31.augustā, 10 mēnešus pēc mūsu iepazīšanās bija pienākusi mūsu kāzu diena. Jā, daudzi teiks, ka esam traki un nevajadzēja steigties. Kādēļ gan diviem cilvēkiem, kas jūt, ka var un grib savu nākotni pavadīt kopā to nenokārtot jau pirmajā attiecību gadā?

Visas lietas, gatavojoties kāzām, gāja kā pa diedziņu, tik daudz radu un draugu mums palīdzēja, lai mūsu diena būtu izdevusies, pat māte daba parūpējās, lai 31.augustā laiks būtu fantastisks un arī dienu iepriekš, kad vakarā, saulei rietot, pacēlāmies ar gaisa balonu un pārlidojām pāri savai svinību vietai. Lidojumu ar kāzu balonu iepriekš bijām laimējuši, iesūtot savu iepazīšanās stāstu. Arī šis laimests lika domāt, ka viss, kas notiek, notiek uz labu.

Kāzu diena atausa saulaina un silta. Jau no agra rīta mani kolēģi bija parūpējušies par pārsteigumu, strādāju radio un tur no rīta ziņās bija iekļauta informācija par mūsu kāzām. Tas mums abiem lika vēl vairāk priecāties un smaidīt.

Es no rīta devos uz frizētavu, lai uztaisītu frizūru un make-up, tikmēr līgavainis ar vedējtēvu devās uz svinību vietu veikt pēdējos sagatavošanas darbus un tad abi devās gatavoties.  Man saposties palīdzēja mamma un vedējmāte. Brīdī, kad līgavainis ieradās man pakaļ, tik pārsteigtu un saviļņotu es viņu vēl nebiju redzējusi.  Viņš zaudējis runas spējas, ieraugot savu topošo sievu.

Tā kā bijām izlēmuši netaisīt tradicionālas kāzas, tad iztikām bez izpirkšanas un arī citas tradicionālas izdarības izpalika, bet viss notika tā, kā mēs vēlējāmies.

Pirms devāmies uz Dzimtsarakstu nodaļu, bijām nelielā fotosesijā. Bijām ļoti mierīgi, satraukuma nebija, izbaudījām dienu. Dzimtsarakstu nodaļā parādījās neliels stresiņš, bet tas jau pienākas. Ceremonija bija ļoti emocionāla, bija tik patīkami redzēt visus mums mīļos un tuvos cilvēkus. Protams, bija arī tādi radi un draugi no viena vai otra puses, kurus redzējām un satikām pirmo reizi, jo šo 10 mēnešu laikā nebijām paspējuši sapazīstināt visus savus tuvākos, bet kāzas bija lielisks iemesls visiem satikties un iepazīties.

Pēc ceremonijas devāmies fotografēties kopā ar visiem, bet pēc tam sekoja laicīgs pirmais valsis mūsu pirmajā tikšanās vietā muzikālajā bārā, kur mūs sagaidīja vēl viens manu kolēģu sagatavots pārsteigums – mums veltīts videosveiciens no grupas The Sound Poets solista un viņa izpildītā dziesma „Emīlija” – mūsu pirmais valsis. Pārsteigums ļoti labi bija izlasāms mūsu sejās.

Pēc pirmā valša devāmies izbraucienā kopā ar vedējiem. Paspējam apmeklēt gan komandas, kurā spēlē mans vīrs, treniņu, lai atrādītos, kādēļ viņš nav ieradies treniņā, tāpat noklausījāmies mums veltītu koncertiņu Dikļos Vika parkā, kur mūs pēc tam sagaidīja daži vedēju sagatavoti uzdevumi.

Brīdī, kad ieradāmies svinību vietā, arī viesi bija sagatavojuši mums dažus pārbaudījumus, kurus izturējām godam.
Vakara izskaņā mūs sagaidīja nedaudz netradicionāla mičošana. Tā, kā iepriekš biju vedējiem izteikusi dažas idejas, tad šī daļa vairāk bija pārsteigums jaunajam vīram, bet viss tāpat izvērtās ļoti emocionāli, it sevišķi apdāvināšanas daļa.
 
Mičošanas daļā nodziedāju vīram Minnijas Ripertones izpildīto dziesmu „Loving you”, savukārt vīram tika iedoti tautisko deju zābaki un jānodejo „kaļinka”, par ko viņš bija ļoti pārsteigts.  Svinīgo daļu noslēdzām ar skaistu salūtu.
Joprojām ar smaidu atceramies savu kāzu dienu.

Pavisam drīz atzīmēsim savu gada iepazīšanos – pērn tā bija nakts, kurā bija viena lieka stunda, naktī, kad pulksteņi tiek pagriezti stundu atpakaļ. Tad arī varēsim atzīmēt divus brīnišķīgus mēnešus laulībā. Ceram, ka mums izdosies nodzīvot savu mūžu kopā, tāpat kā mūsu vecākiem, kuri joprojām ir pelnījuši vislielāko paldies par šo dienu.