Visu darītu precīzi tāpat. Savās kāzās izdzīvoju sapni un pasaku reizē. Varbūt nogaršotu kādu sagaidīšanas uzkodu, ko nepaspēju izdarīt.
Ja būtu dota vēl viena iespēja, ko darītu citādāk?
Pievienot savu pieredziVarbūt izvēlētos ņemt mūziķus, kuri uzrunātu publiku, respektīvi, mūziķis un pasākuma vadītājs vienā personā. Bet kopumā īsti jau neko nemainītu, jo tiešām bija perfekti!
Cits vakara vadītājs, viss pārējais bija perfekti. Galdautus neņemtu vai ņemtu caur dekorētāju, jo svinību vietas saimnieki paprasīja neadekvāti daudz.
Noteikti censtos iekrāt vairāk naudu un kopumā vairāk sagatavoties iepriekš, jo laiks paskrēja nemanot un stress tā visa dēļ pēdējo nedēļu bija briesmīgs.
Noteikti papildu fotogrāfam ņemtu arī videogrāfu. Tā ir vienīgā lieta, ko es patiešām nožēloju. Kāzu gatavošanās laikā tas budžetā likās daudz - tagad saproti, ka to laiku nepagriezt atpakaļ :) Ā, un vēl - palikt pēdējo nakti (kas ir piektdienas vakars) viesnīcā Vecrīgas vidū arī nav tā labākā ideja :D
Būtu uzmanīgāki ar dūmu svecēm, ievērotu lielāku distanci no tām.
-Paprasītu, lai fotografs vairāk pabildētu mūs, jaunlaulātus ar vecākiem. Viņš ķera momentus, bet īpaši no viesu nama mums nav nevienas mierīgas bildes ar vecākiem. -Varbūt ceremoniju arī rīkotu viesu namā, jo.. Sākumā bija plāns ceremoniju taisīt dzimtsarakstu nodaļā, bet bija covids. Izbraukuma ceremonija sanāca padārgs prieks. -Labāk sekot līdzi laikam. Mēs aizkāvējamies uz izbrakuma ceremoniju par 20min, kas nebija traki, bet ja būtu laicīgi, paspētu izdarīt vairāk. Tomēr šitas lietas nav kritiskas, un es esmu ļoti apmierināta ar mūsu kāzu dienu. Tas tiešam bija ļoti sirnīga, un nebija nevienas lietas, kas varetu man sabojāt garastāvokli, pat muzikants, kas kāzu rīta piezvanīja un pateica ka saslimis. Es vienkārši biju mierīga un zināju, ka apkārt man ir amazing cilvēki, kas visu novadīs augstākājā līmenī. Lai jums arī tā būtu!
Zinu, ka arī baznīcās un dzimtsarakstu nodaļās līgava ienāk un viss uzreiz sākas. Tā bija arī mūsu ceremonijā, kad pārpeldējām ar laivu ezeram, uzkāpām kalnā un visi mūs gaidīja. Gribējās tādu kā ieelpas brīdi, varbūt mierīgi padzerties un tajā brīdī kaut samāties galvām, apmainīties smaidiem ar sanākušajiem, piemiegt kādam ar aci, izteikt varbūt kādu komplimentu ("Dace, kas par kurpēm! Es noteikti tās vēlāk gribēšu redzēt tuvāk!"), kas atraisītu, noņemtu to stresiņu an pašiem, gan citiem, ka nu viss sākas. Ceremonija likās par īsu. Sajūta, ka 5 minūšu laikā bijām jau vīrs un sieva. Nepatīk garas dzejas un stāsti par dievu un mūžīgo savienību, taču likās viens no turbogriezieniem.
Sāktu līdzekļus klāt pakāpeniskāk un pieiet tam nopietnāk, lai pēdējā brīdī nav lielas jostu savilkšanas. Mums neplānotas izmaksas parādījās pat divas dienas pirms kāzām, tā kā budžetā vienmēr jābūt rezervei neparedzētiem gadījumiem.
