Bildinājums nāca kā rūpīgi izplānots pārsteigums kopīga ceļojuma laikā Tenerifē, tieši Lindas dzimšanas dienā, kas ir 17. novembrī. „Teicu Lindai, ka brauksim vakarā uz Teide vulkānu, lai no augšas noskatītos saulrietu un pēc tam pētītu zvaigznes (tās, atrodoties 3 km augstumā, šķiet daudz tuvāk!). Bija jau diezgan tumšs, romantiskais saulriets izbaudīts, pāri mums zvaigžņu sega, priekšā mākoņu palags virs okeāna romantiski ieskāva pārējās arhipelāga salas, un uz pārakmeņotās lavas stāvēja viņa un lūkojās tālumā... Tas man šķita perfekts brīdis! Tā tas notika. Biju satraucies, viņa – nosalusi, bet izdevās pārsteigt un ''jā'' tika teikts...”, neaizmirstamās emocijās dalās Aivis.

Kāds bija kāzām gatavošanās posms?

Aivis: Patiesībā jau uzreiz pēc bildināšanas mums bija tāds sava veida ''Napoleona plāns'' – precamies pēc pusgada – vasarā. Vēlāk apdomājām, pārrunājām visu un izlēmām, ka tomēr būtu pienācīgāk jāsagatavojas un atlikām visu uz pusotru gadu (uz 2016. gada jūliju). Galvenokārt tāpēc, ka paši pagaidām dzīvojam ārzemēs, daļa radu arī dzīvo ārzemēs, dažiem no ģimenes uz kāzu laiku bija plānots ģimenes pieaugums un citi iemesli.

Tā kā sākām kāzām gatavoties ļoti laicīgi, nekādi lielie stresi mums gatavošanās procesā nebija. Esam pieraduši plānot lietas un pēc iespējas likt visu pa plauktiņiem, tāpēc arī kāzu gatavošanās procesam piegājām visai praktiski. Sākumā domājām, vai paši visu darīsim vai arī uzticēsimies kādam ''no malas''. Izlēmām, ka lielāko daļu gatavošanās pasākumu uzņemsimies uz saviem pleciem. No tā brīža, kad tas tika izlemts un godīgi sev pateikts, arī sākās īstā gatavošanās. Uzreiz jāsaka milzīgs paldies Krišjānim un Amandai, kuri, par spīti savai lielajai noslogotībai, piekrita būt par mūsu vedējiem.

Visu procesu mazliet sarežģīja tas, ka nebijām uz vietas Latvijā, līdz ar to tādas lietas kā viesu nama rezervēšana, baznīcas sarunāšana, pirmslaulību kurss pie mācītāja – tas viss bija jāpakārto tām reizēm, kad bijām Latvijā uz kādu brīdi. Varbūt tāpēc arī sanāca tā, ka netipiski vairumam kāzu Latvijā/Latgalē mūsu viesu nams, fotogrāfs, ceremonijas vieta un mācītājs bija aizrunāti jau gadu pirms kāzām. Tā teikt – ar rezervīti! Turpmāko gadu pirms kāzām bija, mūsuprāt, patīkamākais process – kāzu dienas plāna veidošana un saskaņošana ar vedējiem, gredzeni, kleitas un uzvalka meklējumi, ielūgumu izgatavošana un izsūtīšana, tortes izvēle, dekorāciju izvēle utt. Mēs diezgan skaidri zinājām, ko vēlamies un kā vēlamies, tāpēc šis process nebija ne stresains, ne sāpīgs (ja nu vienīgi mikro devās, pērkot kleitu vai uzvalku).

Par spīti tam, ka ļoti daudz ko bijām uzņēmušies darīt paši, mēs nebūtu tikuši galā ar visu bez mūsu lieliskajiem vedējiem, kā arī bez mūsu draugu un ģimenes atbalsta (veidojot dekorācijas un noskaņas elementus) – tie bija mūsu galvenie palīgi un par to viņiem visiem mīļš paldies.

Linda: Neliels satraukums bija par to, kā es tikšu galā ar pievienošanos katoļu draudzei. Es nebiju kristīta, tāpēc pirms pašām kāzām bija vēl arī jānokrista mani, jo mēs ļoti gribējām laulāties baznīcā un tieši tajā, kur mans vīrs tika kristīts. Ar fantastiskā priestera A. Bernāna gādību un atbalstu mūsu pirmskāzu pienākumi tika godam izpildīti.

