20 viesu, 4000 EUR

Iekrājām+tirgoju "Andelē" bērnu drēbju un apavu krājumus, par ko 4 mēnešu laikā dabūju pieklājīgu summu

Gribējās būt juridiski saistītiem. Tas ietekmē pat tādus sīkumus kā iespēju nakšņot vienā numuriņā ceļojumos uz valstīm ar stingru reglamentu par laulātajiem un neprecētajiem, kā arī uz vietas Latvijā ziņu saņemšanu par mīļoto, viesošanos, ja gadījies nokļūt slimnīcā. Nu un, protams, tā saldā apziņa, ka otrs ir gatavs uzņemties pilnu atbildību kā priekos, tā bēdās. Un ir tik patīkami dzirdēt vārdu "sieva" un mīļoto saukt par vīru Jā, līdz kāzām dzīvojām kopā gandrīz 3 gadus.

Kāzas noorganizējām 4 mēnešu laikā - martā nolēmām, jūlija sākumā apprecējāmies. Grūtības sagādāja pievilcīga ēdinātāja sameklēšana un skaidra apjausma par pasākuma formātu, jo vēl martā ēstuves piedāvāju ēdienu tikai līdzņemšanai. Visam gatavojāmies, paturot prātā sliktāko scenāriju - ka nekas nemainīsies. Tāpēc piknika variants un viss ārā, lai svētku dienā nav jābūt maskās. Daudz kas līdz jūlijam mainījās un bija iespējams, bet patika uzņemtais kurss un pie tā arī palikām

Ceremonija notika ārā kalnā ezera krastā

Svinības notika Kocēnos Sudrabkalnu Viesistabā ļoti skaisti izdekorētā vietā. Svinību vieta (dekorēšana, arka, trauki, galda klāšana, ūdens) - 300 EUR. Ēdināšana (10 veidu uzkodas+3 veidu salāti), vizuāli ļoti skaisti noformēts un gardi, 30 personām (ierēķinājām ar nelielu rezervi) ar piegādi no Krimuldas - 370 EUR

Ieraudzījām saimnieces azartu, degsmi, pašas vietas burvību, "Viesistabas" publikācijas sociālajos tīklos kā arī iespējamo scenāriju, ka līgavainis ar laivu pārairējas pār ezeru, uzved līgavu kalnā, lai apņemtu par sievu, un sapratām, ka šī vieta ir kā radīta mums