Jāsaka, ka divus mēnešus pēc kāzām, joprojām domāju, ka tās bija manas sapņu kāzas! Jā, varbūt tomēr izvēlētos nedaudz citādu kleitu vai tomēr arku ceremonijas vietā uzstādītu.. tomēr atceroties, nevaru vēlēties labāku dienu, kāda tā bija!
Bija viss brīnišķīgi! Neko nebūtu mainījuši! Šo kāzu dienu atcerēsimies, kā skaistāko dienu mūžā!
Lielāku svinību vietu meklētu. Bet visā pārējā diena bija super.
Iespējams, ka aizvien esam uz kāzu svinību viļņa un ar “rozā brillēm”, bet šķiet, ka neko nedarītu citādi. Mēs ilgi gatavojāmies šai dienai, skaidri zinājām, kādai tai jābūt, un piesaistījām sapņu komandu, lai tā tiešām izdotos. Tādēļ pat ārkārtas stāvoklis valstī nespēja izjaukt mūsu ilgi loloto dienu. Esam patiesi gandarīti, ka viss izdevās. Un, precoties vēl vienu reizi, visu darītu tieši tāpat!
Mums vss izdevās kā plānots! Bet vienu lietu gan darītu citādāk - ņemtu video filmētāju uz visu kāzu dienu - iemūžināta video mums ir tikai ceremonija :)
Mēs noteikti neko no organizotoriskās puses neko nemainītu, jo viss bija pat labāk nekā bijām plānojuši. Vienīgais varbūt laikapstākļusm, jo bijām gatavojušies maija +20°, bet dabūjām jūnija +33°.
Mazliet laicīgāk veiktu pasūtījumus, jo stresošana - vai pienāks laikā - ļoti noēda nervus.
Nesteigtos ar lēmumu pienemšanu it visos jautājumos. Kā arī, būtu izvēlējusies savādāku kāzu svinību konceptu. Tas ļembasts pa nakti reti kad jaunajam pārim vispār ir pa spēkam. Iesaku tomēr apsvērt restorāna izīrēšanu ar mūziķi un nakšņošanu katram savās mājās! Restorāns tiešām par visu parūpēsies un, pašiem būs mazāk stresu un, iespējams, izmaksu! Tā ir Jūsu abu diena!!!!
Varbūt vairāk dažādākas foto vietas izbraukātu. Paūtītu mazāku apjomu uzkodas.
Izvērtētu kārtīgāk uzaicinātos viesus. Neaiciniet kāzās viesus, kuri dzērumā paliek kā idioti. Tas nekas, ka viņi ir tuvi cilvēki, bet, ja neprot uzvesties un sevi kontrolēt, tad labāk nevajag. Labāk nokomunicētu ar floristiem, jo biju kaut kādā veidā aizmirsusi vēlreiz atgādināt, ka būs nepieciešams gan rezerves līgavas pušķis mešanai, gan ziedi vecākiem. Noteikti labāk arī nokomunicētu ar ēdinātājiem, jo mums radās vīna karafju problēma, kā rezultātā kāzu rītā vedējtēvs brauca uz pilsētu un skraidīja pa veikaliem, lai tikai atrastu samērā nedārgas vīna karafes.
Es nemainītu neko. Mēs izdzīvojām savu pasaku. Viss notika tieši tā kā cerēts, ticēts vai sapņots. Dzīve ir strauja, mainīga un dažāda. Ne vienmēr ir tikai labie brīži. Manuprāt, dzīvē ir 50% labo brīžu un 50% slikto brīžu. Dzīve ir jāpadara skaistāka, un to varam izdarīt tikai mēs paši. Sviniet svētkus. Es ticu, ka kāzas ir īpašākie svētki, kādi iespējami.
Tik ļoti nespiestu vaigu pie viesu drēbēm (atstāju pūdera nospiedumus), kaut kur iestūķētu kabatlakatiņu ceremonijas laikā - vajadzēja.
Pilnīgi visu darītu tieši tā, kā tas tika izdarīts. Ja nu vienīgi - būtu taisījuši kāzas 2 dienu garumā, lai tās nekad nebeigtos!
Lai gan mums nebija tradicionālās kāzas viss bija lieliski un es neko negribētu mainīt.