Te būs manējie:

Mammai:
No ābeļziediem pašus baltos ziedus
Es tavās delnās gribu purināt,
Lai ko tu domātu, lai kur tu ietu,
Tiem visiem jābūt gaišiem ceļiem, māt’
Es gribu savās plaukstās paņemt starus,
Kā saules tiltu tavā priekšā klāt.
Pat ledus kalnus izkausēt es varu, -
Tev vienmēr jābūt siltām dienām, māt’

Tētim:
Lai mums pieder vēl ilgi tavas gādīgās rokas un vārdi,
Ko tu padomam saku, dzīves raizes, kad māc.
Lai vēl ilgi mēs tevi šajās mājās sajūtam blakus,
Lai tu zaļo kā ozols, gadi, ko nenomāc.
Lai mūs stiprini garā un bērnus samīļo cieši.
Lai tavi gudrības vārdi iesējas sirdī kā kvieši.
Lai mūsu saknēm vēl ilgi spēkavots vari būt, tēt !

Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par darba tikumu,
ko bērniem liki pūrā,
par māku puķes elpu saklausīt,
ar kokiem aprunāties
bēdu mirklī sūrā.

Es vēlos, mā, tev paldies pasacīt
par guni mājas pavardā,
ko kuri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi
un ka zem sliekšņa
māki bēdu salocīt.

Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par mūžīgo,
kas nebeidz tevī starot,
kam tagad laiks
caur mani saknes dzīt,
lai tava galotne kā liepa žuburo
un nebeidz tavu bērnu bērnos zarot.

Te var variēt mammas vieta likt tēti.

Lai mums pieder vēl ilgi
tavas gādīgās rokas un vārdi,
ko tu padomam saki,
dzīves raizes kad māc.

Lai vēl ilgi mēs tevi
šajās mājās sajūtam blakus,
lai tu zaļo kā ozols,
gadi ko nenomāc.

Lai mūs stiprini garā
un bērnus samīļo cieši,
lai tavi gudrības vārdi
iesējas sirdī kā kvieši,
lai mūsu saknēm vēl ilgi
spēkavots vari būt, tēt!

Sēd māte dēlu vidū,
Un dēliem ir tāds spars,
Ka mātes vienam mūžam
Ir turpinājums garš.

Sēd māte rožu vidū,
Un rozes skaistas kļūst.
Bez mātes mīlestības
Pat puķu daiļums zūst.

..
Mēs saviem vecākiem arvien vēl esam mazi
Arvien vēl rājami kā sendienās
Tā baltās rūpēs aizskrējuši gadi
Bet miera nav, kaut kāzu galds jau klāts.

Lai saviem vecākiem vēl ilgi esam mazi,
Lai glāsta skatiens, spēku iedod vārds
Un vārtos tais, kur tagad ciemos aizstaigāsim
Lai ilgi divi mīļi sargi stāv.

Mans sapņotāj lielais, kādreiz jau tas būs.
Vecmāmiņai
Gribas kā senāk vēl
Mazliet bērnišķīgai kļūt,
Basām kājām pa pļavu skriet.
Gribas kā senāk vēl
Bērnu dienu zemē būt,
Sapņu kurpēs pār smiltīm iet.
Kam tu raugies tā, vecomāt,
Ātriem putniem mūžs ātri skrien,
Kam tu baidies tā, vecomāt,
Balti vēji vien putnus sien.
Gribas kā senāk vēl
Ilgu šūpulī man snaust,
Tavā dziesmā bez rūpēm vīt.
Gribas kā senāk vēl Tev pie krūtīm galvu glaust,
Sapņu zirgos līdz zvaigznēm tikt.

nopērc grāmatu "Dzīvīte, dzīvīte šūpojos tevī... ", izd."Kopsolī", 2006g., vislabākā cena un vislielākā iespējamība, ka dabūsi zvaigznes grāmatnīcā, pati pirku Rozes gr., ja darbinieki tādu nezin, tā bieži gadās!- svītru kods- 9789984943572

Pasniedz savas rokas pretī,
raupjās saujās sauli sniedz
un, ar saviem gaišiem smaidiem,
vēlreiz bērnam justies liec

Ļaujiet vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Jūsu klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt.

Ļaujiet atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Jums prast