Jau ilgi pirms bildinājuma bija skaidrs, ka kāzas svinēsim Liepupē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas pērlē. Liepupes muiža sajūsmināja ar cieņu pret vēsturi, eleganci un detaļu izsmalcinātību jau no tās atklāšanas balles apmeklējuma pirms pāris gadiem. Savukārt Liepupes baznīcā pirmo reizi bijām 2014. gada Lieldienās, kad tā pārsteidza mūs ar savu baltumu un mājīgumu – tās durvis vienmēr ir vaļā. 

Izlēmām precēties pavasarī, lai paspētu pirms karstās (tiešā un pārnestā nozīmē) kāzu sezonas. Kā jau maija beigām piedienas, mūsu kāzu dienai cauri vijās neuzbāzīgs ceriņu un lillā krāsas motīvs. Gatavojoties lielajai dienai, ļoti patika pašai maketēt un darināt galda kartes, ēdienkartes, viesu izvietojuma plānu un svečturīšus. Plāns neatstāt nekādus darbus uz pēdējo dienu pirms kāzām gan neizdevās. 

Kāzu diena sākās princeses cienīgi, ar pucēšanos uz muižas balkona. Savukārt līgavainis posās agrākajā kalpu mājā – bijām izlēmuši, ka kāzu dienā satiksimies tikai pie baznīcas altāra. Baznīcas specifiskais plānojums atļāva jaunajam pārim vienlaicīgi ienākt tajā katram no savas puses. Pēc svinīgās laulību ceremonijas kopā ar vedējiem devāmies savā kāzu dienas ceļojumā. Vedēji bija parūpējušies par idillisku atpūtas vietu virs Veczemju klintīm, pašā jūras krastā. Baudījām atmosfēru, mielojāmies ar gardumiem, lasījām avīzes “Muižas ziņas” speciālizlaidumu un rakstījām vēstules, kuras uzdāvināt otram kādā nebaltā dienā. 

Ieraugot svinību zāles noformējumu, īpašā sajūsmā biju par jaunā pāra un vedēju galda noformējumu – iztikām bez klasiskajām trim svecēm, toties lillā maijpuķītes bija gan. Vakara svinību daļu atklājām ar līgavaiņa runu, kurā viņš, sākumā pateicies viesiem par klātbūtni, aicināja baudīt – muižas atmosfēru, ēdienus, dzērienus, tostus, mūziku, dejas un jokus, jo mēs esam pielikuši visas pūles, lai šī diena būtu svētki ne tikai mums, bet arī viesiem. Meistarīgā vakara vadītāja vadībā mūsu kāzas ātri vien ieguva devīzi “Cukurs birst!”