Aivis: Atskatoties uz kāzu plānošanas laiku, secinājām, cik gan daudz fantastiskus un talantīgus cilvēkus satikām šajā gatavošanās procesā, sākot no ziedu meitenēm un beidzot ar fotogrāfiem. Pozitīvās emocijas, ko šie visi cilvēki mums sniedza, mēs nekad neaizmirsīsim!

Kāzu noskaņa: Shabby Chic

Linda: Mūsu kāzās dominējošās bija baltā un brūnganā krāsa. Mēs abi nākam no laukiem, es no Pūres, vīrs no Preiļiem, tāpēc izlēmām, ka arī kāzu tematika būs lauki vai „lauku glamūrs”. Tagad tik ļoti populārais Shabby Chic savienojumā ar Latvijas lauku elementiem. Tieši tāpēc arī mūsu svinību vieta bija atbilstoša, galda dekori, sienas dekori, fotostudijas dekori, guļvietu plāns un arī pats kāzu plāns – viss Shabby Chic. Pat fons, ko parasti liek jaunlaulātajiem aiz muguras, bija netradicionāls, bez centrālā iniciāļu/datuma elementa (mums tā patika labāk).

Kāzu mielasts labākajās Latgales tradīcijās

Aivis: Tā kā kāzas notika namā, kas lepojas ar kulinārā mantojuma saglabāšanu, galdi lūza divas dienas un vēl palika, ko viesiem mājās nest otrās dienas vakarā. Tas bija īsts un pamatīgs Latgales kāzu mielasts. Tas vienkārši nevarēja būt nekas cits! Bija gan tradicionālie ēdieni, gan arī pa kādam saimnieces fantāzijas lidojumam. Patīkama odziņa bija iespēja otrās dienas rītā pļavā visiem kopīgi baudīt uz ugunskura vārītu soļanku; daudziem tā lieti noderēja.

Ieteikumi kāzu rīkošanā no Lindas un Aivja:

1) Izlemiet uzreiz: kāzas taisīsiet sev vai citiem. Ja sev, tad stresa būs mazāk! Būtiski mazāk!
2) Izsvītrojiet no viesu saraksta ikvienu, kas bez iemesla nav redzēts un dzirdēts jau ilgu laiku (šis cilvēks, iespējams, neilgojas dalīt ar jums jūsu lielo mirkli);
3) Viesu namu vai pili izvēlieties pēc saimnieku attieksmes. Tā noteiks toni jūsu svinībās. Bieži vien cilvēki ierauga skaistu apkārtni, bet nepamana saimnieku neieinteresētību. Šeit ir jābūt fleksibilitātei un 100% izpratnei no saimnieku puses.
4) Viesu nams, ceremonijas vieta un fotogrāfi jāsarunā visātrāk un vēlams uz līguma pamata gadu pirms kāzām.
5) Kontrolējiet pilnīgi visu gatavošanās procesu un neļaujieties spiedienam no malas. Bieži vien ģimene vai vedēji, labu gribēdami, izvirza savas versijas, kā būtu jānotiek jūsu kāzām. Ja jums pašiem ir skaidrs redzējums – pieturieties pie tā!
6) Esiet reālisti ar finansēm – viss maksā tik, cik tas maksā, un kāzas nav lēts prieks!
7) Nemēģiniet 100% sekot kāzu plāna izpildei, jo garantēts, ka būs lietas, kuras noies greizi. Lai iet! Tās arī ir kāzu atmiņas! Visiem kaut kas neizpildās. To kas neizpildās, viesi diez vai pamanīs, bet satrauktu līgavu vai trakojošu līgavaini gan visi atcerēsies.
8) Ja sanāk, tad gatavojiet pēc iespējas vairāk ko paši savām kāzām, jo šis process var sniegt ļoti lielu gandarījumu.
9) Jaunlaulāto štātēm no ''interneta ateljē'' nav ne vainas, ja visu pasūta ar prātu un vēsu galvu pēc pamatīgas izpētes.
10) Tradīcijas ir laba lieta, bet pārlieku daudz tradīciju ievērot būs nogurdinoši gan jums, gan viesiem. Visu ar mēru, lai nav tā, ka diena paiet skriešanā no viena uzdevuma pie cita. Ome būs pateicīga, ka nav ik pēc 1 km jārāpjas ārā no auto.

