Pēc trīs gadu pazīšanās pagājušā gada decembrī saderinājāmies un nolēmām kāzas svinēt šī gada vasarā, ko beigās nomainījām uz 7. septembri.

Kāzu organizēšanā iesaistījās un palīdzeja daudz viesu, bet visvairak jau vedēji, vecāki un māsa, kas izdarīja ļoti lielu darbu.

Par svinību vietu uzvēlējāmies Cēsis, jo tas bija kā viduspunkts visiem viesiem. Ceremonijas vieta -  Cēsu pils, jo neviens no mums negribēja laulāties dzimtsarakstu nodaļā.

Diena iesākās ļoti mierīgi, kārtīgi izgulējušies, abi bijām gatavi skaistajai dienai. Friziere un vizāžiste atbrauca uz mājām, lai visi tiktu kārtīgi sapucēti. Tērpi sagatavoti dažādiem laikapstākļiem, kas pēc tam ļoti labi noderēja.

Mājās pirms svinībam visa gatavošanās noritēja ļoti mierīgi, vismaz man tā likās. Beigās gan izrādījās, ka tajā brīdī vedējiem visi plāni esot jukuši un brukuši. To viņi labi mācēja nomaskēt un visu pārplānot pēdējā brīdī. Tāpēc jau mums bija vissuperīgākie vedēji.

Tad nu pienāca tas brīdis – nedaudz smidzināja lietus un pa ceļu stalti uz zirga jāj mans topošais vīriņš. Tālāk sekoja izpirkšana, pirmā tikšanās šajā dienā un dažas tradīcijas.

Kāzu auto sagatavots, mūzika uz skaļāko, -  mēs, vedēji un šoferis dziedot dodamies uz Cēsu pili.  

Ceremonija pilī bija brīnišķīga, pateicoteis pils aurai un telpām, kas piešķīra tai dienai burvību. Pēc ceremonijas notika Valmieras muzeja programma, kas bija fantastiska – ar rituāliem un viesu apdziedāšanu.

No ceremonijas aizbraucām, bākugunīm skanot, policijas ekipāžas pavadībā. Tas bija liels piedzīvojums viesiem un mums, jo luksoforu gaismas nebija jāievēro un visas mašīnas stājās malā, lai palaistu mūs.

Tad sākās maza ekskursija tikai mums un vedējiem, kas bija īpaša un ļoti mīļa ar dažādām atrakcijām.

Ierodoties visu namā „Kunči”, jautrības varēja jau sākties. Pašas svinības notika lielā nojumē – teltī, kas būvēta speciāli šadiem pasākumiem. Viesi tika izguldīti pa diviem viesu namiem un pirtiņas māju. Mēs dejojām līdz 7 rītā (mūs bija ar dzīšanu jādzen gulēt tajā brīdī un daudzi nemaz neaizgaja gulēt). Vakara vadītaja nākamajā rīta teica, ka ilgi tādās kāzās neesot bijusi, kur visi viesi tik atraktīvi un visu laiku grib dejot. No daudzajām atrakcijām tika izmantotas tikai dažas.

Bija gan līgavas zagšana, kam sekoja sargu striptīzs, gan arī jaunā vīra zagšana, dejas, atrakcijas utt.
Pēc pāris stundu gulēšanas nākamajā rītā svinības turpinājās.

Katram viesim bijam sarūpējuši arī dāvaniņas no mums – ievārījumu burciņu, kam klāt bija galda karte.

Pēc kāzam no visiem viesiem (gan jauniem, gan veciem) saņēmām ļoti daudz labu vārdu par kāzām. Viss esot bijis PERFEKTI! Daudzi pat  teica: „Kārtīgas latgaļu kāzas, tikai Vidzemē”.