Pēc frizētavas devos mājās pie mammas ģerbties un gatavoties līgavaiņa sagaidīšanai. Visi mani aptekalēja, asistēja un palīdzēja. Gaisā virmoja patīkams satraukums.

Pēc dažiem jautriem pārbaudījumiem mēs beidzot satikāmies... tik satraucoši mulsinoša sajūta it kā būtu atnākusi uz pirmo randiņu:D

Tā kā mūsu ceremonija notika pēcpusdienā, laiku līdz tam izmantojām nelielai pastaigai un fotosesijai.
Man ļoti gribējās fotogrāfēties labības laukā un to arī darījām. Es jau biju iedomājusies, ka tas varētu būt problemātiski un tagad zinu, ko tieši līgavas piedzīvo skaisto bilžu dēļ! Jau pirmajos soļos es sajutu dadžu dūrienus, bet vēlāk izrādījās, ka kleita ir pilna ar dažādiem zināmiem un nezināmies kukainīšiem. Bet tas bija to vērts!

Un vēl daži šķēršļi...

Bildēšanās, bildēšanās, bildēšanās

Bija pienācis laiks doties uz ceremoniju. Piebraucām pie Siguldas Jaunās pils un uzfrišinājāmies - es pārģērbu kurpes, nopūderēju visiem degunus, ar vienu aci skatījāmies, kā sarodas viesi, bet paši vēl slēpāmies, lai mūs neierauga pirms laika... Pirms došanās iekšā sajutu, ka nu beidzot patiešām IR satraukums!

Ceremonija paskrēja ātri un jauki, pat jautri, jo te vīram samisējās un viņš parakstījās pie lieciniekiem, te es sasmējos par to, ka esam ieraksts numur 83 :))
Un tie daudzie ziedi un komplimenti! :)

..

...

Pēc šampanieša un uzkodām dārzā devāmies vedēju sagatavotā braucienā. Sākumā pabijām ūdenstornī, kur atvadījāmies no saviem niķiem un stiķiem...

Pēc tam mums ceļā gadījās vēl kāds šķērslis - jaunajam vīram bija pēc pēdām jāatrod bīstams meža dzīvnieks. Viņam tas izdevās :) Es pirmajā momentā pamatīgi sabijos.

Pēc tam mums atkal bija jākāpj tornī, tikai šoreiz daudz augstākā! Tāds karstums, jau sagurums, izsalkums, nāk virsū besis.... Bet mēs palikām vaļā mutēm, kad galā ieraudzījām uzklātu galdu un dīvāniņu, jau pirmo gatavo kopbildi un visapkārt vienu vienīgu klusumu starp koku galotnēm...

Pēc absolūti relaksētas divvientulības bijām gatavi doties tālāk! Elpa bija atvilkta un nu bija jādodas svinēt! Vēl tikai īsa pietura Statoilā :)

Beidzot esam ieradušies pie pārējiem! Mūs sagaida mazs enģelītis un daudz rožlapiņu :)

Ja visu dienu man likās, ka diena ir gara un es izdzīvoju katru minūti, tad nakts paskrēja vienā elpas vilcienā un daudzo izdarību mutulī.. līdz beidzot pēc 6iem es pierunāju vīru doties pie miera :)

Briedeen- tu staro, viņš staro, no foto vien es jūtu superpozitīvas emocijas...Zinu, Jums viss ir kārtībā, ir bija un būs ;)

Paldies, ulula! Man liekas, mēs patiešām mazliet starojām. Un mans vīrs pat iemācījās pozēt fotogrāfam :)

Jaunajai sieviņai pamatīga kurpju kolekcija bijusi līdzi, šķiet kādus 4 pārus saskaitīju noteikti :)
Jaukas bildes!
Ps. Vai tiešām galdiņš bija Līgatnes skatu torņa pašā augšā??? Ja tā, tad ''cepuri nost'' vedējiem par idejas realizāciju, un jums par drosmi! Es droši vien sēdētu iekrampējusies krēslā, jo man ir paniskas bailes no augstuma, neskatoties uz to, ka esmu lekusi ar izpletni :D

Vai cik skaista līgaviņa! :)

Tikai trīs pāri :)
Jā, tas bija tajā skatu tornī! Bail nebija, kaut ari tas tornis pat nedaudz šūpojas... bet visvairāk es apbrīnoju to, kurš tai karstumā un tādā augstumā nesa to dīvānu!