Pienāca ilgi gaidītais 08.08.2014., abi kārtīgi izgulējušies, lai gan pirmskāzu naktī neatradāmies vienuviet, sākām gatavoties. Pirmie ieradās mūsu pucētāji - friziere un make-up meistares, pie līgavas ieradās fotogrāfs, atceros, ka gan fotogrāfs, gan friziere jautāja: „Kāpēc jūs visi esat tik mierīgi?! Parasti visi haotiski šiverējas, bet jūs tā pa mierīgo!”. Tā kā sagatavošanās mums ilga divus gadus, visu izdarījām laicīgi un nekādu stresu nejutām, varējām izbaudīt šo dienu, lidojot mākoņos.

Visemocionālākais moments, protams, bez pašas ceremonijas baznīcā, bija brīdis, kad stāvēju mājas otrajā stāvā un paslepus pa logu raudzījos, kā piebrauc un izkāpj no mašīnas – MANS. Pirmais, kas man ienāca prātā, bija - šis ir mans, mans supervīrietis! Un tad notika kaut kas pavisam dīvains, iedomājos: „Paskaties uz mani, paskaties!”, lai gan mani nevarēja redzēt, jo biju paslēpusies, kā arī atrados pavisam citā istabā, nevis savā guļamistabā, viņš tomēr paskatījās un, ieraudzījis mani, pasmaidīja. Tad nu tiešām pārskrēja trīsas...

Tālāk turpinājās mūsu burvīgākā diena, ceremonija sagādāja neaprakstāmas izjūtas un tai pašā reizē arī nelielu smieklu devu, par to parūpējās mūsu mācītājs. Diena pagāja ar daudz smiekliem un selfijiem, daudz „Rūgts!”, daudz dzeltenu un pelēku krāsu - viss bija tieši tā, kā abi bijām sapņojuši.

Arī siltais un saulainais laiks mūs lutināja. Visas ķibeles, ja tādas arī bija, vispār netika pamanītas!

Šī ilgi gaidītā un burvīgā diena ātri pagāja un bija ļoti izdevusies! Jautras atrakcijas, pateicoties vakara vadītājam Viesturam Vizulim, jautras dejas un mūzika, pateicoties grupai Valters&Valters, pirms mičošanas ieradās ļoti ļoti daudz čigānu, par kuriem vēl tagad dzirdam labas atsauksmes no kāzu viesiem.