Šīs dienas svarīgākā un visnozīmīgākā daļa, jā vārdu došanu gan Dieva priekšā, gan pārējo viesu priekšā, tika organizēta Rundāles pils Baltajā zālē, kurā mēs abi patiesi ievijāmies pils greznumā un dailē, ko var redzēt mūsu bildēs.

Viens otru pirmo reizi iepazinām augstskolā „Turība”, kas bija kā kārtīgs pamats labai un ilgai draudzībai, bet jau pēc 5 gadiem... šeit nu mēs esam, jau abi vienojušies kopā vienā ģimenē. Kas, lai cik dīvaini neliktos, nevienam no mums nebija iedomājams pašā sākumā. Divas pilnīgi atšķirīgas personības, divi dažādi domu gājieni, vērtības un nesavienojami mērķi, spēja atrast kopīgu ceļu, pilnveidojot vienam otru. Tas nenāca viegli kā filmās rāda, bet bija vērts cīnīties un gaidīt. Tagad sajūtās esam, kā būtu viens otru zinājuši no mazotnes, un nespējam iedomāties kā būtu, ja būtu citādāk. Secinām, pretpoli pievelkas, bet šī strāva ir jāmāk savaldīt un novirzīt pareizā virzienā.

Bet dzīve ir viens liels, skaists ceļojums, kurā mēs dodamies un nezinām, kas mūs sagaida priekšā, bet ticam un ceram, ka tas būs kaut kas labs. Jo ticība un cerība ved uz mīlestību, mīlestība pret savu tuvāko un uz to kas vienā brīdī varbūt pat liekas tik tāls, taču īstenībā ir vistuvākais, kas vien var būt.