Kopā esam jau gandrīz 4 gadus. Iepazināmies, pateicoties draugiem. Kādu laiku vienkārši sarakstījāmies internetā, taču pēc pirmās tikšanās sapratām, ka nevaram iedomāties savu dzīvi viens bez otra un sākām satikties. Oļegs toreiz vēl dzīvoja Tukumā, es Daugavpilī, kādu pusgadu braukājām viens pie otra ciemos, bet tas bija ļoti smagi - neredzēties nedēļām, un Oļegs nolēma pārvākties uz dzīvi pie manis Daugavpilī. Apmēram pēc 3 gadiem kopdzīves mīļais mani bildināja manā 22. dzimšanas dienā. Tas bija 19. decembris, agri no rīta, pēc nakts maiņas mans (nu jau vīrs :)) pamodināja mani, braucot no darba, uzzvanīja un teica, lai es eju pie pilsētas egles, bija 7:30 no rīta, es apjuku, bet tomēr aizgāju :)). Pie egles viņš gaidīja mani ar lielu puķu pušķi, apsveica dzimšanas dienā un teica, lai meklēju dāvanu zem egles, pēc dažām minūtēm es atradu nelielu zilas krāsas kastīti, sirds sāka pukstēt strauji, acīs sariesās asaras... tur bija gredzens! Mēs apskāvāmies, skūpstījāmies un uz vienu mirkli sāka snigt! (tajā laikā sniega vispār vēl nebija) cilvēki garām mums steidzās uz darbu, mācībām, bet mēs stāvējām laimīgi, apkampušies un nevienu neredzējām! Tas bija kā sapnī!

Tad arī sākās mūsu lielā gatavošanās kāzām... Plānojām nelielas, bet skaistas kāzas, tuvāko draugu un radinieku lokā. Viesu skaits sasniedza apmēram 40 cilvēkus. Es pati taisīju kāzu ielūgumus, galda kartes, rotāju mūsu glāzes un vēl daudzus citus sīkumus. Galvenokārt es to darīju ne tikai lai ietaupītu, bet arī tāpēc, ka man ļoti patīk radošas lietas, un es labprāt veltu tām laiku. Paši mēs dzīvojam Daugavpilī, bet Oļegs pārbrauca pie manis no Tukuma. Tā kā daļa viesu jebkurā gadījumā jāved uz otru Latvijas galu, nolēmām kāzas svinēt Tukumā. Mums ļoti patīk šī pilsēta, un jau no bērnības es sapņoju par kāzu bildēm pie jūras, un tur šis sapnis ir iespējams! Mēs nolēmām laulāties, jo uzskatām, ka laulībai jābūt Dieva svētītai. Laulības notika Sv. Nikolaja Tukuma pareizticīgo baznīcā.  Pēc laulāšanās mūsu draugi sagatavoja mums pārsteigumu – no baznīcas līdz Durbes pilij mēs braucām zirga pajūgā! Durbes pilī mūs un viesus gaidīja dažādi pārsteigumi, mēs sadalījām pienākumus, izgriezām viens otra profilus, nodejojām mūsu pirmo valsi burvīgā pils zālē, un tur bija arī pirmās uzkodas un šampanieša galds mūsu viesiem un mums. Pils parkā jau vairākus gadus atpakaļ mēs ar Oļegu pastaigājoties izskrāpējām uz kāda koka mūsu iniciāļus K+O, apciemojām arī tos un tad piekarinājām uz tilta slēdzeni, atslēgas no kuras izmetām vēlāk jūrā. Pēc Durbes pils mēs ar visiem viesiem devāmies pie jūras uz Klapkalnciemu. Pa ceļam uz jūru mūs apstādināja motociklisti (arī pārsteigums no draugiem) un deva mums dažādus uzdevumus. Vēlāk Klapkalnciemā mūs gaidīja vēl viens pārsteigums no draugiem, mums vajadzēja iedēstīt savu koku, tā bija ieva. Veiksmīgi izpildot uzdevumu, visi nonācām pie jūras! Tur mēs rakstījām novēlējumus viens otram un iemetām tos kopā ar pudeli jūrā, iemetām atslēdziņas no slēdzenes, un viesi devās uz banketa zāli sagaidīt mūs tur, bet mēs palikām pie jūras pabildēties.

Tukuma Ledus Hallē mūs gaidīja burvīgi izrotāta zāle, par kuras noformējumu parūpējās floriste Anita Liepiņa. Vakara vadītāja Olga Zažigalkina mūs sagaidīja ar viesiem, un vakars varēja sākties. Bija gan dejas, gan liriski momenti, gan jautri konkursi. Viss bija ļoti skaisti, viss bija ideāli!!!! Tuvojās vakara noslēgums, metu pušķi, ņēmām nost plīvuru un griezām kāzu torti! Torti mums sagatavoja Sanita Austruma. Iekšā bija svaigu ogu pildījums un daudz kas vēl, bet, kas, es īsti neatceros, atceros tikai to, ka bija ļoti garšīgi, un viesi ar' bija sajūsmā.

Tā nu īsumā pagāja mūsu ilgi gaidītā sapņu diena! Viss bija ideāli! Cilvēki, kuri bija saistīti ar kāzu procesu (vakara vadītāja, fotogrāfs, Tukuma Ledus Halles direktors, kafejnīcas vadītāja, apkalpojošais personāls, Durbes pils personāls un daudzi citi bija ļoti laipni, profesionāli un pretimnākoši, par ko liels, liels paldies no mums!!!)

Dažas dienas pēc kāzām devāmies kāzu ceļojumā pie Melnās jūras.

Daudzi draugi jautā mums – „Kas mainījās jūsu attiecībās pēc kāzām?” Laikam sāc uztvert attiecības vēl nopietnāk, saproti, ka tu neesi viens, ka jūs esat ģimene un jārēķinās vienam ar otru. Patīkama drošības sajūta. Un vēl mīļais teica, ka nu es viņu biežāk apkampju, kad guļam.