Gunita no "GG Kūknīca" Valmieras tuvumā. Esmu ļoti izvēlīga attiecībā uz kūkām (noformējums, garša), bet šis pārspēja visas manas ekspektācijas, un raizēm, ka kaut kas nepatiks, nebija iemesla. Meistare vēlējās ar mums tikties pirms kāzām, lai izrunātu detaļas (kleita, uzvalks, norises vieta, īpašas vēlmes, kūkas veids), iepazītu/sajustu mūs pašus, jo, kā viņa sacīja, pat pāra tēls un izstarotā enerģija ietekmē kūkas veidošanas procesu. Aizbrauca pirms kāzām uz norises vietu, lai saprastu, kur vislabāk kūka iederēsies, un praktiskās lietas. Atbrauca kāzu dienā baltā stērķelētā pavāra tērpā un atveda aveņu vaniļas musa un pistāciju biskvīta kūku (piegāde ar savu statīvu), kas iekšpusē bija auksta un teju kā saldējums, bet maigākas un krēmīgākas tekstūras. Dekorācijas pieskaņotas zvirbuļkāzu tēmai, spalvām, līgavas kroņa pērlēm un iemīļotajai melleņu tēmai. Cena - uz 40 pers. (rēķinājām lielu rezervi, lai var apēst arī otru gabaliņu un man, kārumniecei, būtu arī nākamajā dienā pie kafijas) 200 EUR. Bija viena griežamā kūciņa, kas uz zaļi "batikotas" virsmas bija brīnišķīgi dekorēta ar šokolādes peonijām (Gunita vada šokolādes ziedu meistarklases Baltijas valstīs, uz kurām vietas burtiski izķer) un katram viesim maza kūciņa kā mākslas darbs, kad aveņu musā vēl paslēpta vesela avene un pārsteiguma viducītis. Man gribējās kraukšķi gar maliņu, un bija kraukšķi. Gribējās dabas tēmu un zaļumu - bija zirņa dīgsts un tāda kā maza tumši violeta sirsniņlapiņa, pa zilganai perlamutrīgai bumiņpērlītei kā izkritušai no mana kroņa, mazai gaišzilai bezē lāsītei kā atsaucei uz melleņošanu lietū, un kūciņu viļņotajos sānos saskatīju atsauces uz ezeru, kur pavadu daļu vasaras. Sākumā, saņemot aprēķināto summu 200 EUR, likās, ka dārgi, bet, parēķinot, ka 1 personai tas izmaksā 5 EUR, sapratu, ka cenas un kvalitātes, noformējuma ziņā manā salīdzinoši bagātīgajā gardēdes pieredzē Latvijā un ārvalstīs neko tādu nebiju baudījusi un tas bija kosmoss. Un galu galā paturēju prātā, cik maksā viduvēji deserti un kokteiļi Rīgā, kas pat sacensties nevar ar šo mākslas darbu un garšu simfoniju. Bija noskatīta vēl viena meistare Valmieras tuvumā, bet viņai nebija sava statīva, bija problemātiski piegādāt (turklāt noteiktā laikā, lai kūka siltumā ārā nesāk "svīst" un tecēt), un par labu Gunitai tas, ka viņa piedāvāja vairāku veidu biskvītus - ne tikai tradicionālos, bet mandeļu miltu, šokolādes, pistāciju, ar kraukšķi, bez un kūku variāciju bija daudz vairāk. Zinu, ka šī kūku pieredze ar kāzu dienu nav beigusies.

Pilnībā pietika, jo uzkodas un salātus uz 1 cilvēku "Krimuldas Ilze" aprēķina ļoti adekvāti un pat nedaudz pa virsu, lai tiešām neaptrūkstas (ap 600 g, kas ir ļoti dāsni, ņemot vērā īso pasākuma formātu+kūkas ēšanu). Pāri palikušo ņēmām līdzi uz viesu nakšņošanas vietu un noēdām gardu muti pirms kopīga saulrieta un dziesmām mums abiem iemīļotā kalnā.

Svinību vietā ļoti iederējās koklētāja Zane Sniķere. Ap 1-1,5 h muzicēšana fonā (viesiem ierodoties, ceremonijas laikā nerunāšanas vietā, fotografējoties, maltītes sākuma) 100 EUR+ceļš. Šīs bija īsā formāta kāzas (ap 6 h), un deju, garā vakara nebija, jo bija ieplānota kopīga ekskursija un piknikošana, pelde ezerā nākamajā dienā, kā arī mēs divatā gribējām pabūt skaistā viesnīcā, nevis pārgurumā atkrist līdz ar rīta gaiļiem pēc nesvarīgajām mičošanām, spēlēm ar balonu spridzināšanām un līgavas zagšanām. Šis bija viens no labajiem lēmumiem, jo izbaudīju gan skaistu braucienu miglas un oranžu debesu naktī uz viesnīcu, gan būšanu siltās rokās un padusē, kā arī sapucēšanos nākamajā rītā, lai lēni terasē pabrokastotu kopā nu jau ar vīru

Šīs nebija tradicionālas kāzas ar vārtiem un tiltiem. Galvenais bija sadzīvot ar karstumu un lai ziedi pa ceļam ir oāzē, seja piepūderēta :) Man svarīgi bija vizuālie sīkumi, ko izbaudīt pašiem un viesiem, kā arī pienācīga uzmanība, kuru, jāteic, bija grūti veltīt visiem

Nekādu īpašu izklaižu nebija - viesi pagatavoja kopīgi vēja zvanu, uzrakstot uz māla karekļiem novēlējumus. Aplī sēžot, katrs pastāstīja, kā mūsu ceļi kopā sākušies un kas mēs esam viens otram, pateicības vārdus. Es centos katru viesi iezīmēt ar kādu stāstu un vērst visu vēl sirsnīgākā gaisotnē

