Mūsu kāzās piedalījās ap 27 cilvēku. Par kopējām izmaksām nevaru spriest, jo tās - man kā līgavai neatklāja ne tagadējais vīrs, ne vecāki, kas iesaistījās kāzu plānošanā. Bet varu vien domāt un minēt, ka ap 1,500 eur bija noteikti!

Lielākoties palīdzēja mani vecāki un vīra tēvs ar draudzeni. Protams, arī paši par saviem līdzekļiem plānojām.

Ar tagadējo vīru iepazināmies 2008. gada 3. decembrī - man bija 15, bet viņam 17 gadi. Līdz 18 gadiem (kamēr mācījos vidusskolā) dzīvoju ar saviem vecākiem, bet, kad apsolvēju vidusskolu un aizgāju mācīties par Vecmāti Rīgas 1. medicīnas koledžā, 3 gadus dzīvojām kopā Saldū. 2014. gada 4. augustā (manā dzimšanas dienā) vīrs mani bildināja un kopš tās dienas arī izlēmām, ka pēc gada (2015. gada augustā) laulāsimies. Kā kāzu datumu bijām izvēlējušies 8. augustu, bet diemžēl šis datums nebija pieejams un no piedāvātajiem variantiem izvēlējāmies 22. augustu.

Par kāzām, sākot no bildināšanas dienas, sākām domāt tajā pašā augustā, bet rīkoties sākām tikai pēc decembra. Martā tikai devāmies uz dzimtsaraksta nodaļu pieteikties laulībām un tad arī sākās palēnām visa tā riktēšanās. Vīram likās, ka laika ir gana daudz un neuzskatīja par nepieciešamību kaut kur steigties, taču es zināju, ka laika nemaz tik daudz nav, kā šķiet. Viss gāja pēc kārtas: 1. Pieteikšanās dzimtsarakstos un gredzenu iegāde 2. Laicīga kāzu kleitu iegāde 3. Kāzu svinēšanas vieta pēc ceremonijas - ar to bija vislielākie misēkļi, jo nespējām laicīgi atrast vietu, kur svinēt. Visur bija jau aizņemts (viesu namos, zāles, utt.) 4. Ziedu pasūtīšana

Ceremonija notika Saldus dzimtsarakstu nodaļā.

Svinību vieta bija manu vecvecāku mājās, kur saimniecības ēkā viena klēts bija pārtaisīta par svinību vietu. Kamēr neredzēju, kā tur izskatās, nezināju vai gribu tur svinēt, bet ieraugot domas mainījās . Interesanta vieta - un galvenais, ka viesi varēja kārtīgi izdancoties. Papildus tam visam liels + bija tas, ka ieekonomējām, jo nevajadzēja maksāt taču par īri, kā tas ir viesu namos, arī mūziku varēja klausīties cik skaļi grib un dejot kaut cauru nakti! Visi bija ļoti apmierināti un atzina to par kreatīvu ideju - PSRS laika klētī izveidot svinību zāli! Par ēdināšana gan laikam aizgāja 100 eur.

Svinības vietas ideja bija manai mammai, arī galda klājēju atrada viņa caur paziņām.

Tā kā mana ome ir prof. konditore, tad kāzu torti cepa viņa. Nezinu cik kg, bet samaksājām 30 eur. Lieki piebilst, ka ar vīru dabūjām katrs vienu gabaliņu, jo viesiem ļoti garšoja, bet mēs bijām jau piepildījuši savus vēderus ar citiem ēdieniem un uzkodām.

Protams, ka ēdiens palika pāri. Nākamajā dienā pie pirts turpat pie vecvecākiem sarīkojām nelielu pasēdēšanu un visu kopistiski apēdām.

Nemeklējām nekādus muzikantus. Paši iepriekš mājās salikām mūziku portatīvajā, saslēdzām kopā ar tumbām un atskaņojām. Izvēlējāmies tos saucamos šlāgerus, lai var kārtīgi balles dejas uzdejot.

Ceļu mērojām no Saldus caur Kuldīgu līdz pat Kandavai. Piestājām pie vairākiem tiltiem (ne 7, kā pieņemts), kur Vedēji uzdeva dažādus uzdevumus veikt. Visspilgtākais ko atceros, jo aiz priekiem gandrīz sāku raudāt bija, kad Kandavā mūs ceļā uz vienu tiltu sagaidīja Kandavas jauktā kora meitenes, kur reiz dziedāju 5 gadus. Viss gāja caur dziesmu vārdiem...tik patīkami un silti atcerēties to patīkamo brīdi.

Visu vakara gaitu vadīja mūsu vedēji (manas mammas māsica ar vīru). Lielas paldies viņiem! Gan es ar vīru, gan viesi bijām nosmējušies līdz asarām. Kas tā par jautrību bija.

