Mēs sapratām, ka šī diena ir mūsu diena, nevis ballīte viesiem. Mēs, protams, gribējām, lai visi jūtas lieliski, taču akcentu likām uz sevi. Pēc baznīcas aizbraucām nelielā fotosesijā un tas arī viss. Viesi varēja doties mājās atpūsties (gandrīz visi bija madonieši). Visi to ļoti novērtēja, ka var atvilkt elpu, pārģērbties vakara cēlienam utt, nevis visu dienu braukāt līdzi jaunam pārim, no kā visi nogurst. Savukārt mēs jau braucām uz viesu māju un savā mājiņā izbaudījam atpūtas mirkli, vienkārši dzerot kokteiļus, runājot, aptverot notikušo un atvelkot elpu. Tas bija labākais lēmums!

Mums bija tik loti skaista fotosesija, mežā, pie jūras ar zirgiem

Fotosesija un skaisti sagatavots vedēju uzdevums Siguldas pilsdrupās.

Mums ļoti nepaveicās ar laikapstākļiem, lija pārsvarā visu dienu, man ar savu kuplo kleitu bija šausmīgi jāuzmanās un vedējai nācās daudzreiz palīdzēt nest garos svārkus. Taču citādi sagatavojušies bijām, bijām noīrējuši lietussargus, un uz fotogrāfēšanās beigām jau pat parādījās saulīte un arī brīdī, kad mani nesa pāri tiltam un pēc tam pieslēdzām slēdzeni, bija jauks laiks un citu šķēršļu nebija. Nesot mani pāri tiltam, tik daudz mašīnas taurēja, praktiski nepārtraukti, kas bija ļoti jauki, nevarējām beigt smaidīt un māt. :)

Ar to, ka no rīta mūsu skaistais kāzu auto.... neleca. :D Līgavainis atbrauc man pakaļ, esam gatavi doties uz Jelgavu no Rīgas un... auto nelec. Ne lūdzams, ne rājams. Atbrauca meistars, pielaida un uzdāvināja mums labāko kāzu dāvanu - krokodilus, ar ko "piepīpēt" mašīnu :D Mazliet bija satraukums par lietaino rītu. Bet, kolīdz izgājām no viesnīcas, kurā pavadīju pēdējo nakti, lietus pierima un nevienā brīdī visas dienas laikā nesalijām.

Viesiem bijām sagatavojuši fotoorientēšanos pa ceļam no ceremonijas vietas uz svinību vietu - uzdevums bija meklēt vietas, uzņemt foto, kā arī atrast atbildes uz jautājumiem par jauno pāri. Pašiem vedēji bija sagatavojuši vairākas fotosesiju vietas. Nevēlējāmies tradicionālos tiltus - no tradīcijām bija tikai slēdzene.

Ar to, ka non stop lija lietus un auto dekors lipa vaļā.

Priekš jaulaulātiem - fotosessija, pieturvieta kafejnīcā "Upene" Iecavā. Nereāli smuka vieta! Priekš viesiem - orientēšanās spēle pa Iecavu, kura laikā bija jātaisa bildes ar dažādiem pilsētas objektiem (un tās bildes tika rādītas kā slaide-show 2.dienā).

Vedēji bija sarūpējuši pieturas vietas uz Jelgavas Pasta salas, kur pieslēdzām slēdzenīti, pārnesa mani pār to tilt' arī. Nākošajā pieturā Ozolniekos pie tilta sitām māla podiņus par visām mūsu nebēdnībām līdz šim. Rāmkalnos pie tilta locijām un lidinājām papīra lidmašīnas. Tad viesi turpināja ceļu uz Bēršām, bet mēs devāmies uz Bīrīnu pili, kas bija īpašs pārsteigums mums, jo nebiju iepriekš kartē pat pamanījusi, cik tuvu Bēršas ir Bīriņiem. Bīriņos jājām zirga pajūgā. Šis bija laiks, kuru varējām pavadīt divi mēs, izbaudīt šo laiku tikai divatā un dalīties, cik ļoti novērtējam visu, ko dzīve mums sniegusi. Arī rakstījām viens otram vēstules, bildējāmies un metām zvaniņus ozolā, jo, kā vēsta teika, tas nesot laimi. Tad devāmies uz Bēršām, kur jau mūs sagaidīja viesi un vecāki ar maizes klaipu, sāli, šķīvi ar topošo bērnu vārdiem un citām izdarībām.

