Marita un Kristaps

Mairita vada improvizācijas teātri “Teatree”, rīko dažādas vieslekcijas, seminārus un regulāri dodas smelties improvizācijas teātra zinības ārpus Latvijas robežām. Kristaps ir mūziķis, viens no hiphopa apvienības “Singapūras Satīns” dalībniekiem. Abi ir mājīgi iekārtojušies uz dzīvi Tukumā un par savām kāzām teic: “Tās bija latgaļu kāzas vidzemnieku stilā Kurzemes pusē, kas citiem liekas vēl Zemgale”.

Strūbergu pāris savas kāzas noorganizēja salīdzinoši īsā laika posmā, nepilnu piecu mēnešu laikā, jo neilgi pēc bildinājuma uzzināja, ka ir bērniņa gaidībās, un nolēma, ka grib apprecēties pirms mazulis ir nācis pasaulē. Bija stress, skriešana un darbu pilnas rokas, bet Mairita uzskata, ka tie pāri, kas no bildinājuma līdz lielajai dienai pavada divus gadus, diez vai kāzām sāk gatavoties otrajā rītā pēc bildinājuma. Strūbergu kāzas ir kā iedrošinājums tiem jauniešiem, kuri nevar atļauties kāzām iztērēt veselu bagātību – ar radošu pieeju, draugu un paziņu resursu izmantošanu var ietaupīt krietni un noorganizēt patiesi skaistas un jaukas kāzas.

Kāda bija jūsu kāzu ceremonija?

Mairita: Man ļoti patika mūsu kāzu ceremonija, tā nebija ne par īsu, ne par garu – aptuveni 15 minūtes, viens dzejolis un nekādu lieku pātaru. Galu galā es tik un tā pusi no tā visa nedzirdēju, jo manā galvā bija viena vienīga doma – neraudi, neraudi, neraudi, neraudi! Ļoti emocionāls brīdis. Man bija bail, ka no tām visām sakāpinātajām sajūtām es palaidīšu garām brīdi, kad man ir jādod “jā” vārds.

Kristaps: Mammas sēž, smaida un viņām tik birst asaras. Tēti nodūruši galvas, ar sarkanām acīm un pēta purngalus, jo neies jau taču te visu priekšā raudāt. Ģitārists spēlē mūziku, atmosfēra ir ļoti intīma.

Mairita: Grūti noturēties tādā brīdī, lai neraudātu, labi, ka ceremonija nebija izstiepta gara, citādi būtu neiespējami neraudāt.

Kāds bija gatavošanās posms kāzām?

Mairita: Tā kā abi nākam no radošas vides, tad mūsu kāzās daudzi jautājumi atrisinājās tieši tādā veidā. Par svinību vietu izvēlējāmies manas māsīcas gleznainā vietā esošo klēti. Tur bijām pirmie kāzu svinētāji, bet māsīca vēlas dot šo iespēju arī citiem. Kristaps nāk no Viļāniem, kur viņu vietējā leģenda ir skolas pavārs, līdz ar to Kristapa mamma sarunāja, ka mūsu kāzu kūku ceps tieši šis pavārs. Latgales pusē goda lieta ir pašu brūvēts alus un paštaisīta šmokauka, līdz ar to bija skaidrs, ka mūsu kāzās bez tā neiztikt. Es vadu improvizācijas teātri, Kristaps ir mūziķis – par viesu izklaidēšanu un muzikālām atrakcijām īsti satraukties arī nevajadzēja. Dekorācijas gatavoju kopā ar savu labāko draudzeni, kura bija arī mana vedējmāte. Ļoti “vīrs un vārds” cilvēks – ko apsolīs, to arī izdarīs un ne pēdējā brīdī.

Kristaps: Vedēja faktors vispār ir ļoti svarīgs – par vedējiem ir jāizvēlas tādi cilvēki, kuri ļoti labi pazīst līgavu un līgavaini un ideālā gadījumā viņiem ir arī pieredze vedēju statusā. Vedējtēvs ir mans labākais draugs, kurš pats jau ir precējies un ir pabijis vedēja lomās. Mēs četratā regulāri satikāmies pirms kāzām, lai pārrunātu, ko un kā vajadzētu darīt.

Mairita: Vienīgais mīnuss varbūt bija mana ļaušanās pierunāties uz pārsteigumiem. Vedējmāte teica, lai par to vai šo nesatraucos, tas būšot kā pārsteigumiņš. Pārsteigums bija, bet ne tāds, kādu es būtu gaidījusi. Pēc kāzām sapratu, ka kāzas nav tā reize, kur ļauties pārsteigumu vilinājumam.

Pirmās domas kāzu rītā...

Mairitas pirmā doma kāzu rītā bija – “es kavēju frizieri!”. Kristaps smejas, ka tas viņa sievai ir raksturīgi. Mairita iesaka laicīgi pārliecināties, vai frizieris pēkšņi negribēs plēst deviņas ādas par frizūru, lai pēdējā brīdī nav jāmeklē cits risinājums. “Sarunāju citu frizieri, un kāzu rītā viņa man sataisīja frizūru. Ikviena sieviete kāzās grib justies kā princese, bet tas, ko es ieraudzīju spogulī, nebija princese, kādu es gribētu sevi redzēt.” Situāciju glāba Mairitas grima māksliniece, un frizūra izdevās tāda, kādu Mairita bija vēlējusies. “Noteikti iesaku aicināt frizieri un grima mākslinieci pie sevis, lai kāzu rītā nav stresaini jāskraida apkārt”.

