Siluetes sala mūs sagaidīja ar dzidrām debesīm, kas saplūda ar tirkīzzilo okeānu, un žilbinoši baltām, samtainām koraļļu smiltīm, kurās mirdzēja tikko izskaloti gliemežvāki. Salas skaistums turpināja mūs pārsteigt katru rītu, pie tā patiesi nav iespējams pierast! No rītiem mēs veldzējāmies dārza dušā, stāvot tieši zem kokiem. Brokastis dalījām ar kabatas izmēra balodīšiem, kuri nepārtraukti dūdoja un fodijiem, kuri izskatās gluži kā zvirbuļi, tikai sarkani. Caurspīdīgajā ūdenī varēja vērot zivis, savukārt peldētājus nepārtraukti vēroja pludmales sargi.

Naktīs Mēness spīdēja tieši virs mūsu galvām kā milzīgs prožektors debesu vidū, tam norietot, varēja redzēt meteorītus un Piena ceļu. Katru vakaru mēs iemigām klausoties viļņu šalkoņā vien dažus metrus no mūsu terases kāpnēm.

Kāzu diena manās domās ir kā smaržas un garšas pilns albums, kuru pāršķirstīt, aizverot acis. Vēl pēdējās stundas līgavas un līgavaiņa statusā, skūpsts, pirms viņš dodas ģērbties uz citu numuru. Milzīgais spogulis uz terases, pie kura krāsojos. Tās dažas minūtes, ko numuriņā pavadīju viena pati, ieslēdzot mūziku un dejojot plīvojošajā halātā.

Mana samtainā plīvura smarža, kad mana mamma apliek to man apkārt. Brīdis, kad mani pirmo reizi ierauga mans tētis, tad līgavainis, un abiem acīs sariešas asaras. Brālis nes mazo jūraszvaigznes spilventiņu, mēs nolasām svinīgo zvērestu un viens otram uzvelkam gredzenus. Ziedlapiņu lietus, kuram izejam cauri pēc ceremonijas. Greznās vakariņas kreolu restorānā, un pēc tām ziedlapiņu pilna gulta un vanna. Naksnīgais okeāns, kurā peldamies divatā, pēc tam kad viesi jau aizgājuši gulēt. Es atceros katru soli, katru skaņu, kas mūs apvija tajā dienā.

Medusmēnesi baudījām Pralēnas un Ladigas salās, kurās atrodas pasaules skaistākās pludmales Anse Lazio un Anse Source D’Argent.