Mums viss izmaksāja aptuveni 5000 euro Viesu kopskaits: 36

Līdzekļus godīgi nopelnījām saviem spēkiem, paši apmaksājām pilnīgi visu, neviens ar finansēm nepalīdzēja. Krājām apmēram 4 mēnešus.

Līdz kāzām bijām kopā nodzīvojuši 8 gadus. Gribējās justies kā pilnvērtīgai ģimenei tāpēc arī precējāmies, gribējās vecumdienās kādu skaistu kopīgu atmiņu :)

Sākām gatavoties 5 mēnešus pirms kāzām, vispirms pēc iesnieguma uzrakstīšanas sameklējām viesu namu un pavārus, tad fotogrāfu muzikantu, grima mākslinieci un frizieri. Vislielākās grūtības sagādāja vedēju atrašana, jo no draugiem, ja viens ir aktīvs, tad otrs ir ļoti kluss (negribējās kādam likt justies neērti)

Šai jautājumā mēs nosliecāmies par labu dzimtsarakstu nodaļai...pēc pāris gadiem domājam doties arī uz baznīcu.

Svinības notika viesu namā ''Gošivs'' Viesu nams izmaksāja 400 ls...ēdināšana apmēram 540 ls+ vēl alkohols un dzērieni ap 200 euro

Tādu īpašu kritēriju mums nebija - aizbraucām, iepatikās un nolēmām, ka pie tā arī paliksim, galdu klājēja sadarbojas ar viesu namu, atsauksmes no cilvēkiem bija labas, bija klājusi galdus arī paziņām un tie ļoti slavēja.

Kāzu torti pasūtījām ''Rozītes konditorejā'' , ja nemaldos svars bija 7 kg un izmaksas ar visu piegādi uz svinību vietu 100 euro, kuros bija iekļauta arī degustācija pirms lielās dienas.

Ēdiens palika pāri, tika izdalīts viesiem, kuriem bija tāda vēlēšanas, un šasliks tika cepts vēl Līgo vakarā

Muzikantu mums ieteica tuvi cilvēki, kuri bija pabijuši dažādos viņa spēlētos pasākumos.... Muzikants bija viens, bet tas pilnīgi neko nebojāja un nevienu pat vairs arī neprasījās, vadīja arī rotaļas un uzmundrināja publiku...Droši varu teikt, ka Gunārs ir sava amata pratējs. arī izmaksas bija saprātīgas 160 euro par vakaru.

Mums ceļš šķīrās ar mūsu viesiem dzimtsarakstu nodaļā - mēs braucām staigāt pa tiltiem un mazliet uzkost, vēlāk devāmies izbraucienā ar tikai mums paredzētu kuģīti Jelgavā, kam sekoja fantastiska foto sesija, pēc kuras tad devāmies uz svinību vietu, kur mūs sagaidīja viesi. Pa šo laiku viesi bija pabijuši ''Lāču'' maizes ceptuvē, kur cepa mums gardum gardos klinģerus ar mūsu iniciāļiem.

Bija mums gan vedēji, gan arī vakara vadītāja, tomēr diemžēl ne viens ne otrs nebija savos uzdevumu augstumos un vairāk vai mazāk vakaru dabūjām vadīt mēs paši un ļoti liels palīgs bija muzikants Gunārs.

Otrajā dienā tika noskaidrots, pie kura no mums stāvēs ģimenes budžets, ar aizsietām acīm uzprojektējām savu nākotnes māju, tenku vāceles nolasīja savākto informāciju no iepriekšējā vakara, cilvēki kuriem tika piešķirti amati rakstīja atskaites par to izpildi vai neizpildi...tam visam pa vidu, protams, brokastis un pirts.

deju kursus neapmeklējām jo manam vīram tas būtu pārāk liels stress :D bijām iestudējuši deju paši un arī mūziku bijām atraduši, bet pēdējā brīdī, manot, cik vīrs ir sabijies un samocījies, teicu, ka vienkārši improvizēsim - tu vadi un es tev sekošu, viss, kas būs, būs super. Un tā arī darījām, beigu beigās visi bija ļoti pārsteigti un vīrs apmierināts :)

Es savu kleitu jau biju nopirkusi gadu pirms kāzām...izmaksas neatklāšu, bet nebija tik lielas, kā biju domājusi, vīram uzvalku pirkām uz atlaidēm ārzemēs un izmaksāja tas ap 90 euro

Braucām ar Mercedes Benz, marku tieši nepateikšu...mašīna izskatās klasiski, svinīgi un ir ļoti ērta un ietilpīga arī līgavas lielajai kleitai :)

Par visiem rotājumiem, līgavas pušķi, piespraudēm un viesu nama dekorēšanu atbildību uzticējām Sandrai Pilātei un visas cerības tika vairāk nekā attaisnotas

Fotografējāmies Jelgavā, taču foto salona nosaukumu īpaši nekur nemanīju, tur bija tikai uzraksts Foto studija vai Foto salons, atrašanās vieta ir tur pie tā jaunā gājēju tiltiņa pāri upītei telpas ir ar skatu uz upes pusi. no malas noteikti liekas - super viņus fotografēja, bet viņi nezina kas :D tas mums bija noorganizēts no vedēju puses, tāpēc arī neko nezinām, izmaksas, cik es redzēju, bija 100 euro un kaste ar Kāruma sieriņiem, jo fotogrāfam tie ļoti garšo :)

Ielūgumus veidoju pati, izmaksas varbūt pārsniedza tās, kuras būtu bijušas pasūtot vai vnk pērkot, bet es tajos ieliku visu sirdi un dvēseli. Izsūtījām apmēram 2,5 mēnešus pirms kāzām.