Kas jūsu kāzās bija tāds, kas, iespējams, nav citu pāru kāzās?

Mairita: Īpašais mūsu kāzās bija tas, ka mums bija divas kāzu ceremonijas – oficiālā un neoficiālā. Mēs ar Kristapu sapratām, ka sarakstīšanās brīdis ir tik ļoti intīms, ka to gribam baudīt tikai un vienīgi ģimenes un tuvāko radu lokā, tāpēc kāzu viesus aicinājām ierasties jau uzreiz svinību vietā, kur notika arī neoficiālā ceremonija. Pirmais kāzu kuriozs atgadījās jau izpirkšanas brīdī, kad Mairita aiz aizslēgtām durvīm romantiskas plašu mūzikas pavadībā gaidīja ierodamies Kristapu. “Es jau trešo reizi esmu pārslēgusi dziesmu, kurai jāskan, kad Kristaps atvērs durvis, un vairs nevaru viņu sagaidīt. Laižu acis pāri istabas iekārtojumam un pamanu kaudzīti ar žurnāliem, kur ar lieliem un dzelteniem burtiem uz vāka rakstīts “mana sieva – ragana”. Pasmējos un teicu, ka pieņemu šo zīmi".

Savukārt Kristaps atraisīja satraukti saspringto laulību ceremonijas svarīgāko mirkli, sajaukdams gredzenus: “Mairita man visu laiku teica, ka viņas gredzens ir mazākais, es taču to skaidri zināju, bet tajā brīdī paņēmu savu gredzenu, uzvilku viņai pirkstā un jau grasījos viņu skūpstīt. Mairita tikmēr caur zobiem čukstēja, ka tas nav īstais gredzens, un mazliet pat atliecās prom brīdī, kad liecos viņu noskūpstīt. Visi klātesošie par to sirsnīgi pasmējās un bija skaidrs, ka svinīgi stīvā atmosfēra nu ir atbrīvojusies”.

Kad par kāzām stāstīsiet saviem mazbērniem, kas būs tas, ar ko sāksiet šo stāstu?

Kristaps: Gredzena misēklis, pavisam noteikti.

Mairita: Šo stāstu droši vien sākšu ar vecmeitu ballīti, kura bija ieturēta angļu tējas dzeršanas stilā, un manas vecmeitas bija mani teātra biedri, muskuļoti un bārdaini vīrieši, kuri, ietērpušies kleitās, runāja smalkās jo smalkās balstiņās un lika man veikt dažādus vecmeitu ballītēs iecienītus uzdevumus. Vakars mums noslēdzās ar romantisku un lietainu Damien Rice koncertu Siguldas pilsdrupās.

Praktiski padomi kāzu rīkošanā no Strūbergu pāra

1) Kāzu mājaslapa un viesu aptaujas anketa

Lai atvieglotu kāzu organizēšanu, Mairitas un Kristapa draugs izveidoja viņu īpašo kāzu mājaslapu, kurā viesi varēja atrast atbildes uz visiem jautājumiem – kur notiks kāzas, cikos jāierodas, ko jaunais pāris vēlas saņemt dāvanās, kā nokļūt svinību vietā, kur nakšņot. Bija izvietotas arī kartes un citi informatīvie materiāli, kā arī anketa ar jautājumiem par to, kuram ir kādas alerģijas, produktu nepanesamība, kurš ir veģetārietis un citas saistošas lietas, lai kāzu organizēšanu padarītu vienkāršāku. Mairita un Kristaps ir vienisprātis, ka šāda mājaslapa patiesi palīdzēja aiztaupīt daudzus telefona zvanus un liekus jautājumus.

2) Kāzu viesu izvēle

“Mēs norunājām, ka uz kāzām aicināsim tikai tos draugus, kurus pēdējā gada laikā esam satikuši vismaz trīs reizes, lai nav tā, ka sentimentālas draudzības vārdā pie kāzu galda sēž tie, ar kuriem pat īsti vairs nav, ko pārrunāt”, teic Mairita un piebilst, ka vienīgais izņēmums varētu būt draugi ārzemēs, jo tos tik bieži nevar satikt.

3) Neaizmirstiet par ēšanu…

Kristapa praktiskais padoms visiem līgavaiņiem un arī līgavām: “Obligāti paēdiet, pat ja ir stress un neko negribas. Atrodiet brīdi gan brokastīm, gan svinību laikā paēdiet, citādi vienā brīdī var uznākt nespēks un, ja vēl ik pa laikam ir jāiedzer, diezgan ātri var apreibt”.

Kāzu viesu skaits – 50 (ģimene, radinieki un tuvākie draugi)
Kāzu ceremonija – Engures saieta nams
Svinību vieta – svinību klēts “Jaunūdri” Milzkalnē
Svinību ilgums – no plkst. 19:00 līdz rītam
Kleita līgavai – iegādāta Rīgā, kāzu salonā
Uzvalks līgavainim – iegādāts Latgalē
Alkohols – pašu brūvēts alus un Latgales tradicionālā šmokauka
Svētku galds – pasūtīts kafejnīcā “Miķelītis” Tukumā
Dekorācijas – līgavas un vedējmātes gatavotas, apgaismojums no Mairitas improvizācijas teātra
Automašīna – vecāku
Kāzu torte – Viļānu skolas pavāra gatavota klasiska lauku torte kāzu noformējumā
Kāzu vadītājs – Artūrs Jenots, improvizators
Mūzika – Kristapa grupas sarūpēta
Kāzu fotogrāfe – Ieva Vīksne