Lēmums, ka ir jāprecās, nāca vēl pēkšņāk nekā lietus no skaidrām debesīm. 14.jūnija pievakarē, kad no salona saņēmām mūsu jauno auto, Jānis bildināja un precēties bija gatavs kaut tai pašā dienā!

Tai pašā dienā gan nav iespējams, bet toties nozīmētais kāzu datums – 13.jūlijs bija ne visai tālu... par pārsteigumu visiem radiem un draugiem mums izdevās viss, kā iecerēts un arī īsais gatavošanās laiks tikai izrādījās mums par labu. Viss ritēja mums par labu – saprotoša dzimtsarakstu nodaļas vadītāja, kleita atrasta vienā dienā, gredzeni noskatīti, ēdināšana sarunāta... viss bija gatavs jau pēc nedēļas!

Skaistā ceremonija notika Saulkrastu dzimtsarakstu nodaļā 13.jūlijā plkst.16:00, satraukušies kā divi skolnieki, slēpāmies vedējiem aiz muguras un viegli drebējām. Uztraukums pārgāja, sperot pirmos soļus dzimtsarakstu nodaļas zālē. Apkārt draugu un mīļo smaidi, prieks, tas iedrošina.

Ļoti patika tas, ka ceremonija bija viegla, tikko tverama, nekas nebija par daudz un skaistās flautas skaņas piepildīja telpu un domas, tas bija ļoti skaisti. Pēc ceremonijas ar vedējiem devāmies uz Balto kāpu, kur mazliet ievilkām elpu pirms došanās uz vecāsmammas mājām, kur bija paredzēts zviedru galds.

Sagaidīja mūs ar diviem vārtiem, pie vieniem bija jālec „klasītes”, kuras pārsteidzošā kārtā ar papēžiem tīri veikli arī jaunajai sievai izdevās izlekt, jaunais vīrs gan jokojās un vairākas reizes pazaudēja akmeni. Jautrība garantēta! Pie otrajiem vārtiem mums bija jāvanno bēbis un jāuzvelk pampers. Ar to arī tradīciju daļa bija izsmelta, vairāk tradīcijas nevēlējāmies.

Vakaru pavadījām sarunās un smieklos kopā ar ģimeni un draugiem, laiks bija ļoti jauks, silts. Netālu no vecāsmammas mājām ir arī jūra, kurp kopīgi devāmies iemalkot pa glāzei šampanieša un uzņemt kādu bildi. Vakars mums noslēdzās ap plkst.21:30, kad devāmies atpakaļ uz Rīgu. Patīkams nogurums vakarā pēc lieliskās dienas un apzinoties, ka tagad esam viena ģimene, viens uzvārds... vīrs un sieva.