiešām daudz pāri un mums neko no visa var teikt neiedeva, tad par to būtu jāpaskatās. Tā tomēr bija liela nauda, ko pavārei samaksājām.
Noteikti par vedējiem izvēlētos to pāri kas arī bija, viņi pat pa divām nedēļām paspeja saglābt svinības(pirmie vedēji 2 nedēlas pirms kazām atteicās). Bet pārējais viss bija ļoti jauki,varbūt svinību vieta prasītos nedaudz plašāka, ā,jā un vēl - paredzētu ilgāku laiku no svinīgās daļas līdz viesu namam, mums it kā bija 5 h, bet likās,ka par maz,
Noteikti rūpīgāk pārskatītu viesu sarakstu un neaicinātu tos, par kuriem šaubos, jo tieši tie cilvēki, par kuriem šaubījos, sagādāja nepatīkamus brīžus.
izsvitrotu no viesu saraksta VISUS par kuriem bija kaut mazākās šaubas aicināt, vai nē. par tiem cilvēkiem ar kuriem patiešām gribat kopā pavadīt šo dienu nerada šaubas aicināt vai nē! neaprakstāmi laba sajūta bija tad, kad aizbrauca tie viesi kurus es labprātāk vispār nebutu redzējusi kāzās, un palika tikai tuvie un mīļie.
Darītu, kā biju domājusi sākumā- neaicinātu nevienu tāpēc, ka itkā jāaicina, 5 cilvēki manās kāzās nebūtu no tiem, kas bija. Tas tiešām galīgi nav vajadzīgs.
Kā fotogrāfus-vairākus aparātus...pašu bildētās sabojājām...labi ka bija salons(kaut kāda rezerve)
Tomēr uztaisītu izmēģinājuma grimu, iespējams, ka tomēr pameklētu jau gatavus gredzenus, nevis pasūtītu. Varbūt kādu sīkumiņu vēl.
padomātu par viesu transportēšanu. Nākošajā dienā var rasties grūtības ar auto vadīšanu.
Neko nemainītu. Bija burvīgi, tieši tāpēc, ka bija manas kāzas.
neko, varbūt vairāk dejotu, bet godīgi sakot tajā brīdī spēki bija izsīkuši...
ietu deju kursos, laicīgāk sāktu gatavoties. Un ļautu organizēt visu māsai (ko viņa ļoti bija vēlējusies)
viss noritēja labāk nekā bija ieerēts, paldies vedējiem par lielisko vakara un nakts novadīšanu un paldies nu jau vīram nekad nespēšu aizmirst ne viņa striptīzdeju un arī pavadītās naktis sveču gaismā, pat negaidīju tādu uzmanību, lai gan viens otru vienmēr lutinām ar savu uzmanību
Dienu pirms kāzām aizietu atkārtot valsi... ..Un nekad un ne mūžam nekašķētos ar savu vīriņu kāzu dienā.. taču visi sīkumi ir tik sāpīgi.. gatavojies tomēr tik ilgi...un ja kkas pajūk.. Nu tāpēc es arī atkārtoju - esiet lēnprātīgi.. esiet priekš sevis..
Pilnīgi neko. Varbūt vienīgi no rīta mazāk uztrauktos, bet arī tas jau piedod savu asumiņu. Bet vispār negribētu mainīt neko, jo viss bija fantastiski.
noteikti ļautu visu (no viesu nama līdz pohuzupai) organizēt vedējiem vai vakara vadītājiem, neaicinātu to ko vajag, bet tikai tos ko gribam, vairāk laika ieplānotu pašiem sev.
Būtu vairāk šampānieti nopirkuši, jo man negribējās neko citu no piedāvātā klāsta kā tikai šampānieti, bet pēc mičošanas vairs nebija nevienas pudeles. Pieskatītu vīru cītāgāk, jo mēdz arī nozagt līgavaiņus. Un lūgtu vairāk Dieviņu, lai kāzu dienā lietus nelītu!
Neko :) šī diena tiešām bija feina :) un atmiņās palicis viss tas jaukākais un mīļākais :)
Ietu deju kursos, vairāk piedomātu par vakara vadītāju, pirms izvēlos..
Varbut atrak saktu gatavoties,lai pedeja bridi nebutu lieka steiga.