Šīs nebija tradicionālas kāzas ar vārtiem un tiltiem. Galvenais bija sadzīvot ar karstumu un lai ziedi pa ceļam ir oāzē, seja piepūderēta :) Man svarīgi bija vizuālie sīkumi, ko izbaudīt pašiem un viesiem, kā arī pienācīga uzmanība, kuru, jāteic, bija grūti veltīt visiem

Fotografējāmies pirms ceremonijas un es paspēju saplēst kleitas mežģīnes. Vedējmāte kleitu veiksmīgi sašuva benzīntanka stāvlaukumā. Tas, šķiet, arī bija lielākais kāzu dienas kuriozs. Pa ceļam uz svinībām iebraucām ciemos pie maniem vecvecākiem, kas dzīvo netālu, bet veselības dēļ izvēlējās nebūt kāzās. Tas bija ļoti mīļi :)

Par to parūpējās mūsu lieliskie vedēji. Kopumā no viesiem pazudām uz ~4 stundām, kuru laikā vedēji mūs aizveda uz skaistu fotosesijai paredzētu vietu lauku īpašumā, pēc tam bija sarūpēti dažādi uzdevumi un vārti, pēc tam vedēji mūs aizveda izcilā mazā atpūtā uz saliņas ar saksafonistu, gardām uzkodām un šampanieti. Dodoties uz viesu namu noķērām izcili skaistu saulesrietu mežā.

Pirmkārt, pārsteigums no vedējiem! Pats vedējtēvs brauca ar 1959. gada kadiliaku. Pēc ceremonijas mums bija pārsteigums vakara daļā! Mūs līdz pop-up restorānam, kas bija sataisīts īpaši mums diviem, pavadīja motociklu eskorts! Tas gan bija pārsteigums!

Jautrība bija fotosesijas laikā, kad vīrs turēja rokās dūmu sveci, mazliet to pakratīja un oglīte uzkrita man uz kleitas.

Pirmais lielais piedzīvojums pēc oficiālās ceremonijas bija Jaungulbenes folkgrupa “Dadzes”, kas pie mīlestības ozola iekūra mūsu pirmo simbolisko ģimenes pavardu un ar spēka dziesmām veica apļa rituālus. Tā bija mūsu kā jaunā pāra līdzināšana – senlatviešu rituāls, ar ko mūs savienoja un padarīja līdzīgus. Tad mēs ar vedējiem devāmies atsevišķi. Iepriekš vedējiem bijām lūguši mums sagādāt kādu mirkli divvientulībā, tādēļ tikām aizvesti uz pilij netālu esošo atpūtas kompleksu "Ziedugravas", kur uz laipas mūs jau gaidīja romantisks stūrītis, uzkodas un šapmanietis. Tāpat ar vedējiem devāmies izbraucienā ar plostu, kur baudījām Pogas ezera burvību un plānojām jaunradītās ģimenes nākotni. Tālāk braucām uz svinību vietu, kur mums bija sagatavoti 7 dažādi vārti – pārbaudījumi, jauno dzīves ceļu uzsākot.

Jaukiem un skaistiem mirkļiem piepildīts, protams, arī satraucošs :)

Vedēji bija sarūpējuši fotosesiju magoņu laukā un pēdējos 5km mums bija sarūpēts zirgs ar karieti, ar kuru ieradāmies pilī.

Bija dažādas aktivitātes uz Sventes tilta. Tad Raiņa mājā, Berķenelē, bija pirmais šampanieša tosts un uzkodas, fotografēšanās, viesu grāmatas un krustvārdu mīklas pildīšana. Tad vedēji mūs “nozaga” un veda pārsteigumā uz Daugavpils Marka Rotko centru, kur restorānā mūs gaidīja pārsteigums un Jura Ostrovska uzstāšanās, šampanieša baudīšana, mīlestības vēstuļu rakstīšana otram. (Tikmēr viesi devās uz viesu māju - iekārtoties.)

