Uz šo brīdi var likties, ka karogs tāds lieks aksesuārs, kas prasa daudz darba u.tt. BET es vēlētos karogu, lai pēc gadiem 10, 15, 20, 25, 30 u.tt izvilktu to no kakta, nopurinātu putekļus un uztaisītu kopbildi ar arvien kuplāk augošo ģimeni- bērni, kaut kad jau arī mazbērni un dod Dievs arī maz mazbērni :))
Var būt pat izveidot kaut ko universālāku, ko varētu nodot tālāk dēlam viņa kāzās,kā dzimtas turpinātājam un karoga nesējam, klāt pie mūsu kāzu datuma pieliekot vēl jaunus ciparus, vai arī otrā pusē veidot dzimtas stāstu, vai dzimtas koku, pieaudzējot jaunus zariņus, ooo, baigās idejas panesās :))))

Pēc gadiem 30 šis "aksesuārs" tiešām būs vērtība!!! Nenovērtējams mantojums:)

mums būs kāzu baneris - 1 * 1.5 m ;)

Mums nebija kāzu karoga...nejutām nekādu vēlmi un vajadzību pēc tāda...

man interesē cik vidēji maksā kāzu karogs, ja pasūta? jo nav neviens no tuvākajiem kas prastu uzšūt.

ja intresē ar rokām darināti jeb adīti kāzu karogi rakstiet licuks@e-apollo.lv

Kāzu karogs tā ir ģimenes relikvija, ko glabāsiet visu mūžu, un atcerēsieties dzīves skaistāko brīdi.
Es šo karogu izgatavoju pati apgleznojot zīdu un tagad ši brīnums stāv goda vietā.

Jautājums iesākumā tomēr ir nedaudz cits - vai šie karogi ir kāda tradīcija vai modes kliedziens? Jo ja tā ir tradīcija, arī es labprāt uzzinātu tās izcelsmi.

kāzu dienā...

re ku bildīte - kāzu dekors nu jau ikdienas vietiņā

Karogs nebija - jo viesu namā tā karoga kārts tāda mežam parādā palikusi izskatījās - īsa, necila, nomalē nobāzta. Bet vedējmāte bija lieliski atvasinājusi mūsu kāzu logo - kronīti , ievietojot tajā Uzvārda iniciāļus - to gan jau redzam izkaltu savas topošās mājvietas goda vārtos.
Galda nofrmējumam pārsteigumu sagādāja draugi - uztaisot mūsu gleznu kāzu tematikā - Prinča un Princeses galma dzīres. Kaut arī draugi teica, tas tikai tāds veinas reizes "prasts" dekoriņš - pēc kāzām esam nolikuši savā guļamistabā - kā fantastisku kāzu gaisotnes atgādinājumu. Un gan jau arī vēlāk jaunajā mājā atradīs savu vietu :) Tā kā tie karogi utt - nav slikta lieta. Par karogiem, ja būtu - tad laikam gan patiktu, ja uz viņa būtu ģērbonis un datums, vai uzvārdi - bet nevis abu vardi. Jo vēlāk jau ģimene nesastāvēs tikai no Ilzītes un Pēterīša, bet klāt jau nāks arī berni. Un tāpēc labāk, ka tas ir Ģimeneskarogs, ko pacelt nozīmīgos brīžos, nevis tikai jaunā pāra viendienītis.

Mums arī bija gan karogs, gan zīmogs...:)

Mums bija šāds karogs, to zīmēja un gatavoja mana bijusī vizuālās mākslas skolotāja, kas ir manas mammas kaimiņiene. Viņa arī deva padomu, kādu vajag sašūt, kādas bārkstis, ka vajag tautisko jostu u.c. Vienīgais, tur nebija vēl klāt ozollapu vainags un puķu vainadziņš, jo vedēji baidījās, ka līdz vakaram būs jau izkaltuši tajā karstumā.
Mēs zinājām, ka vēlamies karogu, nevis plakātu ar pantiņu vcai kādu dekorējumu... Turklāt saka, ka esot silkti jaunajiem sēdēt ar muguru pret logu vai durvīm, tāpēc parasti tos aizsedz un tad liek karogu, plakātu vai dekorējumu... Tā man vismaz nostāstīja :)