Kopīga ekskursija ar gidu pa pilsētu, piknikošana pēc tam pie ezera un peldēšanās, laiskošanās. Uzklāju improvizētu galdu ar pašceptiem biezpiena plācenīšiem, ko visi zina kā manu gardumu, no mammas pārņemtu, un dekorēju ar pašas lasītu meža zemeņu svaigi gatavotu mērci. Maltīte, ko viesi teicās atcerēsies mūžam :)

Deju kursi un pirmais valsis neietilpa mūsu pasākuma formātā, jo mums tas nešķiet būtisks elements skaistu kāzu norisē.

Tā kā man netīk vairums kāzu salonu piedāvājuma, nepatīk sintētika, no kā šūts vairums kleitu, un vienmēr gribas kaut ko neparastu, atšķirīgu, kā arī simpatizēja ideja par lina kleitu kāzām ezera krastā un fotosesijai pļavās un alejās, manu kleitu baltā un šampanieša tonī ar brūnganiem mežģīņu ielaidumiem un mežģīņu stāvapakli aizmugurē uzšuva Evita "Linu lādē". Aizgājusi ar savu ieceri un pastāstījusi, ko vēlos ar teju 100 norādēm :), Evita pēc kāda laika atrakstīja, ka šuj man divas kleitas - vienu tādu, kā es "nodiktēju", otru tādu, kā viņai nāk nez no kurienes, domājot par mani. Kad abas kleitas ieraudzīju, jau pēc vizuālā neuzvelkot, bija skaidrs, ka viņas "kleita no augšas" ir īstā. Tiesa, nedaudz mulsināja kuplā aizmugure, taču viņa puspajokam teica, ka tas, domājot par manu lielisko, izteikto dibenu :) Kleita bija lieliska ar visu to, ka man nav ideāls svars, sēdēja fantastiski (meistare to uzšuva, tikai man uzmetot aci), un saņēmu ļoti daudz komplimentu. Meistare mainīja manas domas, ka balts un gaišs der tikai slaidajām. Fasonā tika ietverta smaržu flakoniņa silueta aspēlēšana priekšpusē, asimetriska apakšdaļa ar garāku aizmuguri, kas mani rosināja ļauties idejai par sudrabotetovējumiem ne tikai uz rokas, bet arī uzlikt papardes sudrablapu uz kājas. Ar šo kleitu es sapratu, ka lins (kleita tika šūta no dāžada auduma un tonalitātes gabaliņiem, ar spīdumu un bez) var būt ļoti grezns. Un pasākuma formāts atļāva tam nedaudz paburzīties. Lai nodrošinātos pret iespējamu vēsumu un lietu kāzu dienā, iegādājos "Linu lādē" arī rozīgi pelēcīgu žaketmēteli, arī sašūtu no gabaliņiem ar garu asti aizmugurē, dekorētu mežģīņu ielaidumiem. Vedējmātei bija līdzīgs tērps, vien rozīgs. Kad kāzu dienā sākās lietus un mēs lepni izvilkām no mašīnas savus mežģīņotos mētelīšus, fotogrāfe vien noelsās un metās jaunā fotosesijā :) Kleita+žakete=350 EUR. Neko lieliskāku par vēl labāku cenu nevaru iedomāties. Līgavainim "Hugo Boss" smalkvilnas vasaras uzvalku pamanījāmies nopirkt "Akropolē" ar 70% atlaidi, tā ka tas neizmaksāja mums tūkstoti. Man līdz šim pirkumam šķita: "Nu uzvalks ir un paliek tikai uzvalks." Kad redzēju to mugurā gan uzlaikošanā, bet vēl jo vairāk kāzu dienā, sapratu, ka kvalitātei (un stilam!) ir nozīme. Pat graugi, mantas zinātāji un strādājuši vēstniecībā, redzējuši gana daudz labas lietas, nāca klāt un teica: "Vecīt, klau, tev baigi labais uzvalks!" Jokot jautāja: "Vai pats Versače?" Vīrs atbildēja: "Nu ko jūs? Tikai Hugo!" Tā ka jā - iesaku tomēr neskopoties un, ja īsti nevar pacelt pilnu cenu, kā tas bija/ir mūsu gadījumā, paturēt acīs atlaides! Tā kā mani neuzrunā apavu piedāvājums, kvalitāte un cenas LV, jaunas "Lloyd" kurpes līgavainim par 60 EUR nopirkām vienā no Rīgas second-hand veikaliem un turpat arī man lieliskā vācu zīmola "Paul Green" sudrabkrāsas kurpītes ar atvērtu purngalu, jo kad gan rādīt skaisto pedikīru, ja ne vasaras kāzās?! Un, protams, pašai priecāties :) Kāzās piedalījās abi mani bērni. Atkal jau Latvijas neadekvāto cenu un piedāvātās sintētikas dēļ "Next" lina uzvalku par 45 EUR ar visu piegādi iegādājos eBay, "Geox" zamša mokasīnus, kādus redzēju "Elkor" par 100 EUR, reizi vilktus, "Andelemandele" par 20 EUR, meitai viss turpat.

