FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Kāzu plānošana

Jautā citiem un dalies savā pieredzē

Sirds izkratīšanas kambarīt's

Cik ilgi?

z
zanda54 20.11.13. 14:46

Lasu un priecājos par pārējām, bet pašai skumji. Ar draugu esam kopā 4 gadus, gaidīju bildinājumu - nesagaidīju. Sāku runāt par šo tēmu - pateica, ka esot bail. Viss ir labi, bet esot bail. Ļoti labi saprotu, ka tā arī notiks jautājumos par bērniņu, lai gan esmu jaunāka - ir skaidrs, ka tam gatava būšu krietni agrāk. Vīrietis pēdējā laikā apgalvo, ka es neesmu mīļa, romantiska utt, bet es nespēju tāda būt, jo jūtos atraidīta. Varbūt negaidu ierosinājumus, gribējās vnk izkratīt sirdi, jo ikdienā nav neviena ar ko parunāt.

14 komentāri
Skatīt ziņojumus: Augoši Dilstoši
I
Ingucis85 02.01.14. 10:32 | Kāzu datums: 20.06.2014

No sava ex 10 gadus gaidīju un laimīgā kārtā nesagaidīju... Manuprāt, ja attiecības neieiet kkādā jaunā līmenī, tad tās vienkārši ar gadiem izdziest...
Mans topošis vīrs bildināja pēc 2,5 gadiem ar visu kā paskā... Ikreiz, kad atceros to kā viņš bildināja, iemīlu viņu vēl stiprāk...

M
Modele 01.01.14. 19:57

Maziņās, viss notiks tad, kad tam jānotiek!!! Bet ja ļoti gribās, var bik uzspiest, ierosināt sākt krāt naudiņu nākotnei... Nezinu kā vēl palīdzēt :)

baltaduja 01.01.14. 19:31

Mums patlaban rit jau 7.gads, kopš esam kopā. Jāteic, ka iepriekšējos gados katros svētkos gaidīju, ka pienāks tas mirklis un viņš lūgs manu roku, bet patlaban, lai gan sirdī dziļi vēl ir maza cerība, ir sajūta, ka tas vairs nenotiks. Lai gan iepriekš biju sev nospraudusi mērķi, ka iesākumā laulība un tikai tad mazulis, sapratu, ka tā gaidot, palikšu vispār bez mazuļa... Tādēļ nu jau vairāk kā gadu audzinām savu dēliņu.
Ik reizi, kad ierunājos par kāzām, no vīrieša saņemu pretī vai nu klusumu vai kādu joku, tādēļ tagad šo tēmu vispār vairs necilāju, jo tāpat jau sirsniņa iesmeldzas katru reizi, kad redzu, ka saņemam uzaicinājumu uz kādām radinieku vai draugu kāzām...

r
rutuxs 10.12.13. 18:58 | Kāzu datums: 20.02.1993

"starp Jums valda mīlestība, tad man tādas baidīšanās nav skaidras" Ar pliku mīlestību kopā nenodzīvosi. Mīlestībai ir pārejošas pazīmes un kas paliek pāri? Tur jābūt kam vairāk- sapratne, cieņa, arī piedošana. Jā, arī finanses ir svarīgas un ne jau tikai lai apprecētos, bet arī turpmāk dzīvē. Laulība ir nopietns solis, tādēļ man patīk vīrieši, kuri uzreiz nelec laulībā, bet domā reāli. Dzīve ir dzīve. Nav noslēpums, ka pēc kāzām, daudziem parādās "privātīpašuma" sindroms un nav ko slēpt, arī pofigisma pazīmes.

S
Simona21 10.12.13. 16:03

Mēs apprecējāmies pēc gandrīz 7 gadus kopā būšanas, bet nevienā mirklī manējais neteica, ka viņam esot bail! Mums vnk nebija tādi apstākļi, nebija nauda kāzām. Bet vispār - no kā tad var baidīties? No tā, ka nebūsi viņam ĪSTĀ un VIENĪGĀ ? No tā viņš baidās? Jo man ļoti grūti saprast to baidīšanos... Manuprāt parasti večiem tā ir naudas problēma, tāpēc neprecās (zinu daudzus pārus, kur vīrietis kamēr nesakrāja pietiekoši daudz naudiņas gredzenam un kāzām, nemaz nebildināja sievieti). Bet ja finansiāli Jums viss ok, ilgu laiku dzīvojat kopā, starp Jums valda mīlestība, tad man tādas baidīšanās nav skaidras. Varbūt tad ir nedaudz jānogaida un pēc tam atkal jāuzsāk saruna par kāzām. Nezinu ko tur vēl var darīt, ja vīrietim ir "bail" :D

