FB Pixel

Prieks, ka vēlies ar mums sazināties! Stāsti, kas uz sirds, mēs vienmēr esam Tev gatavi palīdzēt!

Tēma*
Ziņojums*
Vārds*
E-pasts*
Tālrunis
captcha
  • PIEZĪMES
  • VĒSTULES

Natālija un Andris

Kāzu datums:

17.08.2013

Svinību vieta:

lielisku cilvēku privātīpašums Mazsalacā

Jau pagājuši vairāki mēneši, kopš esam viena ģimene, bet kāzu dienu joprojām abi ik pa laiciņam atceramies un pieminam. Ja pirms tam man nebija ne jausmas, kādas es gribētu savas sapņu kāzas, tad šodien es varu droši apgalvot, ka man tādas bija. Nemainītu ne sekundi! Lai būtu sapņu kāzas, tām, pirmkārt, jābūt ar īsto cilvēku, otrkārt, ar īstajiem cilvēkiem blakus, treškārt, vietā, kurā jūties piederīgs un, ceturtkārt, ar absolūtu pašu dalību visā.

Gatavoties mēs sākām jau gada sākumā. Nebija daudz strīdu par to, kur un cik lielas un kādus viesus lūgt. Pat par lieciniekiem un kāzu vadītāju abiem bija vienādas domas. Nebija mums nekādu iekrājumu, bet katru mēnesi ieguldījām noteiktu summu un nokārtojām jautājumus, kas bija plānā pēc iepriekš sastādīta grafika. Bija ļoti daudzi, kas bija gatavi palīdzēt un piedalīties. Palīdzēja gan draugi, gan radi. Tāds milzīgs atbalsts! Ar draudzeni izdomājām un uztaisījām ielūgumus, kuros uzreiz parādījās, ka kāzu krāsa būs oranža (mana krāsa jau gadiem), un lina mežģīnes norādīja, ka svinības būs Latvijas laukos un „rustic”. Pēdējos mēnešus nodarbojāmies ar dažādu dekorāciju sagatavošanu - akmeņu lasīšanu jūras krastā, karodziņu griešanu, dažādu materiālu iegādi un ideju izstrādāšanu, kā noformēt svinību vietu, kas patiesībā bija liels šķūnis. Iesakukatram pārim izbaudīt šo gatavošanās laiku, jo tas virmo gaisā - brīdis pirms lieliem & skaistiem svētkiem.

Protams, stress un noskriešanās pēdējā nedēļā tik un tā bija pamatīgs, bet es joprojām to nedēļu pirms kāzām atceros kā lielisku, jo mēs visu ar (nu jau) vīru darījām kopā - pat galda kartes, kas bija vārdi uz akmeņiem, rakstījām abi kopā...

Mūsu kāzas bija ražas laikā. Ja visu nedēļu lija lietus, tad tās divas dienas bija tik saulainas un burvīgas, ka pat viesi nevarēja nobrīnīties par mūsu veiksmi. Viesi bija kādi 50 cilvēki. Ļoti dažādi gan vecuma, gan „stila” ziņā- panki un tantes gados- visi šajās dienās kopā jutās lieliski un ballīte bija visiem. Domāju, ka galvenā veiksme, ka izdevās radīt tādu mīļu un nesamākslotu atmosfēru, bija vide un vieta. Pilis un smalkas zāles liek cilvēkam ieņemt konkrētu tēlu, bet šeit - Salacas krastā, īstā latviešu šķūnī, ar īstu lauku saimnieču gatavotiem ēdieniem visi varēja aizmirst par pilsētas raizēm un rūpēm. Mūsu pēdējie viesi aizbrauca trešās dienas rītā, bet puse tikai otrās dienas pašā vakarā.

Vēl viens no iemesliem, kas ļāva mums justies īpašiem, laimīgiem un brīviem, bija mūsu lieliskie liecinieki/ vedēji Inga un Juris, kas bija ļoti skaistus pārsteigumus viņiem pilnīgi svešā pusē sarūpējuši - izbraucienu ar plostu pa Salacu un „mičošanu” bez aubēm un pīpēm, kā bijām lūguši. Tāpat arī kāzu vadītājs Mārtiņš, labs draugs un lielisks mākslinieks, kurš ar savu tēlu un rotaļām spēja iesaistīt izdarībās visus. Vēl mūsu bonuss bija kāzu fotogrāfi - draugi Aija un Ēvalds. Viņi mums ne tikai atstāja 5000 iemūžinātus kadrus no šīm dienām, bet arī bija mūsu ģērbēji, rociņas turētāji un papildus kāzu vadītāji.

Mans galvenais ieteikums jaunajiem - izdomājiet, kādu šo dienu vēlaties jūs (nevis vecāki, radi vai draugi), ar ko jūs vēlaties šo dienu kopā nosvinēt un kur. Ja šajās izvēlēs nekļūdīsieties, svētki izdosies!

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties
CITI KĀZU STĀSTI