Šis stāsts būs par mums Muriņiem jeb Ievu un Māri.
Mēs satikāmies 2014.gada janvārī ar piedzīvojumu braucienu pa dubļiem un tālāk pirmais randiņš: -27 grādos un pastaiga pa Līgatnes dabas parku, un zvēru barošanu, un viss beidzās ar to, ka 10.oktobrī kļuvām par vīru un sievu.

10.oktobrī, man liekas, bija viena no sliktākajām dienām visā oktobrī, bet tas man netraucēja it nemaz, jo tā bija skaistākā un emocionālākā diena manā mūžā. Lai arī bija auksta diena, bet nevienā brīdī man nebija auksti, jo siltās emocijas ņēma virsroku.
Rīts sākās ar pamošanos pirms 08:00, make-up meitene atbrauca 07:30, friziere 10:00, vedējmāte atbrauca pirms 12:00, sākām taisīties, kleita ieplīsa... :D nu ko, izskan jautājums, kur ir diegs un adata....
Esam gatavas un braucām uz baznīcu!

Ar līgavaini tikāmies tikai pie baznīcas, kur viņš man pasniedza pušķi. Nedaudz lietus smidzināja un bija +4 grādi.
Lietus ceremonijas laikā lija, bet uztvēru to uz labu. Uztraukums baznīcā bija liels, bet mācītājs bija malacis, īsi un konkrēti visu norunāja. .

Sakot laulības solījumu un skatoties topošam vīram acīs, asara pārslīdēja pār vaigu, ļoti patika mācītāja teiktais zvērests, jo tas nebija tipiskais variants. Tad vēl kur ne, skatos baznīcā pa roku zirneklis rāpoja, kā visi smējās, viss uz labu, gan lietus, gan ieplīsusi kleita, gan zirneklītis.
Baznīcu mums arī skaisti sadekorēja.

Tālāk ar vedējiem devāmies uz Ķemeriem, tur bija 3 tiltu izdarības (atslēdziņa, mīlestības tilts un tilts, kurā izvēlējāmies īpašības, kuras vēlamies savā dzīvē), fotografēšanās, šampītis, pīrādziņi, tālākais ceļš veda uz Kukšu muižu (skaista vieta), rakstījām viens otram vēstuli, ko lasīsim pēc 10 gadiem, gardi paēdām un devāmies uz viesu namu (protams, ka kavējām).

Pirms viesu nama bija vārti, aizbraucot uz viesu namu, mūsu draugi sagaidīja ar dažādiem vārtiem un izdarībām, sēdāmies pie galda, spēles, dejas un arī čigānu ierašanās, mičošana, guldināšana, pārģērbāmies un balējām ar viesiem tālāk.

P.S. Muriņi mēs esam tāpēc, ka mums patīk kaķi un viss ap kaķiem.