Tad devāmies uz Baltezeru, kur notika nešana pāri tiltam, jo kur nu bez tās – vajag taču pārbaudīt, vai vīrs spēs visu mūžu sieviņu uz rokām nēsāt, lutināt un čubināt.

Tam sekoja dūju laišana Baltās kāpas virsotnē.

Laiks mūs tik ļoti lutināja – nebija ne par karstu, ne par aukstu, bija skaisti! Šeit aizkavējās mūsu šampanietis, jo Baltajā kāpā bija paredzēts tosts ar uzkodām. Protams, ka bez starpgadījumiem neiztikt, tādēļ saglabājām mieru izmantojām laiku lietderīgi - fotografējāmies.

Pēc tostiem un jaukajiem saulainajiem mirkļiem viesi devās uz viesu namu „Aizvēji” un gatavojās mūs sagaidīt, kā arī lasīja kāzu avīzi.

Kad ieradāmies „Aizvējos”, mums bija jāveic dažādi uzdevumi. Viens no tiem – savas sapņu mājas celšana.

Vēlāk kāpām uz šķīvja, kas mums pavēstīja, ka tiksim pie 6 bērniem un 17 mazbērniem, pie kam vienu no tiem būs jāsauc vārdā Sandis.

Viesu nams un apkārtne tiešām bija skaista, tādēļ arī tur fotogrāfe mūs aicināja iemūžināt kādu mirkli, kas raksturotu mūs un mūsu attiecības, mīlestību.

Tad pienāca līgavas visvairāk gaidītais brīdis, kad mēs kāpām zirgos un devāmies uz jūru, tas bija neaprakstāmi skaisti un neatkārtojami.

Saule rietēja, pūta neliels jūras vējš, bijām mēs un mūsu kompanjoni – zirgi sirmā Roze un dūkanā Bite.

Kad atgriezāmies no jūras, mūs sagaidīja orķestris, un mēs ļāvāmies kopīgai dejai!