Kāzu plānošana
Kāzu apraksti un bildes
Kādā siltā augusta dienā....
Es pamodos gandrīz tai pašā laikā kā katru dienu un tāpat kā ikdienā ar tramvaju braucu uz centru, lai dotos uz frizētavu. Frizierīte likās vairāk satraukta nekā es. Esot iepriekšējā vakarā vēl domājusi, kā labāk izveidot manu frizūru, un kad no rīta pamodusies un devusies mazgāt zobus, nodomājusi, ka kaut kā baigi tumšs un kluss - izrādījās, ka pulkstens ir tikai 4 no rīta! :)
Bet, kad frizētavā uz gatavošanos ieradās gan topošā vīramāte (un uzdāvināja man skaistu, baltu ziedu pušķīti, kuru es tikpat labi varēti izmantot kā kāzu pušķi), gan grimētājs, gan fotogrāfs, es sapratu, ka šī nav vis parasta diena, bet gan ļoti īpaša diena jau kaut vai tāpēc vien, ka šie cilvēki tā nopūlas un cenšas manis dēļ :)
Pēc absolūti relaksētas divvientulības bijām gatavi doties tālāk! Elpa bija atvilkta un nu bija jādodas svinēt! Vēl tikai īsa pietura Statoilā :)
Pēc tam mums atkal bija jākāpj tornī, tikai šoreiz daudz augstākā! Tāds karstums, jau sagurums, izsalkums, nāk virsū besis.... Bet mēs palikām vaļā mutēm, kad galā ieraudzījām uzklātu galdu un dīvāniņu, jau pirmo gatavo kopbildi un visapkārt vienu vienīgu klusumu starp koku galotnēm...
Pēc tam mums ceļā gadījās vēl kāds šķērslis - jaunajam vīram bija pēc pēdām jāatrod bīstams meža dzīvnieks. Viņam tas izdevās :) Es pirmajā momentā pamatīgi sabijos.
Pēc šampanieša un uzkodām dārzā devāmies vedēju sagatavotā braucienā. Sākumā pabijām ūdenstornī, kur atvadījāmies no saviem niķiem un stiķiem...
...
..
Ceremonija paskrēja ātri un jauki, pat jautri, jo te vīram samisējās un viņš parakstījās pie lieciniekiem, te es sasmējos par to, ka esam ieraksts numur 83 :))
Un tie daudzie ziedi un komplimenti! :)
Bija pienācis laiks doties uz ceremoniju. Piebraucām pie Siguldas Jaunās pils un uzfrišinājāmies - es pārģērbu kurpes, nopūderēju visiem degunus, ar vienu aci skatījāmies, kā sarodas viesi, bet paši vēl slēpāmies, lai mūs neierauga pirms laika... Pirms došanās iekšā sajutu, ka nu beidzot patiešām IR satraukums!
Bildēšanās, bildēšanās, bildēšanās
Un vēl daži šķēršļi...
Tā kā mūsu ceremonija notika pēcpusdienā, laiku līdz tam izmantojām nelielai pastaigai un fotosesijai.
Man ļoti gribējās fotogrāfēties labības laukā un to arī darījām. Es jau biju iedomājusies, ka tas varētu būt problemātiski un tagad zinu, ko tieši līgavas piedzīvo skaisto bilžu dēļ! Jau pirmajos soļos es sajutu dadžu dūrienus, bet vēlāk izrādījās, ka kleita ir pilna ar dažādiem zināmiem un nezināmies kukainīšiem. Bet tas bija to vērts!
Pēc dažiem jautriem pārbaudījumiem mēs beidzot satikāmies... tik satraucoši mulsinoša sajūta it kā būtu atnākusi uz pirmo randiņu:D
Pēc frizētavas devos mājās pie mammas ģerbties un gatavoties līgavaiņa sagaidīšanai. Visi mani aptekalēja, asistēja un palīdzēja. Gaisā virmoja patīkams satraukums.