Zhagatinja 07.12.13. 22:39 | Kāzu datums: 15.07.2011

man no iepaziishanaas liidz kaazaam bija ljoti iiss laiks , bet manam viiram bija ljoti svariigs shis solis, man nebija shaubu , ka veelos pavadiit dziivi ar vinju kopaa, esam lauliibaa jau laicinju , nezinu kaa ietekmee man tas , bet nu man tieshaam nav svariigs , shis statuss sieva un redz vinjsh ir mans viirs , jaa mees esam kopaa un tas man ir svariigi ,muusu attieciibas , mana gjimene ( mamma , maasa , teetis ) breec par to , ka es neneesaaju lauliibas gredzenu , tas nesot nelaimi un ko veel ne ..... bet tas tas statuss, kas uzspiests no sabiedriibas
izrunaajat naakotni , ko tu redzi un kaa vinjsh redz
Zinu paarus , kas peec 11 gadiem izskjiras , peec 5 un 25..... taada nu ir dziive

d
d_dance 01.12.13. 18:04 | Kāzu datums: 24.05.2013

Mums no iepazīšanās līdz kāzām pagāja 9 gadi! Arī ik pa laikam bija puņķi un asaras, bija attiecību krīzes, mācīšanās izrunāties, saprast. Tagad esmu priecīga, ka visam šim sākumam izgājām cauri pirms laulībām. Kāpēc vīrs negribēja? Jo uztraucās par materiālo, ka nevarēs atļauties tādas kāzas kā gribētos. Ka būs pēc tam jādomā - ai gribēju vienmēr to un to, bet nevarējam atļauties. Katrā gadījumā - beigu beigās viss ir noticis tā, kā tam bija jānotiek. Ar piespiešanu un pierunāšanu praktiski visās lietās tikai auzās var iebraukt..

Būs labi ;) Galvenais - ja mīli, tad novērtē, atbalsti savu puisi, nerunā muļķibas sabiedrībā, runājat paši viens ar otru un skaidriem vārdiem un no sirds. Puišiem ar mājieniem un runāšanu caur puķēm nav viegli ;)

Nikuciic 21.11.13. 20:28 | Kāzu datums: 26.04.2014

Es arī ar savu vīrieti esmu kopā 7 gadus UN viņam arī bija pozicija, ka nekad neprecēsies.. Bet nu jau mēs iesniedzām Zagsā dokumentus :) Tātad vīrietis jūtās stabils - mums jau 2 bērni ir :D Nedaudz novilcinājamies, bet nu viss kas notiek, tas notiek uz labu!!!! :) Runā ar savu vīrieti(nejautā, kad būs bildinājums, kāzas)..Bet runā par nākotnes plāniem utt..

r
rutuxs 21.11.13. 16:53 | Kāzu datums: 20.02.1993

Es biju tā, kam bija bail precēties. Mēs divus gadus jau bijām nodzīvojuši kopā, bet galīgo lēmumu nebiju gatava pieņemt. Līdz pat kāzām šaustījos, vai daru pareizi un vai es nekļūdos. Cilvēks labs, rūpējas, nedzērājs, uzņemas atbildību, biju aiz viņa kā aiz mūra sienas. Varēju paļauties, bet... izskatījās pārk labs, lai būtu patiesība. ir cilvēki, kuri pēc kāzām izmainās. parādās īpašumtiesības. Tu esi MANS un varu tevi koriģēt. Darīsi tā un šitā. Iesi tur nāksi tad. Tas ir tas, no kā vīrieši baidās.

