Kāzu plānošana
Kāzu apraksti un bildes
Mūsu 11.08.12 , kāzas vienas dienas garumā
Iepriekšējajā vakarā vel saliku līgavainim un pārējiem darāmos darbus kāzu dienā lai neko neaizmirst, viss tika paveikts, ja neskaita to, ka līgavainis un mans tēvs tika pie nepareizās kūkas, bet tas tika ātri labots.
Saliku ieskanētās atrastās bildes, mūziku sagatavoju ierakstīšanai, jo vakarā vairs nevarēja nekur iegādāties. Tad nu varēju doties uz savu naktsmītni, kopā ar mammu devāmies uz dzīvokli, kvartālu no tā kur atrados visu dienu. taču gulēt tiku tikai pus divos naktī, bildes un mūzika aizņēma daudz laika.
No rīta 8.00 bija jābūt pie frizieres, taču pamodos bez desmit sešos un nekādi nevarēju vairs iemigt.
Iegāju garā garā dušā un devos pie frizieres, kas mani sagaidīja. Pēc nepilnu divu stundu darba frizūra bija gatava, tētis atbrauca pakaļ, lai ar plīvuru galvā nav jāskrien cauri Rīgas centram :D.
Sēdēju mīņājos dzīvoklī līdz 11.30, tad sapratu, ka laiks ģērbties. Kad biju ietērpusies kleitā, šķiet viss pagāja vēja spārniem. Pusstundas laikā bija ieradušies vedēji un fotogrāfi, līgavainim tika prasīts kāpēc gribot precēties, kad tika sniegta atbilde viņš ieraudzīja mani. Saņēmu savu pušķi un devāmies ārā, kur bija minī foto sesija un tālāk kāpšana zirga pajūgā, kas izveda mūs caur visu Rīgas centru uz baznīcu. Sajūtas neaprakstāmas visi uztaurē vai sauc apsveikumus un ļoti daudzi fotografē, mūsu pārvietošanās ātrums bija aptuveni tāds pats kā ejot ar kājām, tas ļāva izbaudīt mirkli.
Nonācām pie baznīcas, pa priekšu puķu bērni bārsta rožu ziedlapiņas un mēs dodamies iekšā, svinīgais solījums, viss paskrien vēja ātrumā. Jau dodamies ārā kur saņemam ziedu kalnus un laba vēlējumus, taisām kopīgās bildes ar viesiem pie baznīcas. Tālāk viesiem tiek teikts, ka visi tiek gaidīti uz kūku tālāk. Mēs kāpjam atpakaļ pajūgā un dodamies (neko nezinājām par gaidāmo ceļu), pirmā pieturvieta ir pie Gūtenberga jumta terase, kur kopīgi izdzeram šampanieti, uz baloniem uzrakstām mīļvārdiņus un uz kopīga balona vēlējumus nākotnei. Balonus palaižam gaisā un noskatāmies kā tie pamazām pazūd no redzes loka. Neliela foto sesija uz skaisto Vecrīgas fonu un par godu tai uzspīd saulīte mākoņiem paveroties. Tālāk dodamies cauri Vecrīgai uztaisīt dažus foto, piestājam pie melngalvju nama, kur puiši kas tērpušies par tantiņām sāk spēlēt kāzu maršu. Tālāk foto pie pētergaiļa un ceļš uz mūsu viesību vietu. Cilvēki ieraugot smaida un izsaka laimes vēlējumus visās pasaules valodās. Pa barona ielu dodamies uz viesību vietu, tā kā zirgam bail no tramvajiem tad aizmugurē brauc saimniece un traucē ar mašīnu kvartāla garumā satiksmi visai nepacietīgai tramvaja vadītājai, kas izskaidrojas ar visādiem žestiem, kas mums sagādā vienīgi smieklus.
Esam nonākuši svinību vietā, tiek paceltas glāzes par mūsu laimi, foto un sarunas. Meitenes prasa, lai met līgavas pušķi, kā nekā es vienīgā no visām draudzenēm tagad esmu precējusies. Sagriežam savu gardo Kūkotavas kūku un prasām vedējmātei, lai aicina visas pušķa ķērējas āra, kamēr es izpildu kārtējo savu mirkļa ideju, dodamies ar līgavaini augšā uz piektā stāva dzīvokli, lai no turienes mestu pušķi. Pušķis tiek veiksmīgi noķerts un meitene ir tik priecīga itkā būtu saņēmusi bildinājumu.