Uz to absolūti neiespringām - vedēju auto, jo tas mums bija tikai nokļūšanai ceremonijas un mielasta, mazās pasēdēšanas un kopābūšanas vietā

Mašīnu izdekorēja paši vedēji, pie durvīm pieliekot lentes un dažus baltus mākslīgos ziedus, jo nebija iecerēts parādes brauciens un es vienmēr skumstu, kad ziedi sāk vīst. Sapratām, ka netērēsimies mašīnas dekorēšanai un ziedu izmešanai. Pie līgavas pušķa un piespraudes gan ļoti piedomāju. Pēc neskaitāmu floristu portfolio apskates soc. tīklos, šeit portālā un ligavam.lv paliku pie "Ziedu darbnīca Limbažos", jo uzrunāja neparastais stils, īpašais rokraksts un ziedu, augu izvēle. Floriste ļoti iedziļinājās manās vēlmēs līdz pat lenšu garumam, tonim, ziedu izvēlei, vēlamajai formai, pušķa smagumam, pasākuma tēmai, pat spalvu krāsai, ko iekļaut pušķī. Nosūtīju kleitas, kroņa foto, jo man bija būtiski, lai pušķis nekonkurē ar akmeņu un pērļu kroni, kas bija galvenais aksesuārs, un lai kopējais tēls nav pārspīlēts, bet viss saspēlējas kopā. Ļoti žēl, ka šeit nevar pievienot foto pilnīgākam ieskatam, met meistare izveidoja kompaktu pušķīti sirsniņformā ar pelēkrozā rozēm, eikaliptiem, proteju, smilgām, spalvām, līgavainim piespraude ar zvirbuļkrāsas spalvu, jo zvirbuļkāzas. 10 no 10! Pušķis 55 EUR, piespraude 13 EUR.

Izmantojām "Viesistabas" fotogrāfes pakalpojumus, kura zina, kurā brīdī kur kāda gaisma krīt. Viņai darbojoties, bija skaidrāks par skaidru, ka liela pieredze. Ļoti patika, ka palūdza pirms kāzām gredzenus un sabildēja arī citus aksesuārus - manus papīrtekstus, kurpītes, somiņu, smaržas, lentītes, pat nopirka mellenes fotosesijai, jo tam arī nozīme kopējā kāzu stāstā. Pucēšanās fotosesijas nebija, jo man bija būtiskāk, lai viņa ir kāzu norises vietā pirms viesiem un sabildē detaļas - dekorācijas, skaistos traukus, ko saimniece sadabūjusi no antikvariātiem, raspodiņus dzēriena krūzēs u.c. Izmaksas - 40 EUR/h, kur iekļauta arī aksesuāru fotografēšana+flash ar bildēm. Sarunājām, ka dos teju visu sabildēto pēc mana lūguma nešķirot daudz neko, jo man attiecībā uz fotogrāfijām savas patikšanas un vēlmes. Fotoapstrādei pirms drukas izmantošu radinieka profesionāļa palīdzību. Bildes - 10 dienas pēc kāzām. Iespējams, pirms tam vajadzēja atrunāt, cik bilžu būs, cik apstrādātas, cik ātri, bet man būtiskāk bija, lai viņa netraucēti strādā. Tik daudz fotografējusies nebiju nekad (jāteic - nogurdinošs pasākums). Amizanti brīži bija - ieraugu satriecošo raspodiņu dzērienu krūzi vai plūškoka ziedu dekoru un ar zīmēm ēšanas vai citā neformālā brīdī rādu, vai ir nofotografējusi. Un Laura (Strautiņa) māj ar galvu - jā, ir, jā, darīts! Ļoti to novērtēju, un bija sajūta - jā, varu paļauties.