Daži praktiski padomi:

- distance starp ceremonijas un svinību vietu nedrīkst būt pārāk liela – līdz 35 km būtu normāli.
- izvērtējiet, vai tiešām viesi ir jāgrupē un jāierāda viņiem vietas pie galda.
- ja gribat skaistas bildes, atvēliet fotogrāfam vietu un pietiekami daudz laika.
- neaizmirstiet par viesu izklaidēm un aktivitātēm, ja gadījumā viņi uz viesu namu dodas pirms jums. Mūsu skatījumā optimālais laiks, ko viesim vajadzētu pavadīt, jūs gaidot, ir 2-2,5 stundas.

Īpašs pārsteigums: ciemošanās keramikas darbnīcā un pikniks mežā

Aivis: Patika atrakcijas, ko bija sarūpējuši P. Čerņavska keramikas mājas saimnieki – varēja izpriecāties visi un kopīgi parakstīt mums izveidoto lielo māla krūzi. Paliks burvīga atmiņa!

Linda: Lielākais pārsteigums mums bija vedēju sarīkotais mini pikniks mežā pie Velnezera. Tas bija ļoti mīļi, romantiski un sirsnīgi. Jauks papildinājums mūsu svinību vietai bija arī fotogrāfu sarūpētais foto stūrītis – viesi un mēs varējām jautri izpriecāties, taisot savas bildes paši.

Kas jūsu kāzās bija tāds, kas, iespējams, nav citu pāru kāzās?

Aivis: Drīzāk jāsaka, kas mums nebija tā, kā citiem. Mūsu kāzās nebija izpirkšanas, jo vēlējāmies ar līgavu tikties tikai pie altāra. Tas mirklis, kad visi satraukti gaida un tad līgavu ieveda viņas tētis bija savilņojošākā ceremonijas daļa. Vienaldzīgo nebija un kādu prieka asaru nobirdināja vairums. Man personīgi, redzot Lindu kāzu kleitā pirmo reizi un vēl dzīvās mūzikas pavadībā ienākot baznīcā, bija neiespējami valdīt emocijas. To mirkli izdzīvotu atkal un atkal.

Linda: Arī mičošanas norise mums bija mazliet neparasta. Tā kā mūsu ģimenēs kāzas sen nebija bijušas un viss vakars bija ļoti emocionāls gan vecākiem un ģimenēm, gan mums, mičošanā nolēmām iztikt bez pārliekas emociju sakāpinašanas. Nebija mums tradicionālo ''guli līgaviņa'' dziesmu, šūpināšanas, nevilkām arī aubi un nepīpējām pīpi. Tā vietā bija īsa pateicība vecākiem (dāvanas) un krustvecākiem, īsa dziemiņa visiem kopā un romantiska novēlējumu balonu palaišana zvaigžnotajās debesīs. Bija pušķa mešana un priekšauta aplikšana, bet nebija mežģīnes novilkšanas. Pēc mūsu pašu vēlēšanās arī gulēt likšana mums nelikās nepieciešama – vēlējāmies izbaudīt pēc iespējas ilgāk laiku ar mūsu viesiem.

Kāzu viesu skaits: 65
Kāzu ceremonijas vieta: Pieniņu Jēzus Sirds Romas Katoļu baznīca netālu no Preiļiem
Kāzu fotosesijas vieta: Preiļu parks, Aglona
Svinību vieta: „Mežinieku mājas” Aglonā
Svinību ilgums: 2 dienas
Kleita līgavai: pasūtīta internetā
Uzvalks līgavainim: mansdrebjuskapis
Svētku galds: tradicionālais latviskais
Kāzu torte: vasarīga ogu/putukrējuma, meistarota Preiļos
Dekorācijas: ģimene, vedēji un paši
Kāzu vadītāji: vedēji (Amanda un Krišjānis)
Mūzika: Baznīcā: Laura Bicāne (ģitāra) un Jacinta Ciganoviča. Viesu namā: Inga un Normunds
Dziesma pirmajam valsim: Ivo Fomins ''Putni bez spārniem'' (akustiskā)