Piemēram, mana mamma uzskata tikai lietderīgas dāvanas par labām, tāpēc viņa arī gribēja vnk pateikt, ko viņai vajadzētu uzdāvināt, lai nebūtu lieka naudas šķērdēšana (itkā). Bet mēs jau laicīgi dāvanu iegādājāmies, tāpēc arī dāvināsim to, ko viņa vēl nezina.

man atkal skiet ka tas nav pareizi ka vecaki izvelas pasi sev davanas.....
lai cik noderigi vai nenoderigi-bet davana bus mekleta un pirkta tiesi viniem......un galvenais tas parsteiguma moments un milums! lai ari kas tas butu :)

Tu vislabāk zini savas mammas raksturu, un tikai Tu vari atbildēt uz jautājumu vai viņai pašai labāk izvēlēties dāvanu, jo ir cilvēki, kas lieliski sabojā visu dāvināšanas prieku, jo viņiem dāvana nepatīk un to necenšas noslēpt. Man ir divi tādi tuvi cilvēki, kas pēc dāvanas izsaiņošanas jautā - ko man ar šito draņķi darīt? Tāpēc arī šie cilvēki no manis vienmēr saņem to ko ir teikuši, ka labprāt saņemtu, jebkādas manas pašas improvizācijas beigušās ar sakāvi, reizēm pat dāvanu tūlīt pat esmu saņēmusi atpakaļ, lai tādus krāmus glabāju pati savās mājās.

es laikam nemūžam vairs ar tādiem nerunātu, kas šitā var atļauties pateikt, vai vēl trakāk atdot atpakaļ
jēziņ!, nu cik nepieklājīgam jābūt cilvēkam, lai šādi izrīkotos???!!!!!

Ar savu māsu un omi, jau nu gan neatteiksies runāt :) Tāds ir viņu raksturs jau no bērnības zinu, ka par dāvanām viņas nepriecājas ja nepatīk. Es kaut kā iemācījos vismaz notēlot prieku un pēc tam atbrīvoties no nevēlamā "krāma". Visi cilvēki jau nav vienādi, katrs ar savu raksturiņu un apkārtējiem atliek vienīgi pieņemt.