Nopirkām pāris kartītes ielūgumiem vecākiem, pārējiem nosūtījām virtuālus ielūgumus. Izsūtījām laicīgi - jau aprīlī. Praktiskās norādes ik pa laikam, nākot kāzu dienai tuvāk, sūtījām kopīgās grupās.

Mainīju. Absolūti nekādas

Jā, lielākoties naudu un ļoti pārdomātas dāvanas

Kāzas ar visu prātīgo naudas tērēšanu un daudzās pozīcijās zemajām izmaksām maksāja vairāk, nekā sākumā domājām. Atlikušos iekrājumus negribas aiztikt, bet sadāvinātā naudas summa ļauj cerēt uz ceļojumu divatā.

Noteikti uz gredzeniem. Mums nav svarīgi dārgi gredzeni, zelta rotaslietas nenēsāju un arī baltais zelts šķiet lieks. Tiesa, izstaigājām Rīgu krustu šķērsu, lai atrastu skaistus sudraba gredzenes veikalā, ne pasūtot, kas noteikti maksātu krietni dārgāk. Tā kā abi gredzeni maksāja zem simta, varēju atļauties savu sapni par pusdārgakmeņu kroni un dažus citus untumus un vēlmes :) Arī vietas izvēle un izmaksas bija liels atspaids. Fantastiskie ēdinātāji par demokrātisku samaksu, jo, meklējot galda klājējus, bija iespaids, ka zem 30 EUR uz personu vispār neko skaistu un gardu nevar atrast. Karbonādes un rasoli mums šoreiz neinteresēja. Tā ka ēdinātāju izvēle ar kvalitātes un cenas attiecību bija trāpījums desmitniekā. Netērējāmies alkoholam, jo tas bija 6 h pasākums un lielākā daļa bija braucēji vai nu mājās, vai uz naktsmītni, lai baudītu kopīgu laiku pie ezera nākamajā dienā

Būt elastīgām un ļauties kāzu dienā, nestresot par sīkumiem. Ļoti iesaku izbaudīt pašu gatavošanās laiku. Es fotografēju un pierakstīju mūsu kopābūšanu, sarunas, emocijas, lēmumus, padarīto, tikšanās saistībā ar kāzām. Jāteic, ka līdz kāzu dienai jau biju sagurusi no tik daudzām pozitīvām emocijām un lielās priecāšanās un, kā man teica kāds mediķis, arī prieks ir liels stress. Taču tas ir skaistākais laiks. Pati kāzu diena ir kā liels turbogrieziens, kā salūts, kad viss, kas likts konfetti, izšaujas vienā mirklī daudzos sīkos, krāsainos spīdumiņos. Tas viss skaistums tik ātri paskrien tajā dienā, ka pēc tam, pat nelietojot alkoholu, tiešām vajadzīgs daudz bilžu, lai attītu filmu. Iesaku izmantot burbuļus, konfeti, dūmu sveces, kas dažādo fotosesijas. Iesaku padomāt par iespējamu lietu. Fantastiks kāzu (un citu skaistu!) lietussargu zīmos - "Von Lilienfeld". Rīgā (un arī ārvalstu internetveikalos) neko tādu nebiju redzējusi! Ļoti gaumīgi, kvalitatīvi. Pasūtīju eBay (bet var arī viņu lapā, jo piegādā uz LV). Cena ar piegādi - 40 EUR. Ir gan mazi kompakti, rokassomiņā ieliekami un garie. https://vonlilienfeld.com/en/ Skaists lietussargs noderēs arī kā brīnišķīgs aksesuārs, ja nelīs vai saulainā laikā uz brīdi paslēpties. Manis minētais aizsargā arī pret ultravioleto starojumu! Ieteikums padomāt par saulesbrillēm. Esmu dzirdējusi, ka jaunajam pārim vienādas pasūtītas. Ja daudz darbošanās ārā un saulaina diena, ļoti noder. Tā kā man bija tikai melnas, iegādājos ar pieskaņotu rāmīti un ne melnie stikliem