Šobrīd tas ir manās lauku mājās mūsu istabā pie sienas virs gultas. Ik reiz to ieragot atceros kāzu dienu :)

mums ar vedēji bija sagatavojuši dažādus pārsteigumus, ieskaitot zīmogu ar mūsu ģimenes logo :)
bet kas attiecas uz karogu, tas bija ļoti smieklīgi un ļoti, ļoti mīļi. Vedējtēvs nodzindzina savu zvaniņu un lūdz visiem piecelties svinīgā ģimenes karoga ienešanai. Tajā brīdī vedējmāte ienes uz pakaramā pakarinātu, ar sintaponu sapildītu bēbīša rāpulīti!!!! Bijām neizsakāmi pārsteigti par šādu variāciju iz tēmas "ģimenes karogs" :)))

Mums vedēji sagādāja pārsteigumu un pasniedza ģimenes zīmogu! Tagad rakstot vēstules vai ielūgumus un visādās citādās papīra būšanās, kas saistītas ar ģimeni liksim savu zieģeli!

Mūsu kāzās karogu sarūpēja mana māsīca (milzīgs PALDIES viņai par šo jauko pārsteigumu). Karogs - mūsu kopbilde (es, mans mīļums un papagailis) uzdrukāta uz auduma. Uz karoga visapkārt bija piestiprinātas mazas apsveikuma kartiņas, kurās novēlējumus bija sarakstījuši visi viesi, kā arī daži LV pazīstami cilvēki :)) Ļoti mīļš karogs :)) Tagad mājās piekārts pie sienas viesistabā - goda vietā - tā, lai visi, kas nāk ciemos redz un var lasīt novēlējumus :))

Muusu kaazas mums karogs bij kaa paarsteigums,ko bija pagatavojushi vedeeji,liidz briidim kad mums to pasniedza mee nezinaajam ka tads bus :)
Bet bij tas loti jauki un miilji, ar vissu Muuzikas pavadiijumu ,kaut kads marshs tur bij :d
Tagad karogs mums staav maajas un paskatoties uz to vienmeer gribas pasmaidiit jo tas ir skaists un atgaadina visjaujaako dienu Musu muuzaa :))

Ne visas piemiņas lietas es varu (vai vēlos) turēt acu priekšā. reizēm tās nonāk skapī, citreiz - augšējā grāmatu plauktā, vēl kādreiz - bēniņos vai pagrabā. Bet galvenais piemiņas lietas uzdevums ir rosināt atmiņas. Protams, ka es nevarēšu visas sienas noklāt ar karogiem, plakātiem, vimpeļiem, laikrakstiem - tas ir pats par sevi saprotams, bet pēc būtības šādai piemiņas lietai ideja ir ļoti laba. Ja galveno uzdevumu - rosināt atmiņas - man karogs sniedz, tad es tās izjutīšu, gan katru dienu uz to lūkojoties, gan reizi gadā pārkrāmējot skapjus to atrodot un palūkojoties uz to. Un - kas zina - varbūt tad, kad man būs savs nams, tas karogs plivināsies ģimenes svētkos kaut kur mastā :)

Mausi
Nu katrs dara kā grib, kā arī cik cilvēku - tik viedokļu!
Mūsu kāzu "vimpelis" stāv kā dekors istabā, līdz ar to neliels pielietojums sanāk, un piemiņa jau ir tik un tā. Karogu savukārt man īsti nebūtu kur novietot, skapī salocīts - nez vai piemiņa skapī man ko izteiks.

Es arī ilgi svārstījos par to vai gribu vai negribu karogu, pārrunājo to ar savu topošo vīriņu un nolēmām, ka tā tomēr ir laba lieta, jauka piemiņa!