FB Pixel

Prieks, ka vēlies ar mums sazināties! Stāsti, kas uz sirds, mēs vienmēr esam Tev gatavi palīdzēt!

Tēma*
Ziņojums*
Vārds*
E-pasts*
Tālrunis
captcha
  • PIEZĪMES
  • VĒSTULES

Dace un Juris

(1)
Kāzu datums:

28.07.2012

Svinību vieta:

viesu nams "Oāze"

Mūsu kāzu diena bija vienā no karstākajām vasaras dienām! Bijām ļoti priecīgi, ka nelija lietus, kaut gan dažbrīd šķita, ka karstums jau ir pa traku! Bet tas neliedza mums izbaudīt mūsu fantastisko dienu.

Diena sākās diezgan agri, jau ap 8.00 bija klāt gan friziere, gan fotogrāfs, un viss varēja sākties. Brīnumainā kārtā nemocīja uztraukums, ļoti gribēju izbaudīt dienu, tāpēc arī centos neuztraukties, bet vienkārši izdzīvot katru minūti.

Līgavainim gan diena sākās ar pamatīgu uztraukumu, viņš bija ļoti uztraucies par izpirkšanu, bet vedēji tikai mūs mierināja, lai ne par ko neuztraucamies!

Ceremonija bija ļoti skaista. Līgavainis  pie "jāvārda" pat pasmīdināja mūsu viesus.

Cienājām viesus ar klinģeri un kafiju un diezgan ātri jau bija jādodas tālāk. Par ceļojumu mums nebija ne mazākās nojausmas, vedēji bija ļoti centušies mūs pārsteigt un viņiem tas pilnīgi noteikti izdevās.

Braucām uz Līgo parku Ulbrokā, kur mūs jau gaidīja viesi. Tur atvadījos no sava vecā uzvārda, un izgājām labirintu, kur pašā vidū tikām pie vestulītes, ka jāmeklē cits šoferis! Arī šofera apraksts bija diezgan interesants! Tad nu gājām meklēt šoferi, atradām šoferi, nācās meklēt auto, un tur mūs sagaidīja Volga, bet meklējumi ar to nebeidzās, arī Volgā bija jāmeklē kas tāds, kas līgavainim nu ļoooti patīk. Atradām koferi ar lacīšiem un vistas burgeriem no Hesburgera! Jau atkal dabūjām ko iekost! :)

Tālākais ceļš veda uz Doles salu, kur arī gaidīja daži uzdevumi. Pēc muzeja apmeklējuma izbraucām arī ar Doles kuģīti, kur varējām vismaz nedaudz atvēsināties un izbaudīt vējiņu.

Pēc tam devāmies uz Ķekavu, iebraucām Maximā, lai nopirktu padzerties, bet no Maximas ārā netikām, kamēr nebijām ko iedevuši apkopējām un apsargam! Katrā ziņā ar homora izjūtu Ķekavas Maximas darbiniekiem ir viss kārtībā! Tikai žēl, ka nesanāca šo mirkli iemūžināt, jo fotogrāfs visu bija atstājis mašīnā.

Tālāk braucām uz upīti palaist pudeli ar vēstījumu, ļoti ceram, ka kāds atradīs!

Un tad jau beidzot braucām pie mūsu viesiem uz Oāzi. Arī tur vārti, kur jāizpilda dažādi uzdevumi - puzles likšana, podu sišana, taisījām norādi uz mūsu mājām.

Pēc tam mūs pārsteidza ar dziesmu mani brāļi un māsicas, kura aizkustināja mani līdz asarām. Tajā brīdī vairs nespēju valdīties!

Tālāk sagaidīja vecāki ar pienu, rupjmaizi un medu, mazgājām rokas, plēsām šķīvi un aicinājām ciemiņus pie galda!
Lai nu kā bijām centušies parūpēties par uzkodām baznīcā un viesu namā, kamēr esam ceļojumā, tik un tā daudzi bija ļoti izsalkuši. Visi ar prieku sēdās pie galda.

Kā jau gandrīz visās kāzās - bija amatu dalīšana, iepazīšanās spēle un visādas instrukcijas un mūsu ģimenes karoga pasniegšana. Tad jau bija jādejo pirmā deja. Dejojām pie Laura Reinika - Saullēkts, deju iestudējām paši ar palīgiem, kuri paši ir dejotāji, saņēmām ļoti daudzus komplimentus par deju.

Tad jau vairs ilgi nebija jāgaida līdz mičošanai, metot pušķi un kājas lenti, izvēlējāmies jauno pāri, tālāk mūs atkal gaidīja pārsteigums.

Vīriņš vilka kājās garos zvejnieku zābakus, es krokšus un dabūjām sēsties gumijas laivā un airēties uz dīķa vidu un palaist tur papīra laternas ūdenī, īpaši mums šis pasākums neizdevās, jo laiva bija daļēji mīksta, un, sēžoties laivā, mīļotais uzsēdās virsū tām papīra laternām, pašās beigās vēl vīra labākais draugs metās iekšā dīķī, lai mūs izvilktu ārā!

Tālāk jau torte, apdāvināšana, dejas, visādas interesantas un ne tik populāras spēles. Paši aizgājām gulēt ap 4.00, jo vedēji gribēja mūs apģērbt īpašajā naktskreklā, un negribējām ilgāk mocīt vedējus, zināju, ka vedējmāte nebija iepriekšējo nakti gulējusi nemaz. Diez ko pagulēt nesanāca, jo bija diezgan karsts, daudzi vēl dejoja, un mūzika bija diezgan skaļa, jau ap 9.00 bijām piecēlušies un cēlām tos, kuri bija aizgājuši gulēt.

Arī nākošais rīts bija ļoti silts, katrs atvēsinājās kā varēja. Nākošajā dienā jau visi jutās brīvi, dejojām, peldējāmies, izgājam medkomisiju un tie, kuri vēlējās, varēja braukt pie mums uz mājām svinēt tālāk!

Neskatoties uz to, ka bijām pārguruši, iekšējās sajūtas pat nav iespējams aprakstīt - iekšā bija prieks, sajūsma, pārsteigums, nespējām vien beigt apbrīnot mūsu vedējus par izdomu un to, kā viņi mūs pārsteidza.

Tā tiešām bija skaistākā diena mūsu mūžā.

Komentāri
  • bonijaunklaids 15.10.2012 13:43
    Saksitas Jums kāzas bijušas!!! :) Mēs arī esam noskatījuši un rezervējuši viesu namu Oāze-gribēju painteresēties par galdu-kuru no ēdienkartēm izvēlējāties? Varbūt ir kādi ieteikumi?
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties
CITI KĀZU STĀSTI