Burvīgas fotosesiju vietas un, mīlestībā un smieklos tīts brančs ar vedējiem :)

Bija pieturas punkti fotosesijām, jāraksta vēstule viens otram, jāierok zemē šampanietis, goda vārti ar uzdevumiem.

Apstājāmies pie Sigulda lielā tilta. Tur ļoti skaisti tie Latvijas karogi izstādīti. Ļoti patriotiski un sirsnīgi. Vedēji uzdāvināja dāvanu - izjādi ar zirgiem.

Ceļā uz svinību vietu iebraucām pie vectēviem, kuri nevarēja ierasties un bijām uz fotosesiju Botāniskajā dārzā.

Vedējtēvam saplīsa bikses tieši pirms ierašanās pakaļ līgavai, kāpjot ārā no mašīnas. Tāpēc vedējmāte ar līgavaini izpirka līgavu divatā, kamēr vedējtēvs ar vīramāti brauca un meklēja jaunas bikses, jo sašūt nebija iespējams. Visa diena bija dažādiem notikumiem bagāta, ko sagādāja arī viesi.

Mums bija foto sesija ar zirgu un foto sesija baznīcas drupās Veckalsnavā.

Ļoti daudz negaidīti vārti.

Pirmā lieta, ejot lejā pa kāpnēm uz mašīnu nokritu pa kāpnēm. :D Pēc zagsa braucu pie šuvējas pārvilkt īsto kleitu pirms baznīcas, baznīcā ierados ar vedējiem (vīrs starplaiku pavadīja ar fotogrāfu) un tiku nosēdināta baznīcas pieliekamajā lai vīrs un viesi neredzētu kleitu pirms ceremonijas. :D

Mans līgavainis brauca man pakaļ uz Priedaini pie paziņas un aizmirsa māšīnā līgavas pušķi un atnāca pie manis augša uz dzīvokli bez līgavas pušķa,bet paziņa improvizēja un iedeva citu ziedu pušķi ko bija sagatavojusi sveikšanai.Ejot dzimtsarakstos samisējās un gandrīz pakritu,bet līgavainis noturēja.

Mēs uz svinību vietu devāmies bez visa lielā viesu pulka (tie mūs sagaidīja jau viesu namā). Vedēji bija sarūpējuši septiņus tiltus, kuru laikā veicām dažādas aktivitātes - pirmajā tiltā mani stiepa pāri vīrs, otrajā saucām mīļvārdiņus un gājām viens otram pretī, trešajā tiltā mēs gājām pāri tiltam (cik soļi- tik bērnu), ceturtajā metām akmeņus upē un saucām lietas, ko negribam, lai otrs ņem līdzi laulības dzīvē (sliktie paradumi, īpašības). Tad mēs devāmies uz mājas vīna darītavu "Domu pietura", kur vedēji bija sarūpējuši jauku pasēdēšanu un vīna malkošanu. Mums bija vīnu degustācijas programma, lai izvēlētos savu ģimenes vīnu pirmajai kāzu gadadienai. Vīna malkošanas procesu vadīja lieliskā Astra Riekstiņa, kura iepazīstināja mūs ar vīna darīšanas pasauli, dažādiem padomiem, kā arī pastāstīja "Domu pieturas" mini vēsturi. Jūs nekad neticēsiet, ka vīna pasaulē viņu ievedis nu jau 100 gadīgais tēvs Kārlis, kurš joprojām darina vīnu. Piektajā tiltā mēs laidām pūķi, sestajā tiltā mēs laidām balonu un septītajā tiltā mani stiepa pāri ļoti garam trošu tiltiņam. Madonas pilsētas centrā mums tika uztaisīti spontāni vārti (kafejnīcas/bāriņa īpašnieks) iežogoja mūsu kāzu auto, bet mēs jau bijām sagatavojušies, ja nu gadījumā kāds sarūpētu vārdus. Piknika groziņā bija vairākas pudeles, kuras bija apsietas ar krāsainām lentām. Kuru izvilks - tā arī būs. Tur visādas pigoru pudeles likām. Savukārt pie viesu nama draugi mums bija sarūpējuši arī vārtus, kur mums bija jāveic uzdevumi - jāuzlasa nauda no rīsiem, kurš būs maka turētājs un naudas gādātājs), kā arī dejojām Prūšu zemi. Vispār gribējām jau svinību vietā ierasties ar laivu pār ezeru, bet karstā laika dēļ kanālā, kur bija paredzēta mūsu iekāpšana, bija ļoti zems ūdens līmenis. Laivas nogādātāji uzsēdās uz sēkļa, tāpēc mēs vienkārši atbraucām ar busiņu.

