Tāpat, kā vēstī šis sakāmvārds, arī mūsu attiecībās pirmie trīs pazīšanās gadi aizritēja labi, bet ceturtais atnesa to, kas patiešām no visas sirds.
Mūsu kāzu datumi un plāni mainījās atbilstoši pēdējā laika trakajām ekonomikas līknēm - te uz vienu, te uz otru pusi, līdz beidzot tomēr apstājās pie 21. novembra.

Mēs savu laulību ceremoniju svinējām Rojā. Paldies Rojas dzimtsarakstu nodaļas vadītājai Zaigai - viņa novadīja ceremoniju patiešām sirsnīgi, mīļi un aizkustinoši :) Interesantākais bija tas, ka mūsu izvēlētajā 21. datumā arī ieraksta numurs laulību reģistrā bija 21.

Iepriekšējā naktī vien trīs stundas gulētas, jo vēl pēdējie sīkumi pie pašas šūtās kleitas jāpabeidz, mīļajam arī miegs ne īpaši prātā - jāsaprot vēl kādi sīkumi un kur jāpabeidz... No rīta gan jau septiņos esmu pie frizieres, lai izveidotu kaut ko neierastu no garajiem matiem, sapostos un kopā ar draudzeni dotos uz Roju. Kā jau kārtīga līgava - ierados pēdējā, kad līgavainis un viesi jau nepacietīgi gaidīja :) Pa ceļam vien smējāmies, ka vēl visas iespējas "aizlaisties"...

Vispirms vedēji laulību zālē ieveda topošo vīru, tad tēvam pie rokas pati un tālāk jau no tēva rokām pie mīļotā, no kura saņēmu savu līgavas pušķi. Pārsteigums, jo līdz tam nezināju, kādu mīļotais man iecerējis.