Zane un Jānis
Ikdienā Jānis ar lielu atbildību velta sevi darbam būvniecības nozarē kā sertificēts būvuzraugs un būvniecības projektu vadītājs. Savukārt brīvajā laikā viņš ir teju vai nenotverams! Jānis aktīvi sporto – pārstāv Latvijas izlasi orientēšanās sportā, kā arī skrien dažādus skrējienus gan uz asfalta, gan meža takās. Arī Zane, kas ikdienā strādā par kosmētiķi, brīvajā laikā aizraujas ar skriešanu un orientēšanos. Tieši šī aktivitāte abus sporta draugus ir savedusi kopā.
16.07.2016
.
Skriešana abus vieno, tāpat kā kopīga ceļošana, un ceļa somā, protams, neiztikt bez skriešanas apaviem, lai atvaļinājumā varētu doties arī kopīgā skrējienā pa vēl nezināmām takām. Tieši atšķirīgie ikdienas darba pienākumi un darba vides, iespējams, ir veiksmes formula tam, ka brīvajos brīžos pāris ar nerimstošu entuziasmu nododas kopīgām aktivitātēm un vaļaspriekiem; vienmēr ar nepacietību tiek kalti nākamo kopīgo atvaļinājumu un kopā būšanas brīžu plāni.
Kā jūs iepazināties?
Zane un Jānis: Pazīstami esam diezgan ilgi, jo abi ar orientēšanās sportu nodarbojāmies jau bērnībā, bet tas bija apmēram tā, ka otram vārdu zini, bet īsti pēc izskata nepazīsti. Vēlāk sanāca tā, ka Jānis turpināja aktīvi sportot, bet Zanes māsa Sabīne – mūsu vedējmāte – bija izmācījusies par fizioterapeiti, un, visiem labi zināms, ka sportists bez fizioterapeita palīdzības bieži vien iztikt nevar. Tā nu arī Jānis atcerējās, ka Sabīnei ir ļoti skaista māsa un būtu viņa jāuzaicina uz randiņu... Un nedaudz pēc 2 gadu kopā būšanas bija skaidrs, ka vēlamies kopā pavadīt visu mūžu.
Pastāsti, lūdzu, kā Jānis Tevi bildināja?
Zane: Bildinājums notika atvaļinājuma laikā Tenerifē. Jānis mani uzveda Teides vulkānā un bez liekiem izskaistinājumiem un mazliet satraucies noprasīja: "Tad jā vai nē? Gribi būt ar mani kopā?" Par atbildi nebija jāšaubās nevienu brīdi, un katru dienu tikai no jauna pārliecinos, ka man blakus ir īstais cilvēks. Gredzens gan bija nopirkts mazliet par lielu, bet tas visu šo atbildīgo brīdi padarīja tikai jautrāku, un, atgriežoties mājās, to bez problēmām varējām samainīt uz īsto izmēru.
Jānis: Tā kā par bildinājumu biju izšķīries jau kādu laiku iepriekš, tad tam tika meklēts piemērots brīdis, kuru varētu atcerēties visu mūžu. Tiklīdz bija rokā lidmašīnas biļetes uz Tenerifi, tā arī tika iegādāts gredzens. Sarežģītākais bija nopirkt gredzenu, kas derētu, jo kā kosmētiķe Zane ikdienā ar gredzeniem nestaigāja, tāpēc rezultātā mans nomērītais gredzens īsti nederēja. Protams, ka iekšā sēdēja satraukums, un bildinājuma dienā sajūtas bija visādas, tomēr es nešaubījos, ka Zane pateiks man “JĀ”.
Kāds bija gatavošanās posms kāzām?
Zane un Jānis: Pirmais uzdevums kāzu plānošanā bija datuma izvēle, kas nebija nemaz tik vienkārši, jo bija jāpielāgojas Jāņa sacensību grafikam. Saderinājāmies 2015. gada oktobrī un negribējām visu "vilkt garumā", tādēļ izlēmām par labu nākamā gada vasarai. Plānošana notika diezgan mierīgi. Gribējām šo dienu galvenokārt sev, bez liekas pompozitātes un samākslotības, tādēļ uz mūsu svētkiem aicinājām tikai pašus tuvākos un mīļākos cilvēkus. Visgrūtākais plānošanas procesā bija norobežoties no apkārtējo padomiem un pieturēties pie sava plāna. Patīkamākais – apzināties, ka rezultātā tiksi pie vislabākā vīra un Jānis pie sievas! Paši darījām gandrīz visu. Ar dekorēšanu un padomiem palīdzēja māsas un vecāki.