Pēc svinībām aizbraucām iestādīt koku savā zemesgabalā, turpat arī bija dažas atrakcijas, tad braucām uz viesu namu. Visur līdzi bija viesi.

Pēc ceremonijas mūs uzreiz sagaidīja Laulību policija, kas gan nebija sarunāta. Viens no policistiem izrādījās attāls vīra radinieks. Jautrība garantēta, interesanti uzdevumi. Pēc tam devāmies uz jūmalu, kur bija sagatavotas uzkodas un šampanietis, notika fotogrāfēšanās un filmēšana. Pēc jūrmalas braucām uz Pastariņa muzeju. Ļoti interesanta programma jaunlaulātajiem. Gatavojām un cepām maizi. Kamēr maize cepās, ārpusē notika izdarības, kurās tika iesaistīti arī viesi, stādījām savu ķiršu koku un aprakām šampanieša pudeli, kas jāizrok pēc gada. Kad maize bija gatava, ar to cienājām viesus. Bija vēl citas interesantas lietas. Pēc tam viesi devās uz svinību vietu, bet mēs ar vedējiem, fotogrāfu un video operatoru devāmies uz jūrmalu citā vietā fotosesijai. Tur vedēji deva dažādus uzdevumus. Pa ceļam uz svinību vietu apstājāmies, lai saslēgtu sirds puses (bija izgatavotas no koka) ar atslēdziņu, jo maršrutā nebija tiltu. Tika novilkti 4 striķi, kas gan nebija plānoti.

Mēs neaizrāvāmies ar šo kāzu daļu. Pārāk daudz viesu, pārāk daudz mašīnu. Bija gulbīša palaišana upē. Bija neliela atpūta no viesiem mums, jaunajam pārim, kopā ar fotosesiju. Un tad jau viesu nams.

Tā kā pēc svinīgās kāzu ceremonijas devāmies uz pili, kur bija pirmais kāzu valsis, tosts, jaunā pāra sveikšana, uzkodas un fotografēšanās, tad laiks jau pilī bija krietni patērēts un izpriecām pa ceļam nebija daudz laika, bet vedēji bija sagādājuši vienu pārbaudījumu uz tilta. Pēc tam viesi devās uz viesu namu, bet mēs ar vedējiem devāmies nelielā fotosesijā un uz mīļotā dzimtas mājām ierakt pudeli, ko pēc gada raksim ārā :)

Vienīgais tilti un neliela fotosesija.

Pirmo šampanieti dzērām pie baltās kāpas un tālāk vedēji bij izdomājuši visādas izklaides.

Bija daudz fotosesiju vairākās vietās (varbūt pat mazliet par daudz...). Vedēji bija sagatavojuši ļoti jauku pārsteigumu - Svētavota apmeklējumu kopā ar visiem viesiem. Ļoti skaista un interesanta vieta. Bija arī viens tilts, ar ko pilnīgi pietika patiesībā. :)

Bija izveidoti draugu vārti un pietura priežu mežā, skaistos viršos, kur bija romantiska vieta ar šampanieti, kūciņām, mūziku. Perfekti! Pietura uz tilta, kur saslēdzām koka sirds pusītes, lai nebūtu jāliek atslēga pie margām, pašu atslēgu iemetām upē!

Bija kāzinieku programma muzejā, pēc tam mini versija par septiņiem tiltiem, atpūta ar uzkodām pie ezera, fotosesija pie jūras, striķa vilcēji.

Bija mazais ceļojuma kopā ar viesiem, pēc tam bija pikniks mums diviem, fotosesija vairākās vietās un devāmies uz viesu māju,