Otrajā dienā pēc kāzām nekā īpatnēja nenotika. Pasēdēšana pie pirts un pusdienu ieturēšana, vēlāk - atpūta pie jūras Kauguros ar vedējiem un maniem vecākiem.

Ja godīgi, tad nemaz neatceros, kāda dziesma skanēja mūsu pirmajam valsim. Uz to brīdi laikam biju aizsapņojusies, skatīdamies līgavainim virsū. Nekādus deju kursus neapmeklējām. Es jau valsi pratu dejot, jo no mazotnes gāju Sporta dejās, bet vīram iemācīju es un mana mamma.

Līgavainim uzvalks izmaksāja ar visām kurpēm ap 200 eur. Manas kleitas cenas bija 600 eur, taču neatklāšu par kādu cenu kleitu dabūju (lai cik amizanti tas nebūtu - noslēpums paliek noslēpums). Vienīgais ko varu pateikt - tie nebija simti euro.

Par kāzu transportu izvēlējāmies vedēju automašīnu. Ērtāk viņiem un galvenais,ka aizmugure mašīnai bija palaša - pietiekami laba manai milzu kleitai.

Mašīnas priekša tika rotāta ar masīviem ziedu elementiem un gredzeniem to vidū, kas tika stiprināts pie mašīnas ar magnētu palīdzību. Protams, ka ziedi bija mākslīgi. Līgavas pušķi un piespraudi veidoja vīra bijusī darba kolēģe, kas strādāja par floristi.

Nebija mums fotografēšanās salonā. Mūsu kāzu dienā mums bija 2 fotogrāfi. Viens bija vīra tehnikumu laika skolotājs - prof. fotogrāfs, kurš uzņēma bildes dzimtsarakstu nodaļā - 60 eur, bet otrs bija mans brālēns, kurš uzņēma bildes visu atlikušo dienas daļu.

Kāzu ielūgumus pasūtīju 3 mēnešus pirms kāzām. Nodevu personīgi rokās, nevis izsūtīju viesiem. Pasūtīju šeit: http://www.allure.lv/page/kazu-ielugumi/

Kā jau katrai kārtīgai jaunai ģimenei pienākas, uzvārdu mainīju un pārgāju vīra uzvārdā. No Vilkas kļuvu par Moisejevu. Nekādas grūtības tas nesākādāja, tikai prieku un laimi.

Protams, jo jau iepriekš bijām izziņojuši, ko labāk dāvināt.

Diemz''el kāzu ceļojums izpalika, jo 3 dienas pēc kāzām sāku strādāt jaunā darba vietā. Tāpat arī vīrs ar septembri iekārtojām jaunā darba vietā, jo pārcēlāmies uz citu dzīves vietu - citā pilsētā. No Saldus uz Jūrmalu.

Lielākoties sanāca ietaupīt uz kāzu svinību vietu, kāzu torti un mašīnu dekorācijām.

Mīļās, jaukās un skaistās līgavas, kuras precās vasarā. Kāzu dienā nelietojiet tonālo krēmu. Es iztiku vien ar pūderi un mākslīgajām skropstām, kā arī lūpukrāsu un acu ēnām. Tonālais nokrāsos kleitu. Arī kleitu nevajadzētu izvēlēties ar pusgarajām vai garajām rokām vasaras karstajā dienā, jo jāsvīst ir pamatīgi. Lai arī kleita man bija ar korsetes augšdaļu un vienu lencīti - svīst nācās pamatīgi. Vienmēr pa rokai (kaut aiz krūštura) nēsājat salvetīti.

Ceremonijas laikā, ik pa reizītei uzmetat skatienu savai līgavai. Fotogrāfs to noteikti pamanīs un iemūžinās. Tas ir tik skaisti - īpaši tad, ja līgava no nepamana.

Nekavējiet, nekavējiet un vēlreiz nekavējiet dārgie vīrieši, kad jāierodas noteiktajā laikā dzimtsaraksta nodaļā. Īpaši ja līgava un līgavainis ierodas atsevišķi. Man gadījās šāds misēklis, kad laikus ierados, bet līgavainis nebija pat tuvumā un ieradās tikai pēc kādām 10 minūtēm. Ziniet kāds stress lieks rodas līgavai?

Droši vien, ka laulātos rīta pusē, ne pa dienu, kā tas bija mums. Gribās izdzīvot to dienu vēl un vēl. Gribās,lai tā diena būtu gara, gara.

Man kā līgavai bija tā saucamā "Vecmeitu ballīte", bet pa vienkāršo. Tā kā vēl mācījos medicīnas koledžā un dzīvoju kojās, ar meitenēm istabiņā uzrīkojām pasēdēšanu ar uzkodām un viegliem alkoholiskajiem, kā arī nealkoholiskajiem dzērieniem + vēl neķītras un smieklīgas spēlītes. Vakars bija noteikti izdevies. Vīrs gan iztika bez tādām ekstrām.