Pirmās dejas dziesmu nav izdevies ierakstīt atsevišķi , tad nu pacietīgi sēžu pie atskaņotāja un meklēju dziesmu, ar līgavaini nolemjam, ka dejosim pie pirmās dziesmas ko atradīsim no abām dziesmām starp kurām nespējām izšķirties kura labāk. Dziesma ir veiksmīgi atrasta, viesību vietā tiek atvērti abi divi logi, kas ir tādi paši kā durvis, viesi tiek izaicināti ārā. Mūsu pirmā deja, Blaumaņa ielas vidū garāmgājēji visi stāv pavērtu muti, mašīnās kas sarodas cilvēki9 ar smaidu sejā gaida, dejas vidū mums pievienojas arī citi, mūsu deja ir nodejota godam pašā neaizskartākajā veidā.
Pēc tam seko sarunas ar visiem bildes un nemanāmi ir pienācis laiks mums doties tālāk. atvadāmies no viesiem un kāpjam vedēju mašīnā ar kuru tiekam nogādāti uz Vērmaņdārzu, foto mums kādā īpašā vietā, pie strūklakas un bērnu laukumā protams, kā gan bez tā iztikt. Tālāk dodamies uz Bastejkalnu, foto, neskaitāmi un mūs sagaida nākamais pārsteigums, ar kuģīti dodamies pa kanālu, fotogrāfijas, smaidi. Mums tiek iedotas lapas, uz kurām uzrakstīt vēstuli otram kuru saņemsim pēc pāris gadiem. Daugavas vidū mēs palaižam kopā vainadziņu ( vienīgā tradīcija mūsu kāzās). Kad izkāpjam krastā dodamies uz restorānu, kur vedēji mūs atstāj vienus, mūsu pirmās kopīgās vakariņas kā precētam pārim divvientulībā, mums ir pašiem sava zāle, kur ik pa laikam ienāk personāls noskaidrot vai, kas nav nepieciešams.
Pēc vakariņām pie mums pienāk oficiante un nodod mums vēstuli no vedējiem, kur teikts, ka tālāk mūs pavadīs oficiante, un mēs ar velorikšiem dosimies uz viesnīcu, klāt pielikti skaisti attēli, kas precizē, ka izskatās vieta kur mums jānonāk. Ar velorikšiem dodamies cauri Vecrīgai, kur pa ceļam redzam pāris izklīdušos viesus nu jau pēc pasākuma beigām. Nonākam pie viesnīcas, un nu jau vīrs ienes mani numuriņā, kas klāts ar vienām rozēm. Nākamajā rītā saņemam brokastis numuriņā un vēlāk dodamies mājup.
Preiļos notiek vienīgais prāta vētras koncerts uz kuru varam tikt, tā nu kāpjam mašīnā ņemot līdzi līdzi gribētājus un dodamies savā 3 stundu garajā braucienā, kas iestiepjās par garāku laiku jo nolemjam pa ceļam paēst un paņemt vēl dažas meitenes, kas pieteikušās. No koncerta atpakaļ esam tikai 4 naktī. dodamies gulēt, lai no rīta atkal celtos. Pēdējie pirkumi medusmēnesim, vecmāmiņu apciemošana un ir jau vakars, nākamajā rītā tiekam aizvesti uz lidostu un sākas mūsu medusmēnesis....
Bildes studijā! :)
Cik jauka kāzu dieniņa Jums bijusi - apsveicu!!!!
Lai kāzu dienas burvība saglabājās attiecībās arī visu turpmāko mūžu!
tas bija super..divientuliba daudz daudz
un P.V. koncerts ooo izdevusas kazs
Paldies par stāstu! Skaistas kāzas :) Gribētu uzzināt, kur ņēmāt zirdziņu, ar kuru varēja pa Rīgu braukt?