Ieteiktu sagatavoties kāzu dienai laikus un visiem praktisajiem sīkumiem kāzu rītā censties iesaistīt palīgus. Mūsu make-up meistare atzinās, ka sen nav redzējusi tik mierīgu rītu, kad viss ir harmoniski, lēni, ēdam pucējoties ķiršus, pīrādziņus (jā, ir ļoti svarīgi padomāt par paēšanu (un noteikti pietiekamu padzeršanos!), jo pārsvarā ceremonija tomēr ap pusdienlaiku un pie galdiem parasti tik ātri nenonāk. Viņa sacīja, ka pārsvarā līgavaiņi ir noskrējušies - mašīnas mazgāšana, greznošana, tesiens pēc pīrāgiem, vēl kādi praktiskie darbi un pēdējā brīdī pārguris vēl lec dušā, lai neostu pēc āpša. Ieteikums - ja līgava tomēr streso, saglabāt mieru un paturēt mīļotās roku, apskaut un iedot buču (tikai tā, lai grimu nesabojātu) :D Par bučām - ieteiktu tomēr pirms kāzām vienoties par pirmo skūpstu un kas abiem liekas pieņemams. It kā sīkums, bet svarīgs brīdis. Mums bija daudz jautrības mēģinājumos - bija gan "kaķa buča", īsa un formāla, ko parasti dod kaķim. Sapratu, ka nē - tas nav mans. Nav personīgumu un attieksmes. Slapjie skūpsti arī neder, pat ja noturīga lūpukrāsa. (Esmu te vai citā portālā redzējusi kāzu fotosesiju ar šādiem skūpstiem, pusizkārtām krūtīm un redzamām biksītēm. Jā, erotiski, pat stilīgi, drosmīgi, bet vai tiešām afišēt sevi kā veselīgu seksuālu pāri tieši kāzu dienā?! Varbūt tam atsevišķu fotosesiju? Atlieciens skavās mēģinājumos mums arī nederēja - ja nu kronis nokritīs un aizripos kādam viesim līdz kājām :) Daudz amizēšanās, bet foršas atmiņas.

Baudiet!

Zinu, ka arī baznīcās un dzimtsarakstu nodaļās līgava ienāk un viss uzreiz sākas. Tā bija arī mūsu ceremonijā, kad pārpeldējām ar laivu ezeram, uzkāpām kalnā un visi mūs gaidīja. Gribējās tādu kā ieelpas brīdi, varbūt mierīgi padzerties un tajā brīdī kaut samāties galvām, apmainīties smaidiem ar sanākušajiem, piemiegt kādam ar aci, izteikt varbūt kādu komplimentu ("Dace, kas par kurpēm! Es noteikti tās vēlāk gribēšu redzēt tuvāk!"), kas atraisītu, noņemtu to stresiņu an pašiem, gan citiem, ka nu viss sākas. Ceremonija likās par īsu. Sajūta, ka 5 minūšu laikā bijām jau vīrs un sieva. Nepatīk garas dzejas un stāsti par dievu un mūžīgo savienību, taču likās viens no turbogriezieniem.

Nē, nebija. Kopā ar mīļoto gatavojoties, tā bija kā 4 mēnešu ballīte.