Diena, kad Tūjas jūras krasta akmeņi kļuva par lieciniekiem divu laimīgu cilvēku savienībai. Diena, kad acis mirdzēja jaunajai sievai, jaunajam vīram, viņu ģimenēm, draugiem un pat atpūtniekiem, kas turpat blakus netraucēti sauļojās.

Lai arī cik dīvaini tas nebūtu, mums bija veseli 8 vedēju pāri, jo mums bija svarīgi, lai šo dienu mēs piedzīvotu kopā ar saviem vismīļākajiem draugiem.

Un tā arī bija. Šī lieliskā kompānija piepildīja mūsu dienu ne tikai ar pieturvietām, kas tika veidotas kā ceļojums cauri gada mēnešiem, kas ļāva izceļot nozīmīgāko mūsu dzīvēs gada griezumā, bet atmosfēra, kas valdīja autobusā, kopā priecājoties par mums doto mirkli, bija nepārspējama un silta, kāda tā var būt vien tad, kad jūties patiesi laimīgs! Tika atzīmētas un svinētas gan Lieldienas, gan Jāņi, gan Ziemassvētki, 18. novembris, sieviešu un vīriešu dienas un pat Stipro skrējiens 4. maijā. Katrā posmā tika pildīti atbilstoši uzdevumi un apciemotas dažādas Latvijas vietas.

Pārsteigums pēc pārsteiguma, smaids pa smaidam, līdz, nokļūstot viesu namā, lielais ziepju burbulis jau bija pārņēmis visus viesus. Laimes fluīdi lidinājās pa gaisu un pieskārās ik katram viesim. Tā kā kāzās 80% viesu bija dejotāji, dejas nerimās līdz pat agrai rīta stundiņai.