Sarežģītākais sākumā bija vienoties par kāzu lielumu, bet galu galā nospriedām, ka lai cik cilvēkus aicinātu, tāpat vienmēr būs kāds, kurš jutīsies apbižots un nebūs uzaicināts, tāpēc kāzas nolēmām svinēt šaurā lokā. Pēc tā arī sadalījām pienākumus – Jānis bija atbildīgs par baznīcu, mūziku baznīcā, baznīcas pušķošanu un auto, bet Zanei bija pienākumi organizēt svētku galdu gan pie baznīcas, gan svinību vietā. Protams, neiztika bez vedēju un Jāņa māsu palīdzības.
Kāzu dienā bez spilgtām emocijām un aizkustinošiem brīžiem neiztikt. Kuri bija emocijām bagātākie brīži jūsu kāzās?
Zane un Jānis: Lai cik muļķīgi varbūt neizklausītos, pirmās domas kāzu rītā bija: "Par laimi, beidzot tā diena ir pienākusi un būs beigusies visa ilgā plānošana un skriešana!” Lai arī cik laicīgi viss tika sagatavots, pēdējās dienas pirms kāzām tāpat sanāca trakas, cenšoties visu paspēt un salikt pēdējos punktus uz i. Kāzu rītā saņēmām vedēju sagatavotas grāmatas, kuras iepriekš katram bija jāsaraksta pilnas, uzskaitot iemeslus, kādēļ vēlamies apprecēt tieši viens otru - šis bija viens no emocionālākajiem brīžiem, kad varēja sākt lasīt, ko viens par otru esam sarakstījuši.
Zane: Pats emocionālākais kāzu dienas brīdis laikam bija tad, kad, ieejot baznīcā, ieraudzīju Jāni. Biju sev apsolījusi neraudāt, bet tieši tad sākās asaru plūdi!"
Jānis: es tikai varu pievienoties, jo, stāvot altāra priekšā un ieraugot, kā Zane tiek ievesta iekšā pa baznīcas durvīm... To nevar ar vārdiem aprakstīt! Mums bija svarīgi salaulāties baznīcā, gribējām, lai mums tiek dota arī Dieva svētība un laulības baznīcā ir kaut kas ļoti īpašs.
Kas jūsu kāzās bija tāds, kas, iespējams, nav citu pāru kāzās?
Zane un Jānis: Visskaistākais mūsu kāzās bija miers. Galu galā tā sajūta bija tāda, ka visi citi ir vairāk satraukušies nekā mēs paši. Noteikti arī tas, ka mums kāzas nebija tradicionālas, iztikām arī bez pirmā valša! Un, piemēram, kāzu galds bija vairāk kā svētku vakariņas ar ģimeni, negribējām tradicionālos kāzu galdus ar smagiem ēdieniem, tādēļ dominēja viegli uzkodu varianti, kur katrs varēja izvēlēties sev tīkamāko un noskalot ar piemērotāko dzērienu.
Ieteikumi kāzu rīkošanā no Zanes un Jāņa:
1) Laicīgi sākt meklēt un pieteikt ceremonijas un svinību norises vietas, fotogrāfus un citus pakalpojumu sniedzējus, jo bieži vien viss jau ir rezervēts gadu uz priekšu.
2) Nežēlot naudu labam fotogrāfam, jo daudz kas (it īpaši tie visi skaistie sīkumi) ātri aizmirstas un vienīgais taustāmais apliecinajums par to visu vēlāk ir jūsu bildes, kur pakavēties atmiņās. Mums ļoti paveicās ar kāzu fotogrāfu Vilni Slūku, kurš apbrīnojami precīzi nolasīja mūs kā personības, zinot, ka mums patīk daba, un radīja fantastisku stāstu un paliekošu saturu.
3) Nesatraukties, ja kāzu dienā kaut kas "noiet greizi" (un tā noteikti būs), galvenais ir izbaudīt dienu!
Viesu skaits: apmēram 25
Ceremonijas vieta: Igates Svētā Jāņa Kristītāja un Marijas Magdalēnas baznīca
Fotosesijas vieta: dabā, Katvaru muiža
Pieturvietas: Igates baznīca un Igates pils, N.Bomja maiznīca “Lielezers”, atpūtas vieta "Mazais Ansis"
Svinību vieta: "Mazais Ansis"
Svinību ilgums: 5-6 stundas
Kleita: "Coo Culte"
Uzvalks: "Mans Drēbju Skapis"
Svētku galds: “Mazais Ansis”
Torte: Alise Bluķe
Dekorācijas: pašu veidotas (ģimenes palīdzība)
Automašīna: Nissan Qashqai