Uzvārdu mainīju, bet nekādas grūtības tas nesagādāja, ja nu vienīgi tas, ka man bija dotas 4 dienas laika, lai nomainītu visus dokumentus, jo pa starpu bija Līgo svētki un lidmašīnas biļetes bija pasūtītas uz 29.06.

Pārsvarā visi dāvināja naudu, bet visas dāvanas, ko saņēmām bija ļoti patriotiskas, - linu galdauts, grāmata ''100 skaistākās vietas Latvijā'' , saņēmām pat Latvijas karogu, kas emocionālajā ziņā bija diezgan liels sitiens pa sirdi ( bet labajā nozīmē) bija cilvēki, kuri vispār neko neuzdāvināja, bet, tā kā neviens netika aicināts dēļ dāvanām, mūs tas galīgi nesatrauca...Vērtīgākā dāvana bija katrs no sirds pateiktais vārds un katra cilvēka smaids

Tā kā mēs dzīvojam ārpus LV, tad ceļojumā nedevāmies, bet tuvākās dienas pabraukājām apkārt ar draugiem turpat pa mūsu skaisto Latviju.

Ja godīgi, tad mēs tā īsti necentāmies taupīt... vienīgais, mums nebija tik ļoti šajos laikos populārās dāvanas viesiem, tā vietā mēs devām dāvaniņas tikai bērniem, lai viņiem vakara gaitā ir ar ko nodarboties.

ko es varētu ieteikt... nu droši vien jau to pašu, ko visi pārējie - skaisti pavadīt savu izsapņoto dienu, nekrist panikā arī tad, ja kaut kas nenotiek tā kā gribētos, noteikti neuzticiet svarīgus darbus cilvēkiem, kurus labi nezināt vai īsti neesat pārliecināti, ka viņi tajā ir tiešām ieinteresēti, necentieties uzņemties pārāk daudz darbu uz saviem pleciem, lai nenomāktu skaisto sagatavošanās laiku ar lielu nogurumu un pārdzīvojumiem par lietām, kas varbūt neizdodas.Noteikti esat stingri pret vedējiem, it īpaši ja cilvēki nav tik labi zināmi kaut vai vienam no jaunā pāra, jautājiet kaut vai punkts pa punktam kas būs, kas saplānots, cik saplānots, varbūt vajag palīdzību, kādu savu ideju. Saku pēc savas sāpīgās pieredzes - paņēmām cilvēkus, kurus pazina mans vīrs, es tik biju redzējusi vedējtēvu pāris reizes, vedējmāti nekad...pēc kāzām sapratām, ka cilvēki piekrita tikai tāpēc, ka varēja no tā visa gūt kādu labumu (finansiālu, protams) no viņu puses mēs vairāk saņēmām nosodījumu par to, ka mums jau ir bērns, nekā kādu atbalstu vai uzmundrinājuamu...vienīgais, par ko cilvēkiem paldies, tas ir kuģītis un fotogrāfs, ko viņi bija sarunājuši, protams, par mūsu līdzekļiem, ja nebūtu mums tādu līdzekļu tad mums būtu tikai 1 sausi nolasīts dzejolis no viņu puses visa vakara gaitā. No sirds novēlu, lai Jums viss izdodas līdz pēdējam sīkumam, lai smaids nepamet seju un prieks sirdi, lai vīrs nēsā uz rokām ne tikai kāzu dienā, bet vismaz arī katrā kāzu gada dienā, jo ikdienā, taču kādam ir arī jāstrādā :D

dariet visu, lai sagādātu savai līgaviņai prieku, jo ticiet man šī diena viņai iespējams ir daudz, daudz nozīmīgāka nekā Jūs spējat pat iedomāties!

Ņemiet vērā, ka visas kāzu izmaksas vienmēr ir lielākas nekā sākumā tika plānots, vismaz mūsu gadījumā tā bija, domāju ka ar to ir saskārušies daudzi pāri

noteikti neņemtu vedējus un vakara vadītāju...ja ir izmisums šajā ziņā, tad reizēm labāk ir neņemt nevienu un tikt galā saviem spēkiem nekā uzticēt tik svarīgu dienu kādam, kurš sava slinkuma dēļ to visu sabojā.

Nekādas ballītes pirms kāzām nerīkojām.