z
zanda54 21.11.13. 13:25

Līdz šim vairāk vai mazāk no viņa puses bija runas par un ap kāzās, tādēļ, iespējams, vēl jo vairāk ir nedaudz tāds kā "aplauziens"

kerija21 21.11.13. 11:44 | Kāzu datums: 21.05.2011

Piekrītu Juuliaanai - mēģini noskaidrot, no kā viņam bail. Jo man bija līdzīga situācija, tikai to gadu skaits bija krietni mazāks. Es gribēju precēties jau pēc gada :D (nu traks skuķis) bet es biju pārliecināta, ka viņš ir īstais. Protams, puisis toreiz, savos nieka 24 gados nebūt nebija gatavs un arī teica, ka pagaidām to negrib. Toreiz bija lielie puņķi un asaras. Bet pēc kārtīgas izrunāšanās tika saprasts, ka viņš ŠOBRĪD negrib, bet vispār nākotnē grib mani apprecēt un šobrīd negrib tāpēc, ka ir bail pašam par sevi un savu materiālo stāvokli. Un tam nebija absolūti nekāda sakara ar viņa jūtām pret mani. Gāja laiks, viņš savā dzīvē nostabilizējās un mūsu 2 gadu jubilejā saņēmu bildinājumu.
Šobrīd jau 2 ar pusi gadus esam laimīgi precēti :)

d
dzegara 21.11.13. 11:00 | Kāzu datums: 02.08.2014

Man jau liekas, ka vari mēģināt sevi mazliet mainīt un būt mīļa, skatīties kā tad viss ievirzās, bet ja vīrieties vēl aizvien nebūs ar ko apmierināts, tad varbūt jūsu ceļi nav ejami kopā, bet protams, par to Tev pašai spriest, jāskatās ko sirds un prāts saka, dažkārt tos abus ir grūti nošķirt, bet vajag.
Turies, ja nebūs lemts, tāpat katrs iesiet savu ceļu.

j
juuliaana 21.11.13. 10:47 | Kāzu datums: 12.07.2013

zanda54, arī jūtu Tev līdzi! Mēs bijām kopā 8 gadus, līdz saņēmu bildinājumu. Jāatzīst godīgi, ka patiešām ilgi man pašai nebija ienācis prātā, ka vajadzētu sturēt laulības ostā, vajadzēja pabeigt vienu, tad otru augstskolu un izdarīt visas citas lietas. Tiklīdz iegādājāmies kopīgu mājokli, tā praktiski uzreiz saņēmu bildinājumu. Mums gan nebija sarunu līmenī "neesmu gatavs". Protams, šajā laikā ik pa brīdim runājām, ka kādreiz vajadzētu apprecēties un tā :) es ieteiktu runāt ar savu vīrieti nevis no sērijas: "Kad Tu mani bildināsi?/ Kāpēc Tu mani nepreci?", bet izskaidrot, ko Tev nozīmē šīs attiecības, kā Tu tās redzi nākotnē un pajautāt, vai Jūsu redzējumi sakrīt, tāpat arī pajautāt - no kā viņam bail. Iespējams, vīrietis grib pabeigt augstskolu/ raizējas par kopīga mājokļa iegādi/ darbā ir stress/ iespējams, tieši gatavo Tev īpašu pārsteiguma bildinājumu, īsāk sakot, var būt 101 iemesls. Nemēģinu viņu attaisnot, tikai aicinu izprast. Ja Tev šis jautājums ir ļoti nozīmīgs, bet viņam ne, iespējams, jums nav pa ceļam. Tas ir skumji, bet tur neko nevar darīt. Neviena sieviete noteikti negrib dzīvot ar sajūtu, ka ir rezerves variants, jo vīrietis nav gatavs laulībai ar viņu. Turies un lai Tev veicas!

Caurvēja_Līgava 20.11.13. 16:29 | Kāzu datums: 14.06.2014

Jūtu līdzi un ļoti labi saprotu, kā Tu jūties. Man arī bija 6 gadu attiecības un sarunas par to, ka viņš nav gatavs, priekš kam vispār precēties utt. Ar laiku sapratu, ka neskatoties uz labām attiecībām, es nevēlos dzīvot neskaidrībā. Saņēmu bildinājumu tikai pēc tam, kad aizgāju no viņa. Nu jau bija par vēlu.

Man liekas daudz kas atkarīgs no tā, kādas bija attiecības vīrieša ģimenē, kāda viņam bija iepriekšējā pieredze, vai viņa draugi ir precēti vai brīvi - respektīvi, kādi ir to cilvēku uzskati par laulību, kuri Tavam vīrietim ir autoritātes. Galvā cilvēkam nevar ielīst un nevar paredzēt kā viņš rīkosies. Vienīgais, ko varu pateikt, jebkas ko Tu saki, viņš uztver. Varbūt neparādā, varbūt noraida, bet tas viņam liek aizdomāties par šo tēmu.