Tuvojās mūsu kopā būšanas četru gadu jubileja. Iekšēji bija nojauta, ka varētu sekot bildinājums. Ziemas brīvdienas pavadījām Šveices kalnos, kur arī sekoja liktenīgais notikums, mans mīļais Ģirts lūdza manu roku. Protams, no laimes sirds pa muti lēca ārā, pēc tam gan apsēdāmies un sākām domāt, uz ko nu esam parakstījušies! Lielā plānošana un naudas krāšana Lielajai dienai paskrēja nemanot.

Tā arī pus gadu vēlāk svinējām savu Lielo dienu ar visiem saviem mīļajiem un tuvajiem. Neaprakstāmākās sajūtas mani pārņēma brīdī, kad tētis mani veda pie altāra. Kājas trīcēja, sirds dauzījās un vēdērs griezās, labi, ka bija pie kā pieturēties. Cilvēku jūra skatās tieši uz mani, un es skatos tieši uz Ģirtu. Acis nedaudz aizmiglojušās, sejas vaibsti nekontrolējami. Kad tiku līdz Ģirtam, viņš teica, ka esot gandrīz apkritis, mani ieraugot.

Un pats Dieviņš mūs savienoja laulības dzīvei, sajūtas fantastiskas!

Izejot no baznīcas, lija lietus, taču tas nemaz nesabojāja kāzu svinēšanu. Cilvēki mums apkārt un milzīgā mīlestība padarīja šo dienu neaizmirstamu. Viesi vien nebeidza saukt: "Rūgts!" :)

Diena bija vienkārši izdevusies, vakarā uzspīdēja arī saulīte, mūs apmeklēja vesels autobuss ar čigāniem, dejas, spēles, mičošana, viss kā kārtīgās kāzās!

Lielu lomu kāzās spēlēja mūsu fotogrāfe Sintija Erta, kas iemūžināja šo dienu ar tik spilgtām emocijām un patiesu mīlestību un siltumu. Fotogrāfs kāzās ir viena no svarīgākajām lietām, uz ko nedrīkst taupīt, jo tieši fotogrāfijas ir tās, uz ko pēc tam var skatīties gadiem ilgi un atcerēties savu kāzu dienu tā, it kā tā būtu notikusi tikai vakar.